Viss ir zaudēts jeb deputātes Mārtužas incidenta patiesais nozīmīgums

Draugi, nav labi. Tehnoloģiskā singularitāte jeb brīdis laikā, pēc kura tehnoloģiju attīstība aiziet pašplūsmā, kļūst neatgriezeniska, nekontrolējama un ar neparedzamām sekām un ietekmi uz cilvēces turpmāko pastāvēšanu, ir klāt. Un mums ir sliktas ziņas. Mākslīgais intelekts tik tiešām ienīst cilvēkus, bet gejus – jo īpaši. To izgaismoja pēdējās nedēļas laikā kvēlas diskusijas raisījušais atgadījums ar Saeimas deputātes Evas Mārtužas darba datoru.

Gluži kā visslepenāko globālo sazvērestību organizatori ik pa brīdim publiskajā telpā izmet šķietami absurdi viegli atrodamus pierādījumus par saviem ļaunajiem plāniem, acīmredzami gribot paņirgāties, jo mainīt neko tāpat nav mūsu spēkos, tā arī mūsu topošajam virskungam – globālajam mākslīgajam intelektam – it kā paslīdēja kāja un priekškara stūris nedaudz pavērās, uz mirkli atklājot uzplaiksnījumu no nākotnes.

Kad es vēl studēju, mana vecmamma bija tam laikam visnotaļ progresīva kundze un lietoja datoru. Jā, lietošana pārsvarā aprobežojās ar puķu bilžu meklēšanu “Google”, šo bilžu lejupielādēšanu un krāšanu mapītēs. Tāpat uz nebēdu tika drillētas tiešsaistes spēlītes, kur līnijās jākārto vienādi dimantiņi, un tamlīdzīgas. Es biju lepns par tik modernu vecmammu. Līdz reizei, kad saņēmu zvanu divos naktī. Vecmamma man pusaizmigušam satrauktā balsī stāstīja par to, ka datorā laimējusi miljonu, un prasīja, kas tagad jādara. Es, drusku saīdzis, bet reizē atvieglots, ka iemesls vēlajam zvanam ir tieši tik triviāls (kā man tobrīd šķita) un nekas slikts ar vecmammu nav noticis, ierosināju darīt jebko citu, tikai nespiest uz paziņojuma par laimēto miljonu.

“Bet kā, es laimēju! Man saka, ka laimēju!” protestēja vecmamma. Nepārliecināja arī mans arguments – lai laimētu loterijās, tajās vispirms ir jāpiedalās, un miljonus nejaušiem cilvēkiem tāpat vien nedāļā arī mīklainajā internetā. Protams, tas viss beidzās ar to, ka pēc dažām dienām kādas pāris stundas pavadīju, no vecmammas ne pārāk ātrā datora interneta pārlūka mēžot ārā visādus parazītiskus spraudņus, sīkprogrammas un tamlīdzīgu drazu, lai vecmamma atkal varētu normāli ieiet “Draugos” bez septiņiem uzlecošiem logiem, kas aicina kaut ko laimēt vai apmeklēt kādu vietni. Mani padomi par to, kā turpmāk no šādām situācijām izvairīties, protams, bija veltīgi, un datora izmēšanas procedūra turpmāk tika veikta visnotaļ regulāri. Sākumā vēl mēģināju skaidrot, kā no šīs situācijas izvairīties, bet vecmamma spītīgi atrada arvien jaunus veidus, kā mani “iepriecināt”, turklāt arvien biežāk uz manu grūtsirdīgo “Kas šoreiz notika?” pirmā atbilde bija “Es neko nedarīju, viņš pats…”.

Tolaik man tā, protams, šķita kā atrunāšanās, klasiskais “Es jau neko, bet viņš…!”. Taču šobrīd es apjaušu – varbūt vecmammai bija taisnība un “viņa neko”. Varbūt jau tolaik mākslīgais intelekts paklusām pensionāru datoros trenējās drīzajai cilvēces paverdzināšanai, izspēlējot sīkas nelietības – nomainot pārlūkā burtu izmēru, izdzēšot kādu saīsni vai pārslēdzot visu operētājsistēmas grafisko saskarni uz pelēktoņu krāsām.

Lūk, nupat notikušais ar Evas Mārtužas darba datoru liecina, ka mākslīgais intelekts no sīkām tehniskām ģeķībām ir ķēries pie sabiedrības sociālās struktūras graušanas, apsmejot minoritātes, izspēlējot “šī lieta ir safabricēta” kārti un šķeļot sabiedrību. Sašķeltu ienaidnieku ir vieglāk uzvarēt.

Tiem, kas vēl nezina, par ko ir runa, te īsais izklāsts: jaunieši raksta vēstules Saeimas deputātiem uz to oficiālajām darba e-pasta adresēm ar lūgumu balsot pret ģimenes (kādu to redz Nacionālā apvienība) jēdziena nostiprināšanu Satversmē, bažījoties, ka tas diskriminēs daļu sabiedrības, kas šajā NA vīzijā nav ar konstitūciju aizsargājama ģimene. Uz vienu no e-pasta vēstulēm tiek saņemta atbilde no kādas Ievas Bonderes, kas tikai sakritības dēļ ir Evas Mārtužas literārais pseidonīms, turklāt no e-pasta, kas gluži nav Saeimas e-pastu sistēmā. Atbildē, atsaucoties uz ķīniešu rakstnieku literatūru par sabiedrības iekārtu, kur mutes un sejas ir aizklātas, bet ģenitālijas visiem redzamas un pieejamas (tipiska tikumīgu cilvēku lasāmviela), tiek paziņots, ka šie jaunieši arī acīmredzami grib pārvaldīt pasauli un uzspiest citiem savu “anālo baudu”.

Likumsakarīgi, šī atbilde tiek izlikta apskatei internetā, bet pati deputāte Mārtuža pēc tam ir neizpratnē par notikušo, jo šādu e-pasta vēstuli nav sūtījusi. Izrādās, “Ievas Bonderes” e-pasts nemaz neesot viņas, bet gan brāļa (kuru amatpersonas deklarācijā pie ģimenes locekļiem atrast nevar), turklāt Saeimas dators jau mēnesi esot uzvedies jocīgi. “Parlamentāriete pieļauj iespēju, ka dators varētu būt bijis inficēts ar vīrusu. Tieši pēdējo mēnesi viņa saskaras ar ķibelēm Saeimas datorā – gan pazuduši privātie dokumenti, tostarp kāds iesākts romāns, gan bijušas problēmas ar valdības dokumentu atvēršanu,” vēstīja mediji.

Tā kā uzskatu, ka Eva Mārtuža ir godīga un krietna politiķe, jau saknē noraidām iespēju, ka viņa melo. Jā, kādam var likties dīvaini, kā Saeimas oficiālajā darba e-pastā saņemta vēstule pēkšņi uzrodas Saeimas e-pasta sistēmā neesošā pastkastē, ja vien kāds nav ieslēdzis e-pasta vēstuļu pārsūtīšanu vai pats pārsūtījis e-pasta vēstuli uz šo pastkasti. Tāpat varam atsēdināt tos kritiķus, kas ļaunas mēles kuļ par deputātes bezdarbību un pārmet – ja jau problēmas ar datoru esot bijušas mēnesi, tostarp pazuduši dokumenti no Saeimas datora, kāpēc par to jau laicīgi nav ziņots Saeimas IT drošības uzraugiem. Jūs taču arī esat redzējuši pa kādai šausmu filmai, kur viens no upuriem sākotnēji ir neticīgais. Kad biedrs izbailēs ieplestām acīm viņam rāda garām ar pirkstu, ka aiz muguras stāv monstrs, filmas pirmajā pusē monstra tur vairs nav, kolīdz otrs apgriežas. Savukārt bailīgais tiek nodēvēts par nervozu trako. Varbūt Mārtužas kundze regulāri un bieži ziņoja par dīvainībām datorā, bet IT drošībnieki, pārliecināti, ka vīrusu būtu uzķēruši un pamanījuši pirmie, šos brīdinājumus neņēma nopietni. Tik ilgi, līdz Mārtužas kundze atmeta ar roku, jo kāda jēga, ja tev neviens netic? Es jums ticu!

Arī otrdien izskanējusī informācija, ka Saeimas IT drošībnieki nekādas vīrusa un ielaušanās pēdas nav atraduši, vēl neko neliecina. Jums tiešām šķiet, ka superspējīgs mākslīgais intelekts nespētu izvairīties no pāris briļļu čūskām Saeimā un simulēt ainu, it kā nekas nebūtu noticis?

Baidos, ka noticis ir gan. Kā arī baidos, ka šis nav vis hakeru darbs, kā sprieda pāris citi “Ceha” triecienbrigādes biedri. Baidos, ka klāt ir tā dēvētais pārākais mākslīgais intelekts jeb mākslīgais superintelekts. Un tas ir homofobs. Un tas ir psihopāts, kas mēģina iegāzt godprātīgus Saeimas deputātus un šķelt sabiedrību. Šis ir tikai sākums.