Tra-ta-ta-ta jeb valsts kalašņikova mācība

Vai zināji, ka no 2024. gada tavu bērnu, nē… tavu zīdaini skolās mācīs nīst citus un nogalināt, turklāt tas būs obligāti? Nu, ja vien neizlemsi, ka viņam pietiek ar pamatizglītību.  To nezināja arī atvaļinātais Ceha Kājnieku skolas seržants Kristaps “Lielgabalu Gaļa” Āls, taču šī ziņa veterānu gaužām iepriecināja. Tik ļoti, ka viņš uzvilka tīru sievu sitēja maiku, uzmauca galvā vienmēr perfekti ieveidoto bereti, atkorķēja īpašiem gadījumiem paredzēto konjaku un apsēdās pie datora. Lūkosim noskaidrot, kāds ir K. Āla iemesls svinēt.

Seržants, uzšķīlis špicku pret savu pusdienu neskūto zodu, kura stūri tikpat kantaini kā sērkociņu kastītei, aizkūpināja cigāru un sāka pasūtīt internetā jaunāko mācību vielu. “Kā no ņuņņīša iztēst vīru – kara psiholoģija un praktiski padomi audzināšanā”; “101 iemesls mācīt nogalināt jau no bērna kājas” un “Kalašņikova izjaukšana ar aizsietām acīm un 1000 citas lietas, kas jāapgūst katram cilvēkam”. Proti, seržants K. Āls gribēja būt bruņojies ar zināšanām iz pašas svaigākās literatūras lappusēm tad, kad viņu neizbēgami kā vienu no Latvijā pieredzējušākajiem instruktoriem iesauks jaunās paaudzes audzinātāju rindās kā tēva figūru un morālo kompasu, iemiesotu vienā valsts aizsardzības mācības pasniedzējā.

Kā jau nopratāt, runa ir par Saeimas 3. decembra lēmumu, ar kuru vidējās izglītības programmās no 2024. gada obligāts priekšmets būs valsts aizsardzības mācība (VAM). Tiesa, ne visi par to ir tik sajūsmināti kā K. Āls.

“No 2024. gada skolās būs obligāts(!!) priekšmets “Valsts aizsardzības mācība”. Latvijas armijas video aicinājumā apgūt šo skolotāja profesiju izjauc un saliek ieroci, kas būšot prasība.. Kāds tieši BĒRNAM ir impulss no šī? Ierocis ir cilvēka nogalināšanai, sasodīts!” tviterī sašutumu pauda kāda 2005. gada Latvijā pazīstama dziedātāja Linda Leen. Komentāros daļa iebilda, bet daļa piebalsoja, piemēram kāda lietotāja, kas sevi pati profila nosaukumā nodēvējusi par pilnīgi neadekvātu: “Ķipa, ja tā notiks (ja Latvijā iebruks), tad mans zīdainis ies un apsitīs visus?”

Tā kā lūgt šo komentēt Ceha Kājnieku skolas seržantam K. Ālam nebūtu korekti, jo viņš galu galā ir ieinteresētā persona, tad lūdzām sašutumu par gaidāmo valsts aizsardzības mācību komentēt neatkarīgajam ekspertam no Ceha Kompetenču izglītības darba grupas – bērnu psihologam un vidusskolas izglītības satura metodiķim K. Ālam, kurš tikai nejaušas sakritības dēļ ir ne tikai ar tādu pašu vārdu kā seržants K. Āls, bet ir arī tieši tas pats cilvēks.

Izlasot diskusiju zem dziedātājas Lindas ieraksta, K. Āls atzina, ka lielākā šumēšanās acīmredzami tiešām ir par to daļu, kur jaunietim varētu tikt iemācīts, kā pareizi izjaukt un salikt Latvijas armijas bruņojumā esošos ieročus, tā vietā ierosinot bērniem mācīt, piemēram, pirmās palīdzības sniegšanu. Ko amizantā kārtā arī paredz VAM programma.

“Koncentrēties uz vienu aspektu, tādējādi norakstot visu, ko VAM var sniegt vidusskolas vecuma jaunietim, ir laba ilustrācija teicienam par zīdaiņa izliešanu no vannas kopā ar ūdeni,” spriež K. Āls un mudina paraudzīties uz pārējām lietām, ko VAM var sniegt jaunietim, tostarp līdera dotību attīstību, zināšanas par rīcību arī civilu katastrofu gadījumā, kā arī labāku izpratni Latvijas vēsturi un to, kā nonācām līdz valstij, kurā katram ir brīvas tiesības paziņot, ka kāds dažā labā ministrijā vai Valsts Izglītības satura centrā ir iespiedis galvu durvīs. Diemžēl, bet liela loma šajā ceļā bija tieši ieročiem, atgādina K. Āls. Protams, būtu skaisti, ja visa pasaule sadotos rokās ap ugunskuru un dziedātu tūkstoš dažādās valodās, bet vienoti sirdī. Gluži kā min vēl viena komentētāja: “Nopietni? Esmu pacifiste, man nav pieņemami, ka kamēr kāds sēž laboratorijā un izstrādā zāles, tikmēr kāds mērķtiecīgi uzlabo un modificē ieroci, kas varētu nogalināt labāk un efektīvāk. Savam bērnam neļautu to apgūt.”

Diemžēl pasaules vēsture liecina, ka brīdī, kad visi noliek ieročus, kāds allaž (un nereti tieši kāds no tiem, kas bija vienojies tos nolikt), aši paķer rokā vāli un pasaka: “Ahā, iekritāt gan, lohi!” K. Āls vēlētos, lai Latvija nenonāk šādā situācijā. Protams, tas, cik labi sagatavoti būs valsts pilsoņi, vēl pats par sevi nenodrošina pret kāda īpaši neprognozējama kaimiņa pēkšņiem izlēcieniem, taču pavisam noteikti labāk ir tad, ja sūdīgā situācijā tu attopies ar vismaz kaut kādām zināšanām. Turklāt situācijā, kad pasaule burtiski kļūst arvien mazāka, cilvēku skaitam pieaugot par kādiem 800-900 miljoniem desmitgadē, idilliskais draugu aplis ap lielo pasaules ugunskuru šķiet arvien mazāk un mazāk iespējams nākotnes scenārijs.

K. āls (aizvien tas, kurš izglītības metodiķis, ne seržants) turpina: “Savukārt tās komentētājas, kas pieminēja viņas “zīdaini, kas ies un apsitīs visus”, argumentācijā skaidri redzama argumentācijas kļūda, kuru pazīstam ar nosaukumu “putnubiedēklis”. Tādējādi viedokļu oponenta teiktais tiek sagrozīts nolūkā padarīt oponenta argumentu vieglāk atspēkojamu. Sava veida “vārdu ielikšana otram mutē”, lai viņa argumentu dēmonizētu, padarītu vājāku vai tamlīdzīgi. 100% piekritīs, ka zīdainim mācīt izjaukt triecienšauteni ir nepieņemami. Nepavisam ne tik liels skaits uzskatīs, ka tas būtu kaut kas ārprātīgs tad, ja runājam par vidusskolēnu, kā tas paredzēts VAM gadījumā. Šajā vecumā pusaudzis bieži vien jau ir redzējis lērumu asiņainu kinofilmu, noslaktējis tūkstošiem virtuālu naidnieku videospēlēs un izfilcējis kādu pārīti skolasbiedreņu. Nedomāju, ka daudz lielāku skādi sešpadsmitgadnieka pasaules uztverei nodarīs instruktors, kas pastāstīs, ka cilvēce diemžēl pārāk bieži konfliktus risina vardarbīgā ceļā un pašreizējais miers nav garants, tāpēc derētu saprast, pa kuru galu ierocim lido ārā lodes, pat ja ceram, ka šīs zināšanas nekad nenāksies pielietot praksē.”

Dziedātājas Lindas oriģinālajā tvītā jaušamas bažas par to, “kāds tieši bērnam būs impulss no šī?” K. Āls lēš, ka te esam uzkāpuši uz visai slidenas nogāzes, proti, vien ieroča parādīšana jaunietim pati par sevi izmainīs viņa pasaules uzskatu uz nevēlamo. A novedīs pie B, B pie C, galu galā jaunietim mutē parādīsies asins garša vien no domas par baudpilnu kārtu no triecienšautenes. “Tra-ta-ta-ta-ta-ta-ta-ta-ta! Saņemiet! Tra-ta-ta-ta-ta!”. Tādā gadījumā K. Āls ieteiktu vairāk bažīties jau par visapkārt esošajiem negatīvajiem impulsiem, no kuriem pat piesardzīgākie vecāki pilnībā pasargāt nevar. Mūzika, filmas, vardarbīgas videospēles… bet, ak, vai. Arī vardarbīgu videospēļu saistība ar agresiju un vardarbīgu uzvedību reālajā dzīvē pagaidām ir bez statistiski nozīmīgiem pierādījumiem, kā liecina virkne pēdējā desmitgadē veiktu pētījumu, tostarp arī šogad publicēta metaanalīze par vairākiem desmitiem pētījumu. Tavs dārgais zīdainis un jaunietis nav stulbs, un zombija izšķaidīšana datora ekrānā nebūs tas faktors, kas pamudinās viņu iebāzt Pēterīša galvu podā un nolaist ūdeni. Protams, izņēmumi ir vienmēr, bet te mēs runājam par statistiski nozīmīgām korelācijām. Tāpat arī triecienšautenes parādīšana un pat (!!!) izjaukšana un salikšana diez vai būs galvenais dzinulis jaunietim vēlēties kādu nošaut.

Ja mēs skolās veselības mācībā gribam mācīt par to, ka dažādu modeļu, arī homoseksuālas, attiecības nav nekas nosodāms (un te arī K. Āls nesaskata neko sliktu), tad mēs pavisam noteikti varam iemācīt arī pašus pamatus par to, kā valsti pasargāt. Geja parādīšana nepadarīs tavu bērnu par geju, ja viņš tāds nav, tāpat kā triecienšautenes parādīšana nepadarīs tavu bērnu par kaujinieku ar niezošu rādītājpirkstu.

8 Replies to “Tra-ta-ta-ta jeb valsts kalašņikova mācība”

  1. Tikai zinot, ka vismaz viens, ja nonāks līdz vardarbībai to pielietos izdživošanas, nevis sociālās dominancēs-spēļu stilā, var apstādināt bezjēdžigu ikdienas vardarbību. Jo tā pārsvarā ir sociālās dominancēs meŗīšanās ar krāniem, nemaz nenojaušot, ka var nonaķt līdz letālam iznaķumam. Nezinot, kas ir vardarbība, nav iespējasm dzīvot mierā. Noderīgākās zināšanas dživē ir tās, ko ceri nekad neizmantot. Tāpat enlightened mazuļu māmiņām būtu jāsaprot, ka droši apieties ar ieroci un ieroču kultūra mazina iespeju vardarbībai un nāvēm no ieročiem. Ir jābūt kaut kādai alternatīvai kino un video spēļu marazmam, jābūt reality check, kas parāda, ka var vienkārši pa purnu dabūt par nepareizu apiešanos ar ieroci un būt pateicīgs par to, jo novērsta nelaime. Nav un nebūs vēl laiks, kad apkaŗt skraida tikai rainbow farting pink unicorns un visi visus mīl, šobrīd ir visus jāmīl un paralēli jābūt gataviem visus nogalināt, lai kaut kad tālā nākotnē būtu iespēja hipiju idillei.

    8
    1
  2. – Diemžēl pasaules vēsture liecina, ka brīdī, kad visi noliek ieročus, kāds allaž (un nereti tieši kāds no tiem, kas bija vienojies tos nolikt), aši paķer rokā vāli un pasaka: “Ahā, iekritāt gan, lohi!” –

    Viedāki vārdi latvju mēlē nav melsti.

    13
  3. Te nav ieminēts viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bērniem laicīgi jāmāca par ieročiem
    1. Ieroči ir ļoti izplatīti – tie ir gan policistiem, gan bandītiem, gan medniekiem, gan vienkārši vectēva lauku mājās pie sienas. Tas par “ieroci” saucot šaujamieroci… ja skatās plašāk – arī aukstie ieroči, sākot no vālēm līdz nažiem un nunčakiem, lokam ar bultām, un pat spridzekļiem, nav nekas neparasts un nezināms.
    2. Bērns var piekļūt ierocim diezgan viegli, proti – agri vai vēlu tam roka būs uz šaujama vai sprāgstoša priekšmeta.

    3. tieši NEZINĀŠANA par to, ko ierocis, un, ka ar to rotaļāties galīgi nav prāta darbs, noved pie neskaitāmiem gadījumiem, kad mazais razgalis ir nobliezis savu draugu vai sencīti.

    Piemēram, tēvs, tīrot savu medību karabīni, man mazam esot teica, ka ieroča stobru nekad nedrīkst pavērst pret cilvēku, pat ja tas nav pielādēts – tas man iesēdies galvā līdz kaula smadzenēm, un godīgi sakot dzīvē ālējoties ar neskaitāmu daudzumu sprāgstošām un šaujamām lietām neesmu bijis pat tuvu tam, lai kādu pat nejauši sašautu. Pat spēlējoties ar pīlādžu plaukšķenēm mēs šāvām viens otram pa muguru, vēderu un kājām, bet nekad pa acīm.
    Un no otras puses esmu redzējis cilvēkus, kam t.s. ieroča disciplīna nekad nav mācīta, kas izšauj vienu divstobrenes lādiņu un tad skatās, kur trāpījis, roka joprojām pie gaiļa, pavērsis stobru pret blakusstāvošā kāju.

    Tā ka tās Lindas un visas mātes kas nekad dzīvē nav neko bīstamu darījušas, lai iet d***t. Tieši nezināšana novedīs pie tā, ka vņu atvasīte paprasīs kādam draugam, lai joka pēc ielingo ar akmeni pa pauri, jo izpratne par to, ka var ciest, nebūs.

    https://www.youtube.com/watch?v=ACtiDeZRe-w&ab_channel=iFlixt

    4. Izpratne par ieročiem ir diezgan tuva izpratnei par to, kā strādā gāzu dzinēji. Piemēram iemācoties šo to par pistolēm bērnam būs tīri laba izpratne, kā strādā raķetes. Ja gribam, lai latviešu bērni ir mūžigie malā stāvētāji, kamēr Vācieši un amerikāņi lidos kosmosā, tad uz priekšu – limitēsim mācības uz nebīstamām lietām. Piemēram šahu ar noapaļotām figūrām (lai neizbaksta acis)

    11
    1
  4. Arguments, ka apmācības ar ieročiem kādam radīs slepkavnieciskas tieksmes, skan tik pat labi kā vecais arguments, ka video spēles padarīs bērnus par slepkavām ¯\_(ツ)_/¯
    Un, ja šīs apmācības var izmantot kā politisku sviru, lai palielinātu LGTBQ+ tiesības, tad kāpēc gan nē?

    3
    1
  5. – Internetā un TV redzami daudzi dibeni
    – Gejiem arī patīk dibeni
    Secinājums = dibenu translēšana Internetā un TV radīs geju attīstībai draudzīgu augsni.
    Risinājums = ir jāaizliedz dibeni.
    Tehniskais risinājums = visiem Latvijā jānēsā dibena širmis.

    7
    1
  6. Es esmu dziļā ahujā un šokā. Man bija radies priekšstats ka CEHS ir pediņu – bārdainu IPAs dzērāju – cinisku reklāmistu hujāts, bet nopietni?, šitik sakarīgs viedoklis? Būs jāpiekāpj atkal.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *