Zudušo collštoku cunfte

Keitija skatījās ārā pa logu ar tukšu skatienu. Ārā gāza lietus. Kārtējais tropiskais negaiss gāja pāri pilsētai – bieža parādība lietus sezonā. Gaiss Keitijas istabā bija smacīgs, saņemties atvērt logu īsti nespēja, vai negribēja. Vai nespēja. 

Kā es šādos sūdos nonācu? bija jautājums, kas viņas galvā mala jau vairākus mēnešus no vietas. Viņas plāni bija bijuši grandiozi, un no sākuma viss arī bija noritējis vairāk vai mazāk pēc viņas iecerēm. Liels atbalsts no draugiem, arī finansiāls. Daudzas iespējas perspektīviem darbiem jaunajā mītnes zemē. Silts un patīkams klimats. Jūra. Viss, kas bija nepieciešams veiksmīgam restartam.

Bet. Tagad viņa sēdēja savā mazajā, piesmakušajā istabā, ne tajā labākajā Puketas rajonā. Viena pati, viena pati ar savām domām, ar savu iekšējo monologu par neizdevušos dzīvi.

Bet sākums bija tik cerīgs. Viņa atcerējās savu pirmo lomu filmā. Tiesa – budžets bija zems, producents bija riebīgs, seksistisks mērglis, loma nebija pirmajā plānā. Taču tā bija loma. Pavērti vārti. Iespējas. 

***

Maldi tie bija, Keitija, maldi. Nekādas sūda iespējas. Kādas tev vispār bija iespējas no sākta gala? Nekādas. Tu Latvijā biji nulle, tu Taizemē esi nulle.

Bet vai tad vispār varēja savādāk? Latvijā Keitijai nebija vietas. Netoleranta sabiedrība, aukstums, ziemeļnieciskais drūmums, tumsa. Un kāroto piedāvāja reti kuras valstis, un no tām Taizeme likās pievilcīga. Nevar jau būt, ka Taizeme ir pie vainas, jo arī Latvijā viņa jutās slikti.

Lietus apstājās tikpat pēkšņi, kā bija sācies. Kad lietus trokšņi nenoslāpēja visu pārējo, uz ielas zem loga valdīja nemitīga trauksme. Vienalga, vai diena, vai nakts. Klaigājoši cilvēki. Dzeroši tūristi. Kautiņi. Šī pilsēta, vismaz šī pilsētas daļa, nekad negulēja.

Kārtējā vieta, kur tu neiederies. Tu nekur neiederies un neiederēsies, kad tu to beidzot sapratīsi?

***

Iekšējo monologu apslāpēt nevarēja nekas. Nedz alkohols, nedz narkotikas. Keitija bija mēģinājusi. Ja arī izdevās piedzerties līdz bezfilmai, miers bija uz visai īsu laiku. Dažas stundas un atkal sākās. Dienas ritēja. Nauda gāja uz beigām, un Keitija nejutās spējīga strādāt. 

Filmu karjera bija aprāvusies, pat īsti neiesākoties. Diezgan drīz viņa saprata, ka ar vietējām zvaigznēm konkurēt nevarēs. Lomas piedāvāja tikai draņķīgās un pretīgās filmās, galīgi ne tādās augsta budžeta produkcijās, par kurām viņa bija cerējusi, kad uzsāka šo karjeru. 

Kaut kādu iztiku jau bija izdevies pelnīt, bet neko vairāk par pašu nepieciešamāko viņa sev nodrošināt nespēja, un reizēm pat arī to īsti nē. Jo darbs viņai likās pretīgs, tāpēc strādāja reti. Keitija ļāva sev ieslīgt savā tumšajā iekšējā pasaulē, kurā viņa taustījās pēc apskaidrības, pēc sapratnes, bet nespēja to atrast. 

Kā es šādos sūdos nonācu? Tas bija jautājums, pie kura viņa biežāk un biežāk atgriezās. Skolas laika mobings? Bet ir taču daudzi cilvēki, kas tiek skolā nežēlīgi mobingoti. Un cik no viņiem nonāk šādā Puketas ellē? Depresija? Bet ir taču daudzi cilvēki, kas ar depresiju sadzīvo un nenonāk šadā dirsā. Sabiedrība? Citi taču pa šo netolerances sūdu upi spēj peldēt.

***

Keitija atgriezās dzīvoklī. Vismaz finanses uz kādu brīdi būs nokārtotas. Izvirtuši, riebīgi ārzemju vīrieši. Kā viņa viņus ienīda. Bet naudu vajadzēja. Ēst vajadzēja. Turklāt šo dažu stundu mokas ļaus turpināt sēdēt dzīvoklī. Meklēt atbildes. Saprast. Jo saprast vajadzēja, saprast tik ļoti vajadzēja. 

Savos iekšējos monologos Keitija bija nonākusi gana tālu, lai saprastu, ka atliek divi varianti – atbildes vai nāve. Dzīvot šādi nebija iespējami, tik daudz viņa bija spējīga saprast caur visu savu melno nomāktību. Bet bez atbildēm nebija nekādu iespēju neko mainīt uz labo pusi. 

Kā vienmēr pēc šāda veida darbiem, Keitija piedzērās. Ja agrāk viņa reizēm mēdza klaiņot pa bāriem, dalīties pieredzē ar citiem izmisuma naktsputniem, tad vairs viņai tas neinteresēja. Runāties vajadzēja ar sevi, nevis ar citiem. Bet ne šovakar.

Viņa atvēra šņabja pudeli, piepildīja glāzi. Iedzēra. Pa virsu uzdzēra sulu. Dzēra viņa ātri un mērķtiecīgi, jo nemeklēja reibumu. Viņa meklēja bezsamaņu. Kaut uz dažām stundām.

***

Kā es šādos sūdos nonācu? Tinot savu dzīvi atpakaļ, viņa nespēja atrast nevienu konkrētu mirkli. Jau bija tikusi cauri gandrīz visai savai dzīvei, atlika vien pēdējais pusotrs gads. Laika posms, kas bija sācies ar nenormālu eiforiju, dzīvesprieku. Jaunu piedzimšanu. Bet kas bija novedis pie šī sabrukuma.

Ārā atkal strauji vilkās tumši mākoņi. Drīz sāks gāzt. No vienas puses tas viņu mierināja, jo nebūs jāklausās uz ielas trokšņiem, no otras puses viņa bija pavadījusi tik daudz stundu vienmuļā lietus pavadībā, ka īstenībā jau bija vienalga. 

Kā es šādos sūdos nonācu? Nu, kā? 

***

Kas viņu uz to domu bija vedinājis, viņa nemācēja teikt. Tas bija kā zibens spēriens. Visie šie mēneši, visas šīs pārdomas, un atbilde bija turpat priekšā. Un tik vienkārša, ai, tik ellīgi vienkārša. Kā viņa to agrāk nesaprata? 

Lai arī atbilde viņu sākotnēji šokēja, racionāli skatoties uz lietām bija skaidrs, ka tā atbilde bija pareizā. Viņa bija pieļāvusi vienu liktenīgu kļūdu, nospraudusi mērķi, realizējusi savus sapņus, bet tagad viņa saprata, ka tie bija tie patiesie maldi. Maldi, kas bija aizēnojuši visu pārējo.

Kā tikt ārā no šiem sūdiem? Uz šo jautājumu viņa ātri spēja rast atbildi. Šoreiz gan būšu gudrāka. Izvērtēšu visas iespējas un tikai tad pieņemšu lēmumu. Laiks man vēl ir, nauda arī vēl nedēļu pietiks.

Keitija pirmo reizi pa ilgiem laikiem aizmiga ja ne priecīga, tad vismaz apmierināta. Jo viņa tagad zināja, ka varbūt ir izeja. Varbūt. Un ja būs, tad viņa strādās. Tā strādās un rausies, kā nekad. Lai cik naktis tas nenozīmētu ar pretīgajiem sekstūristiem, viņa to darīs. Bet ja tas nebūs iespējams, ko tad?

***

Keitiju atrada pakārušos. Viņa nebija atstājusi nekādu vēstuli aiz sevis, tomēr uz gultas stāvēja atvērts portatīvais dators, kurš nebija aizsargāts ar paroli. Kad policists datoru ieslēdza, bija atvērts e-pasts. E-pastā Keitija bija iezīmējusi divus teikumus:

Unfortunately there is no possibility to re-attach a fully functioning penis and even if you were to attempt to detransition back to your former gender, there are multiple issues associated with this and you will with all likelihood have issues with your sexual function. We urge you to contact a certified psychiatrist specialising in these issues to evaluate your options and we will gladly set up a consultation for you should you wish for our help in this matter.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *