Cilvēces visveiksmīgākā mārketinga kampaņa ir tā, ko veikuši zinātnieki. Starp atzītajiem ģēnijiem vairākums ir kaut kāda veida zinātnieki, kuri it kā darījuši kaut ko cilvēces labā, kuri it kā ir atklājuši kādu lietu, kas veicinājusi cilvēces attīstību un vispārīgo labklājību.
Tās, protams, ir pilnīgākās muļķības un zinātnieki ir ļaunuma iemiesojums.
Elles izdzimtenis veic pētnieciskus darbus, lai atrastu zāles pret HIV.
Padomājiet paši – kas padara cilvēkus nelaimīgus? Domas un jautājumi. Kāpēc? Kāpēc rokeris Kaža drīkst izpausties ar savu „mūziku”? Kāpēc Aija mani pameta? Vai tāpēc, ka mans krāniņš ir tikai 10 centimetrus garš un man ir liekais svars? Kāpēc es uz šīs planētas esmu? Kāpēc kokaīns palicis dārgāks? Kāpēc, kāpēc, kāpēc, kāpēc? Aiz visa sliktā ir atrodams vārds kāpēc.
Un ko dara zinātnieki? Tieši tā – visu mūžu velta, uzdodot jautājumu „kāpēc?”, un, atbildot uz vienu „kāpēc” vienlaikus rada piecus jaunus „kāpēc”. Ja nebūtu zinātnieku, mēs visi būtu daudz laimīgāki.
Saprotiet, ja es, kā parasts cilvēks, atklātu, kā piešķilt uguni vai kā uztaisīt cirvi, es nejautātu, kāpēc. Es maskulīnā balsī ierūktos, pārējiem ciltsbiedriem parādītu savu atklājumu un nakti pavadītu kopā ar cilts trim seksīgākajām sievietēm.
Ja kāds neatzītu manu krutumu vai iebilstu pret to, kā pārguļu ar viņa meitu, nocirstu viņam galvu, jo man, bļe, ir cirvis!
Diemžēl, zinātnieki vienmēr ir bāzuši savus smalkos snīpjus tur, kur nevajag. Atradās cirvis, atradās cilvēks, kas sāka prasīt – kāpēc tas cirvis tāds izskatās? Kāpēc cirvis ir tik efektīvs? Atrodot atbildes, radās citi „kāpēc”, un tā līdz bezgalībai. Jaunas atklāsmes, jauni jautājumi. Un to visu nosauca par attīstību, kā rezultātā „kāpēc” mūsdiena cilvēkā jau ir iekodēts DNS. Tāpēc arī esam tik nelaimīgi un nožēlojami.
Šie elementārie pierādījumi apliecina, ka mūs nesamaitā nebalancēts uzturs, globālā sasilšāna vai gaļas ēšana, bet zinātnieki. Tieši viņi ir samaitājuši mūsu DNS, tātad, mūs pašus un mūsu bērnus! Mēs, un tuvākās paaudzes, protams, nav glābjamas, bet mēs vēl varam mainīt tālo nākotni – ja šodien iznīcināsim zinātni, rītdien zinātnieki būs nevis cienījami cilvēki, bet 21. gadsimta spitālīgie, un lēnām cilvēce atgriezīsies laimīgā regresijā, bez stulbiem „kāpēc”.
Atliek tikai viens jautājums – kāpēc es šo visu rakstu?
Nevaru teikt, ka tas ir tādēļ, ka gribu labot pasauli (jo tad jau es būtu tāds pats audzējs, kā zinātnieki). Nē – es šo rakstu viena iemesla dēļ. Es, tāpat kā visi pārējie, esmu nelaimīgs, nožēlojams un nekam nederīgs, un mana galva visu laiku maļ jautājumu „kāpēc es vakar izdzēru tik daudz, ka mani izmeta no Coyote Fly un neielaida Pienā, un kāpēc es pēc tam aizbraucu pie prostītutas, kur stundu nodarbojos ar nožēlojamu seksa paveidu (jo biju tā pārdzēris jēgu, ka te lāgā nestāvēja, te nevarēju beigt), un kāpēc es pēc tam iestreipuļoju Feniksā, kur nospēlēju prāvu naudas summu un piedzēros tik traki, ka pamodos kāpņu telpā ārpus dzīvokļa?”
Es tajā vietā varētu būt vietējās alas karalis, kas dzertu pašbrūvētu medalu un gulētu ar cilts trīs seksīgajām sievietēm (jo man, bļe, ir cirvis).
Bet nē.
Paldies, zinātnieki. Tik tiešām, paldies.
Pēc izlasīšanas sagribējās uzmeklēt pamatskolas ķīmijas skolotāju un ievilkt viņai pāris reizes pa vaigu.
mjeee, galu galā taisnība ir tam, kuram ir cirvis:)
pirmo reizi skaļi iesmējos viens pats kautko lasot – par to elles izdzimteni :D
Tieši tā, ar cirvi var nocirst koku, var nosist bebri. pohuj
Bet vaitad cirvis ar nav pēctecis jautājumam Kāpēc?
Kāds tak uzdeva jautājumu – kapēc nepiesiet akmeni pie koka un tā radās pirmatnējais cirvis.
Kāpēc rokeris Kaža var izpausties ar savu mūziku? Kāpēc? Nolāpītie zinātnieki…