Vai atmaskots vīriešu plāns atņemt sievietēm tiesības uz panākumiem?

Teju visi uzticamie “Cehs.lv” lasītāji zinās teikt, ka šis ir zīmols, ko izsenis pavada progresīvas idejas, zinātne un datos balstīta analītika, neatstājot nekādu rūmi konspirācijas teorijām un alternatīvajiem faktiem. Profesora Kristapa Āla izpētes lokā ir arī dzimumu līdztiesības jautājums, kura dēļ viņš ar nepacietību, interesi un nelielu raižu grumbu pierē gaida 2. augusta sieviešu svarcelšanas sacīkstes Tokijas olimpiskajās spēlēs.

Jūnijā kļuva zināms, ka Japānā Jaunzēlandi pārstāvēs sportiste Lorela Hubārda, kura iepriekš bija pazīstama kā Gevins Hubārds. Kopumā šis ir jauks un simbolisks notikums dzimumu līdztiesības lauciņā, jo pirmo reizi olimpiskajās spēlēs sieviešu sacīkstēs startēs transpersona, sūtot signālu, ka mēs esam spēruši platu soli pretī tam, lai būtu vēl iekļaujošāka sabiedrība. Galu galā mēs neizbēgami virzāmies pretī labākai nākotnei, kurā ikviens drīkstēs būt jebkas, ikviens drīkstēs precēt jebko, dekriminalizēs marihuānu, kriminalizēs ūdeles un ieviesīs obligāto IQ testu politiķiem.

Tomēr profesors Kristaps Āls Hubārdas gadījumā vēl neteiks “uffff”, pirms ir uzgrūsts svaru stienis, vēršot uzmanību uz scenāriju, kas var mūs paspert soli atpakaļ drūmo viduslaiku virzienā. Runa, protams, ir par klasisko vīriešu-šovinistu praktizēto antisorosoīdu genderisma pretgejropas propagandu. Proti, aiz šī nevainīgā Lorelas uznāciena, iespējams, slēpjas plāns apspiest sievietes.

Skaidrojot situāciju vienkāršā valodā jeb tā, lai saprastu arī konservatīvais vēlētājs, K. Āls ieskicē: “Rodas bažas, ka Hubārdas scenārijs ir bijis iespējams tikai ar vienu mērķi – panākt, lai arī sieviešu sacensībās uzvarētu vīrieši, tādējādi atņemot sievietēm viņu sūri pelnītās medaļas un prēmijas, tādējādi paplašinot, nevis sašaurinot rievu starp dzimumiem.”

Paziņojums par Hubārdas kvalificēšanos olimpiādei izraisīja viedokļu sadursmes un neapmierinātību. Pretēji tam, ko varētu gaidīt, visskaļāk medijos izteicās tieši citas sportistes sievietes, nevis homofobiski noskaņoti politiķi, kuri par šo iespējamo afēru aizdomīgi klusē. Klusē tā, it kā zinātu kaut ko vairāk…

Sportistes teicās, ka šis notikums neveicinot godīgu konkurenci. Kristaps Āls vismazāk vēlas izsaukt feministu foruma vienmēr pielādētā ložmetēja uguni uz sevi, taču atļausies norādīt, ka, aplūkojot svarcelšanas pasaules rekordu ciparus, vīrieši līdzvērtīgās svara kategorijās uz štangas tūcī virsū ievērojami ņiprākas ripas. Ņemot vērā, ka Hubārda jau ir sasniegusi Jaunzēlandes svarcelšanas rekordu sieviešu kategorijā un nomācošā vairumā līdzšinējo sacensību ir izcēlusi pirmās vietas (jāpiebilst, ka pirmā vieta netika izcīnīta Filipīnās), arī olimpiādē Lorelai prognozē medaļas.

Eksperti šo atšķirību skaidro ar pubertātes vecumu, kad nostiprinās kauli un muskuļu fizioloģiskie rādītāji (piemēram, Hubārda šajā laikā bija vīrietis un startēja vīriešu svarcelšanas sacīkstēs). Testosterona līmenis viņai atbilst Starptautiskās Olimpiskās komitejas noteiktajam standartam – tas nedrīkst pārsniegt desmit nanomolus litrā vismaz gadu pirms sacīkstēm. Tas saskaņā ar kritiķu sacīto aizvien aptuveni piecas reizes var pārsniegt to, kas tiek uzskatīts par normālu bioloģiski dzimušai sievietei.

Jūs vaicāsiet: kāpēc ir šādi diskutabli kritēriji un vai tiešām to vienīgais mērķis ir veicināt transpersonu tiesības? Atgriežoties pie sevis izvirzītās teorijas, Kristaps Āls tikai pastarpināti atgādinās, ka teju visos vadošajos amatos SOK ir vīrieši.

“Šeit nav jābūt apveltītam ar smalku humora izjūtu, lai varētu sākt modelēt tālākos scenārijus citos sporta veidos, ja mēs uzskatām, ka Lorelas gadījums ir radījis precedentu. Piemēram, ar pāris operācijām varētu atgriezt apritē Māri Štrombergu vai arī sagaidīt atgriežamies feminīnu Maiku Taisonu ar čolku,” ieskicē K. Āls, modelējot iespējamos scenārijus, ja viņa teorija izrādīsies patiesa. “Man ir arī teorija, ka patiesībā “tverkošanu” un FEMEN protestus izshēmoja vīrieši,” viņš piebilst.

Vai te var kaut ko pārmest Hubārdai? Sasodīts, nē! Noteikumi tiek ievēroti, Lorela ir transpersona, un nevienam nav tiesību viņai kaut ko pārmest. Gluži pretēji, cilvēks tiecas pretī savam sapnim un esībai. Gan personīgā, gan olimpiskā līmenī. Ja dažs labs mūsu sportists tā būtu izdarījis, varbūt arī Latvijai medaļu tiktu vairāk. Vai kaut kas tajā visā šķiet nepareizi? Situācijā, kurā sportiste, kura ir dzimusi kā vīrietis, bet identificējas kā sieviete, spēka disciplīnā uzvar citas sievietes, kuras par to apvainojas, – jā. Tur kaut kas aizdomīgi smird pēc vīrieša pirksta, un K. Āls nezina, kā par to justies, jo, kritizējot SOK noteikumus, tu neizbēgami kļūsi par neiejūtīgu homofobu. Tāpēc neatliek nekas cits kā 2. augustā sekot līdzi Lorelas startam un cītīgi fanot, ko “Cehs.lv” kolektīvs noteikti darīs, bruņojies ar Hubārdas fanu atribūtiku.