„Alu, lūdzu.”
„Man arī vie…”
„Dod divus! Un arī trīs viskijus.”
Šo trīsrindi Rolands spēja noskaitīt no galvas pēc pirmajām četrām reizēm. Šī trijotne bārā pavadīja katru piektdienas vakaru. No noklausītajām sarunām Rolands aptuveni bija izlobījis katra biogrāfiju.
Agrim jau pamatskolas laikā interesēja tikai zīmēšana. Ķiņķēziņi algebras kladē, ķiņķēziņi fizikas uzdevumu burtnīcā, ķiņķēziņi brīvajos laukumiņos dienasgrāmatā. Tālāk jau viss gāja paredzamo ceļu – pēc vidusskolas pārcelšanās uz Rīgu, jauni draugi–mākslinieki, progresīvi uzskati, nebeidzamas studentu ballītes. Lielpilsētas bohēmā feminisma idejas Agrī ielija spēji un bez liekām ceremonijām kā pirmais sotaks virpotāja rīklē piektdienā pēc darba. Kādu gadu pastrādājis pāris vietās par grafisko dizaineru, Agris bija beidzis sevi lauzt un sirdslietu padarījis par maizes darbu – kļuvis par tetovētāju un pīrsingu speciālistu. Agris īpaši lepojās ar salona līdztiesības privilēģiju programmu. Līdztiesība izpaudās tā, ka sievietēm pīrsingu un tetovēšanas pakalpojumiem bija 30% atlaide, tādēļ pie Agra bieži nāca studiju laikā iepazītās draudzenes. Agrim patika tetovēt un caurdurt feministu miesu. Tik plašs darba lauks, ka nenopriecāties!
Igors allaž izcēlās uz bāra piektdienas publikas fona. Investīciju baņķieris dzēra, tērpies uzvalkā, no kura garoja dārgas smaržas. Tās gan pienācīgi spēja novērtēt tikai viņa tikpat izsmalcinātie kolēģi, nevis ļumīgās padauzas, kuras vientuļnieks Igors cukāja ik nedēļas nogali. Mīlestību var nopirkt, un vairāk par to pašu cenu baņķiera prātā vienādojās ar „izdevīgāk”, pat ja tas nozīmēja, ka jāšļakā tītarlūpa pūderētam slāvu begemotam. Lai vai kā, šis nebija viens no tiem ekovegānu trendīgajiem dzerstūžiem, kur Igora paskats neizraisītu nekādu reakciju, te viņš piesaistīja ne vienu vien smīnoša mūļa skatienu. Šis bija visnotaļ prasts dzerstūzis, tāpēc Igors te bija baltā zvirbuļa lomā. Tomēr uz kašķi neviens neuzprasījās, jo Igors dzēra kopā ar Raiti.
Par divus-metrus-bez-galvas garo Raiti bārmenis nezināja daudz, vien to, ka viņš ir baikeris un pats nodarbojas ar cūkādas apstrādi – iestrādā spaikus un kniedes jakās, somās, zābakos, taisa visādus moču pričendāļus no ādas. Raitis no trijotnes runāja vismazāk, arī tad parasti vai nu par močiem un baikeru aksesuāriem, vai vēlīgi ieteica kādam beigt dirst un aizvērties, vai iesmējās par kādu no abu pārējo jokiem, kura saprašanai viņa intelekts nebija par īsu.
Pirmos mēnešus Rolands bija neizpratnē – normālā situācijā šie trīs nekad nesarunātos, kur nu vēl kopīgi dzertu katru nedēļas nogali. Feminists-hipsters, baņķieris un baikeris. Velns… Raitis jebkurā ticamā scenārijā tos abus atskaldītu tāpat vien, izklaides pēc. Un Igors – visnotaļ turīgs un veiksmīgs čalis -, kāpēc lai viņš izvēlētos dzert tieši šādā ūķī visu salašņu valpurģos – piektdienas vakarā? Runā jau, ka pretpoli pievelkas, bet… Vien pēc krietna laika bārmenis saprata, ka trīs vīrus bārā vieno spēcīgs vadmotīvs.
Visiem trim ļoti patika kniedēt cūkas.
Ha!
Labs! :D
Bljr odzinja
Ha, pļe. Atgādina studiju laikus. Kā arī šodienu. Hehe. Cukā!
Kvalitatīvi!
īss, bet labs …
visi trīs var tagad mest uz Salaspili, tur ir kādi 10 000 varianti.
ĀMS nav STS, nevajag mīzt!
Ble ĀCM biju domājis nevis ĀMS
Jobannā dzīve !
Gada stulbākais pančlains. Esmu sajūsmā.
eee – nepabeigts?!
Bļā tik patiesi. Atgādina manus tusēšanās laikus. Cūku kniedēšana tik tiešām satuvina.
Ruksis uz iesma 5dienas vakarā pie aliņa…mmmmm…
Suns un cipars, jūs tiešām tikai resnās un feministes cukājat? Manuprāt autors tikai šīs sievietes savā darbā par cūkām nodēvējis. A to sieviešu kārtas nosaukšana par cūkām prosta tak..čota vāji
Pag, tas stāsts ir sacerēts joks, vai tiešām autors ir tāds ēzelis, kas izdomāja papist prātu pašvaldībniekiem? Ja pirmais variants – nebija smieklīgi, ja otrais variants, tad autors diemžēl ir apveltīts ar vēl mazāk smadzeņu, nekā tie bomži alkāni, kuru dēļ šādi aicinājumi ir izlikti…