Treneris pieskārās svarīgai tēmai, es arī izteikšos
Dzīve pierāda, ka dzīvība darīs visu, lai izdzīvotu. Tā ēdīs visu, līdz atlikuši būs tikai dubļi. Tā reproducēs līdz nebūs ar ko. Tādas primitīvas miesiskās vajadzības, kuras evolūcija apaudzējusi ar baudas sajūtām, lai mēs ilgāk izdzīvotu un biežāk vairotos. Tādēļ mūsu planētai draud pārapdzīvotība.
Zinātnieki jau sen skaita vagas un rēķina cilvēku skaitu, ko planēta vēl būs spējīga pabarot. Jā, mūsu bērni piedzīvos brīdi, kad dienā būs noteikts daudzums ēdiena, ko tie drīkstēs apēst. Es uzskatu, ka izdzīvošanas nolūkos ir nepieciešams atbrīvoties no iracionāliem morāliem aizspriedumiem. Katru gadu Latvijā nomirst aptuveni 30 000 cilvēku! Pieņemot, ka vidējais cilvēka svars ir 70 kg, tad katru gadu Latvijā sadedzina vai aprok 2 miljonus kilogramu gaļas…
Saprotu, saprotu jūsu sašutumu. Bet es esmu pārliecināts, ka apstākļos, kuros jums tiešām vairs nebūtu nekā cita ko ēst, izņemot kāda nomiruša sugas brāļa, jūs nedomājot ķertos klāt žļambāt, pirkstiņus aplaizītu. Tādi gadījumi ir bijuši un būs.
Katrs savas dzīves laikā aizpildītu kartīti, kur norādītu, ka piekrīt sava ķermeņa pārstrādei ēdienā. Gluži kā donoru kartīti. Jau izklausās labāk, vai ne? Un tagad iedomājies kāds oriģināls mielasts varētu tikt celts bēru galdā.
Bērni savus vecākus un vecvecākus biežāk apciemotu, biežāk vestu ēdienu. Visi uzvar!
Padomā tik, slavenības pat varētu izsolīt savas miesas ēdienus labdarībai. Bēres kļūtu par jautru pasākumu, kur Mārtiņš Sirmais ierastos ar šašlika iesmiem un smaidītu savu atbaidošo smaidu, un bēru viesi ar aliņiem rokās smaidītu viņam pretī.
Bet Jēzus tiem sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī.” (Jāņa ev. 6:53)
Dziļi un samērā pārliecinoši.
Par šio ideju mums ar klasesbiedru jau bija diskusija pirms kkādiem 4 -5 gadiem. Nu ko – gaidīsim tos laikus, kad visa pasaule kļūs racionālāka :D
Es, piemēram, ja nav ko est pats sevi nedaudz ēdu: nagu graušana, to var darīt ar baudu un stundām, arī tur pat esošo biezo ādu kas ir pirkstu galos pie naga var ilgi košļāt, kā arī brūču aplaizīšana ir patīkama nodarbe