Vairāk vidējo pirkstu nekā vari izskaitīt

Septiņi miljardi cilvēku. Pasaulē ir vairāk nekā septiņi miljardi, kuriem ir vienalga par tevi, par tavām problēmām vai par tavām vēlmēm. Un Tu droši vien domā, ka viņi visi kļūdās.

Kādu dienu sabiedriskajā transportā man blakus apsēdās meitene. Es jau, protams, uzreiz sapratu, ka tas bija dēļ manas jaudīgās sešpakas, kura slēpjas zem šā gada kolekcijas drēbēm, kas, apvienojumā ar manu inteliģentā paskata modeļa seju un dārgajām smaržām, ir visnotaļ labs iemesls pavadīt kaut brīdi manā sabiedrībā. Taču fakts, ka transporta līdzeklis bija teju pilns un iepriekšējais teikums vairāk vai mazāk ir manas radošās domāšanas augstākā pakāpe, arī bija vērā ņemams.

Sveiki, esmu Laila,” viņa kaut kā tā nekautrējās uzsākt sarunu, galu galā mums priekšā bija tāls ceļš – aptuveni pecdesmit bedraini un nelīdzena pseido-asfalta klāti kilometri.

Tas ir ļoti jauki, Laima.” Es tēloju, ka pārklausījos, lai Lailai būtu iespēja mani izlabot, tādējādi uzturot sarunu, tajā pašā laikā es nepieminēju savu vārdu ar domu likt noprast, ka viņai nāksies pacīnīties par manu uzmanību. Sajutos kā izvirzījies vadībā ar 2:0. Viņa bija tīri glīta – es teiktu, ka 7 no 10, kas ir teju maksimums, ko var dabūt ar ziemas drēbju slāni mugurā. Kā lai es iedodu augstāku vērtējumu kaut kam, ko neredzu?

Dīvainā kārtā mans plāns nostrādāja: „Nē, nē, Laila – ar „L”. Vai Jums gadījumā neatrastos kāda lieka salvete? Kavēju transportu un nepaspēju iegādāties.

Kā jau kārtīgam vecpuisim, salvetes man vienmēr ir gana un biju gana atvērts, lai ar tām dalītos. Tālāk jau viss bija vienkārši: „Ziema uzvarējusi, ja? Šādā laikā nav grūti apaukstēties. Mani sauc Mārcis, starp citu.” Laila sāka runāt un pamazām dalīties ar informāciju.

Iespējams, biju gana pārliecinošs, lai radītu iespaidu, ka mani piš viņas teikumi, jo patiesībā totāli nepisa. Vismaz tā es domāju līdz brīdim, kad atraisījās saruna. Tās saturs man aizvien bija gauži vienaldzīgs, taču fascinēja fakts, ka viņa man, cilvēkam, kuru redz pirmo reizi dzīvē, spēja pastāstīt visus savus ikdienas sīkumus un problēmas.

Iesilstot transportam, viņa novilka savu ziemas jaku. „O! Jau 8 no 10,” es nodomāju.

Parādi augstskolā, pasniedzēji, kuri neko nesaprot, draugi nodevēji, priekšniece-lesbiete, mūžīgā saaukstēšanās, nepatika pret dzērājiem, rižikiem un izvarotājiem… Lailai bija, ko stāstīt un man bija, kur skatīties. Taču vienā brīdī mani pārņēma dīvaina sajūta.

Arī man ir problēmas, un uz pasaules ir daudzi tādi kā es. Vairāk par septiņiem miljardiem cilvēku, kas nozīmē – uz pasaules ir vairāk nekā septiņi miljardi cilvēku, kuriem manas problēmas ir tikpat svarīgas, cik man Lailas. Tu taču nedomā, ka viņi visi kļūdās, vai ne?Mana teica to pašu

8 Replies to “Vairāk vidējo pirkstu nekā vari izskaitīt”

  1. Esmu pasīvi-aktīvais lasītājs, kurš vienmer visu uzmanīgi no CEHA izlasa, bet nekad nekomentē. Bet nu šitā bija tāda BOMBA.. cepuri nost, ari oldskuul Beņi bij nepārspējami, bet jaunie talanti arī VAR! Wuhuu.. jaiet uzvilkt :D

Atbildēt uz Vinnijs Cūks Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *