“Visi mēdiji ir nopirkti, viņi visi melo, netici nekam!!!”
Tu apšaubi visus plašsaziņas līdzekļus, bet nekritiski pieņem katru sūdu, ko tev garāžā, palīdzot mainīt ziemas riepas, pastāsta Gača, jo kāpēc gan lai viņš un viņa lasītais jewsnews.de tev dirstu. Gatis māk lieliski rīkoties ar motorzāģi, bet pirms iešanas uz naktsklubu čomiem paziņo, ka dodas izvālēt kādu šļuhu.
“Visi menti pidarasi, bļaģi, viņi nevis aizstāv sabiedrību, bet grib tikai sodīt un iepist kādam!”
Tu vienmēr pie sevis velti visus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus policistiem, kad tos ieraugi – pidarmots, gailis jobnutais, pīzdacis – bet, kad tev no mazdārziņa nozog lejkannu un rabarberus, inspektoru R. Unkuli uzrunā uz “Jūs”.
“Politikā iet tikai zagļi un stulbeņi, kuri nekur citur nespēj attīstīties! Viņus neinteresē Latvijas nākotne un viņu vienīgais mērķis ir no manis izspiest pēc iespējas vairāk piķi nodokļos, tāpēc es principiāli cenšos nemaksāt nodokļus.”
Tev vidusskolas klasesbiedrs strādā domē un, uzsniegot pirmajam sniegam, tu centies sarunāt, lai tavu ielu notīra pirmo.
“Man blakus mājā dzīvo pilnīgs pidars, jo viņam čoms strādā domē, un viņam pie mājas noasfaltēja ielu!”
Tu ar kaimiņu mācījies vienā klasē, bet viņš ir labāks draugs nekā tu.
“Zibl tie nonimie dirseji internet, zinu k vinus sponsore JENOTIB un PUTLERS, troli jobnie!!!”
Tava intelekta kapacitāte neļauj salikt saistītā tekstā vairāk par vienu teikumu, taču finansiālā kapacitāte spiež komentārus ziņu portālos rakstīt no lombardā pirkta Nokia komunikatora, kam nestrādā “a” taustiņš.
— — —
Es cilvēka seju vērtēju pēc tā sūdu apjoma, kas no tās mēdz velties ārā. Jo vairāk mēslu, jo vairāk tā man atgādina dirsu. Jūs teiksies – hei, Mārci, kāpēc tu esi tik vulgārs? Lūk, tāpēc, ka vecvectēvs karā izcīnīja man tiesības parādīt uz idiotu ar pirkstu, kad es tādu redzu. Un brīžiem man ir sajūta, ka es dzīvoju ToiToi būdiņā.
Tas beidzot ir burkhartas sāgas noslēgums?
Cepums! Lieliski domu graudi!
Pidara čoms, kurš strādā domē un noasfaltēja to nelaimīgo ielu ne pie tās mājas:
“Skolā tas frukts apdirsa un pazemoja visus sīkos un man ņēma nost pusdienu naudu. Čoms mani aizstāvēja un arī dabūja pa muti.”
Tas frukts:
“Es vismaz biju taisnīgs un neizlikos, un nevienam dirsā nelīdu.”
Dirsas. (Vietējās huligānu bandas nosaukums):
“Līdi bez ziepēm.”
Tas frukts:
“Bļa, kur mana Nokia bez a burta.”
Pidara čoms, kurš strādā domē:
“Tas frukts ieraudzīs asfaltu pie savas mājas tikai tad, kad Gedroics ieraudzīs savus dzimumorgānus – kad viņu pārgriezīs uz pusēm.”
Anonīms komentārs:
“Kur pa lēto var nopirkt motorzāģi? Kāda ir Aivara G. adrese?”
Pirms gadiem 20, kad uz skolu braucu trolejbusā, laiku pa laikam redzēju skolēnus, par mani vecākus, no kādas 6. klases, netīriem matiem ar izgulētu matu ērkuli, kuri, piespieduši savu bālo, aizpampušo seju ar pilnīgajām lūpām pie stikla, kko pie sevis murmināja, pa laikam iesmejoties, pa laikam nikni lamājot kādu. Vairāk par visu tajos brīžos es vēlējos dzirdēt viņus un saprast šos, no savas sociālās grupas izstumtos un citās grupās nepieņemtos pabērnus.
Kaut es būtu zinājis, ka pēc gadiem 20 varēšu lasīt no viņu dzīlēm uzpeldējušos, nedaudz pielāgotus un aktualizētus, domājumus, tad, var būt, būtu saglabājis šo milzīgo interesi.
es taa sapratu,ka raksts sastaav no antihipa un citu lasiitaaju citaatiem
Sveiks, Antihip!
Tu joprojām trolejbusā rausti savu krāniņu, skatoties uz sestās klases skolniekiem? Atceros, kā tu grābstījies pa savu kabatu, palikdams arvien sarkanāks un sarkans, bet tuvojoties manai pieturai, saprazdams, ka atkal nepaspēsi, tevi pārņēma izmisums un tavas kustības kļuva drudžainākas un saraustītākas. Kāpjot ārā varēja pat dzirdēt tādu kā teļa īdēšanu. Dažreiz es saķemmējos un tu, mani neatpazinis, skraidīji pa trolejbusu un melklēji mani, līdz meti mieru un mēģināji ieritināties klēpī kādam alkoholiķim vai, nometies četrrāpus, ošņāji tantiņu kājstarpes.
Varbūt tas tev būs smags trieciens, bet es nemācījos 6., bet gan 4. klasē. Varbūt es tev šķitu vecāks un garāks, jo staigāju normāli izslējies, nevis galvu plecos ierāvis un sakumpis, plaukstām sitoties gar ceļgaliem. Turklāt katrā klasē, līdzīgi citiem parastiem skolēniem, es pavadīju tikai vienu gadu un pretēji taviem aprēķiniem 6. klases skolēni nav 19 gadus veci.
Tā nu tu klīsti pa dzīvi un meklē atbildi, ko es tai trolejbusā pie sevis purpināju. Nav brīnums, ka atbildes tu atrodi it visur, kam ir kāda saikne ar neapmierinātajām seksuālajām dziņām, pazemojumu, neveiksmi.
Es skaitīju pantiņu Oliņ’ boliņ’, čimpiņ’ rimpiņ’… un priecājos, ja Bums! trāpīja pa kaķiem vai baložiem un dusmojos, ja trāpīja pa suņiem vai skolniekiem.
Antihipam redzes glezna pirmo reizi atausa atmiņā, kad pēc 20 gadu pārtraukuma viņš savas lūpas piespieda pie stikla cietuma apmeklētāju zonā. Tiesa, viņa sieva pretī iegrūda šķiršanās dokumentus, tāpēc arī tik naidīgs noskaņojums. No vienas puses varētu padomāt, ka komentārs ir aizvainojošs, taču no otras puses jūtos glaimots – Cehs.lv aizvien ir populārākā literatūra slēgtajās iestādēs. Vecīt, turpmāk dzīve tikai uz augšu.
Es atvainojos, ja mans komentārs šķita naidīgs. Tā nebija domāts. Tā bija reāla atmiņa par reāliem personāžiem, un šis raksts man to atsauca atmiņā. Nešaubos, ka manis novērotie puiši izauguši par radošiem un veiksmīgiem daudzās vai visās jomās vīriem.
6. klases skolniekam:
Acīmredzot saķemmējies kāda cita dēļ, jo es toreiz gāju 2. klasē un nebiju vēl atklājis sevis aiztikšanas priekus.
Blja kā ar kulaku uz acs. Pilnīgi līdz sirds dziļumiem. Apraudājos, apmīzos, nodauzīju ledainās trusenes pret stabu un aizgāju tālāk apskatīt kas jauns mia.lv. paldies, aizkustināja.
ču mni suc rmnds
sito es nesapratu. kads var pazkaidrot??? karoce visi suka ledu
Antihip, visi trolejbusa pasažieri redzēja, ka tas tev nesagādāja nekādu prieku. Bet 7 gadus malties pa pirmajām divām klasēm arī nav nekāds pačots.
tad tu , bļe , bij’ tas masturbējošais parīzes dievmātes katedrāles zvaniķis , kas mēģināja , bļe , man ieritināties , bļe , klēpī , jopt
tā , bļe , nebij’ nekāda tantiņa , bļe , bet man valentīdienas investīcija , bļe