Risinājumi Latvijas tikumības krīzei

Šonedēļ Delfu sadaļā “pirms jus pardvties delfiem jums bij labaki rakstiņui” pieskaros vietās tikumības tēmai.

Medijos jau ticis ziņots, tomēr atsvaidzināšu: pēdējās dienās Saskaņas deputāte Jūlija Stepaņenko cieti nostājusies Latvijas tikumības sardzē. Viņa ne tikai panākusi pret homoseksuālistiem iecietību rosinoša plakāta aizvākšanu, bet arī asi iestājusies pret Agneses Krivades dzejoli, kurā atrodams kāds rupjš vārds. Precīzi šo vārdu izvairīšos nosaukt, jo negribētos, ka deputāte aizliedz arī Delfus.

Nevajadzētu gan uzreiz kauninot uzbrukt Jūlijai, norādot, ka viņas darbības vairāk piestāvētu Putina Ziemeļkorejai vai Kima Čenuna Krievijai. Tā vietā aicinu izprast deputāti, kura, manuprāt, šādi rīkojusies, jo tikusi nelietīgi izprovocēta. Ir virkne faktoru, kas ikdienā provocē katru no mums, mudinot kļūt arvien netiklākiem.

Pirmkārt, tie ir sarunvalodā lietojami vārdi, kuriem ir saderīgas atskaņas ar netikumīgiem vārdiem. Aizliedzot šos vārdus, protams, tiks noplicināta valoda, bet varbūt tas ir upuris, ko būtu vērts nest augstāka mērķa labā? Manuprāt, mēs varam iztikt bez “malka”, “virsa” vai “krampis”, lai nodrošinātu mūsu bērniem un mazbērniem tikumīgu valodas vidi. Esmu pārliecināts, ka tā ir noteicošais faktors, kas izšķir vai bērns izaugs par degradētu alkoholiķi vai izcilu inženieri.

Būtu vērts nopietni apsvērt arī dažādu fallisku arhitektūras objektu un priekšmetu pārbūvi, nojaukšanu vai izņemšanu no aprites. Rīgas pilsētā īpaša problēma ir daudzie torņi, kas tik nepiedienīgi izspiedušies no pilsētas reljefa. Tikai viens piemērs: Rīgas Valsts 3. ģimnāzija atrodas tieši balkus Pētera baznīcai. Padomājiet par ietekmi, ko šis makanais izvirzījums atstāj uz skolēnu prātiem, kas ik dienas mēro ceļu tam garām no vai uz skolu. Baumo, ka reizi dienā, Saulei ieejot īpaši greizā leņķī, torņa ēna pieskaras skolas stūrim. Nav jābūt īpaši apdāvinātam, lai saprastu, ka vārdi “izvirzījums”, “pieskaras” un “skola” nekādi neiet kopā. Vienīgais loģiskais risinājums: tornis ir nekavējoties jānojauc vai arī sliktākajā gadījumā baznīcas ēka jāpārvieto uz neapdzīvotu vietu ārpus pilsētas.

Diemžēl, stiuācija nav labāka arī skolu iekšpusē. Latvijas izglītības sistēma joprojām nav spējusi realizēt dzīvē Roberta Ķīļa rosināto pāreju uz planšetēm, tāpēc skolēni arī 2015. gadā ir spiesti domas fiksēt ar pildspalvām, kas būtībā ir mazas Pētera baznīcas torņa kopijas.

Pats savus skolas gadus esmu atstājis tālā pagātnē, bet tas nenozīmē, ka nesastopos ar līdzīgiem izaicinājumiem. Katru rītu dodoties uz darbu, redzu tūkstošiem seidzīgu cilvēku, kuri cenšas paspēt laikā, pārvietojoties gandrīz skriešus. Problēma ir tur, ka šinī procesā viņi kājas liek ļoti plati. Ikviens normāls cilvēks plati izvērstas kājas uzskatītu par ielūgumu uzgulties, tāpēc vajadzētu likumā noteikt maksimāli pieļaujamo centimetru skaitu starp vienas kājas īkšķi un otras kājas papēdi. Galu galā, var taču no rīta piecelties divdesmit minūtes agrāk, lai nebūtu pilsētas ielas jāpārvērš par pornofilmu.

Nebūtu slikti arī pārskatīt dažas it kā vispārpieņemtas pieklājības normas, kas sevī satur slēptus aicinājumus uz netiklām darbībām. Piemēram, klepošanas brīdī rokas likšana priekšā mutei varētu šķist nevainīgs žests, tomēr bieži vien roka tādā brīdī tiek savilkta dūrē, radot iespaidu, ka klepotājs sūkā neredzamu diņķi. Tātad, turpmāk vai nu nemaz, vai arī ar atvērtu plaukstu.

Viss iepriekš minētais gan tāda niekošanās vien ir. Ja mēs patiešām gribam fundamentāli atrisināt netikumības problēmu sabiedrībā, ir jāizdara divas vienkāršas lietas. Pirmkārt, lai nekārdinātu vīriešus, sievietēm ir jāaizklāj sejas. Otrkārt, lai vīrieši atbrīvotos no kārdinājuma darīt netiklas lietas ar sievietēm, viņiem tieši piecas reizes dienā jālūdz Dievs.

P.S. Atvainojos, ja šis raksts likās par īsu, bet Stepaņenko pasaulē par izmēru runāt neklājas.

21 Replies to “Risinājumi Latvijas tikumības krīzei”

  1. Tas viss ok. Lamu vārdi ir normāla cilvēces kultūras daļa, turklāt ar aizliegumiem vienalga neko nepanāksi.
    Lai skolēni rupji nerunātu ar skolotāju un ar rupjībām nepazemotu mazāk aizsargātus skolēnus, tad pedagogiem jācenšas vairot cieņu skolas vidē – lai bērni paši tiektos runāt ar cieņu. Audzināšana, tā teikt.

    Taču man nav īsti skaidrs viens aspekts cilvēces kultūrā – ja kāds cilvēks no kriminālās vides kādu citu tajā vidē pasūtīs nahuj, tad par to pēc noziedznieku izpratnes var būt īstenots pat nāves sods (attiecībā uz ‘вор в законе’ pēc idejas paredzēts to veikt ar dunča dūrienu sirdī, taču reāli var būt vienkārši nošauts). Ir pat bijuši tādi precedenti.
    Kā var tā būt, ka šādā vidē pastāv tik kategoriski ierobežojumi lamu vārdu lietošanai?!

    Tāpat arī ikvienam jābūt ļoti piesardzīgam, adresējot lamu vārdus ceha autoriem. Piemēram, par ‘mudaks’ var dabūt kārtīgu nosodījumu.

  2. Nenocietos, pagūglēju beidzot to slaveno Stepaņeko – tā neko – tīri okej MILF. Parasti šitādas par sexa tēmu necepas. Ja nu tikai partija “Noskaņa” gatavojas nākamā gada Nila pārvēlēšanai un un J.S. ielikta pie priekšvēlēšanu solījumu punkta “tautas morāles celšana un tikumības gaismas nešana” sagataves, lai ir ko bāzt vēlētājiem acī – “Vo, bļa, kā mēs iestājāmies”.
    Bet vispār es sapratu, ko es tik stulbs – es tačen arī izaugu pie šiem dzejoļiem. Nav brīnums, ka latvju tikumiņš ir apcirknī zem aizpērno linu pelavām nobāzts – mēs visi šīs briesmīgās dzejas paspārnē attīstījāmies un līdz galam neattīstījāmies. Rūpēsimies par nākotni, par bērniem. Aizliegsim vispār lamuvārdus ar likumu. Sods – mēles nociršana. Šādi šī visa huiņa būs izpidarisīta no valodas pāris paaudžu laikā bļe!

  3. Latvijā viss kārtībā! Ir Jūlija, ir bēgļi, ir Ukraina un Putins mūsu! Dižļaudis tikām jaukiņi var ieviest visas vajadzīgās reformas, kamēr goju ļaudis cep kukulīti no preses pelavu miltiem un pakšķina savus imagināro ziepju burbuļu zobentiņus interneta ārēs galvīnas un bēdiņas iekš (p)ežiņas sabāzuši.

  4. Rīgā vispār padaudz ēku būtu jānojauc, kur ir dekoratīvie ciļņi uz sienām ar pusplikiem vīrišķiem un paplikiem sievišķiem.
    Muzeji jāaizliedz ar steigu. Mācību materiāli jāizrevidē, Mikelandželo Dāvidu nenobriedušie nedrīkst redzēt, grieķiem, romiešiem vispār pliknis pliknim galā.
    Kas ar Brēmenes muzikantu skulptūru Vecrīgas centrā? Zooorģija! Ar skubu aizvākt!
    Nil, kur tu esi, bļaģ?

  5. Nevalstiskā Organizācijā “Par vārda BĻAĢ brīvību” ir krasi sašutusi par J.Stepaņenko rīcību. Vārds BĻAĢ nav tikai vārds, tas ir emocij pastiprinošs vārds (Piem. Kā sāp, BĻAĢ, Skumji BĻAĢ), fakta konstatātor vārds (BĻAĢ elektrība pazuda, kurš BĻAG manu sulu izdzēra), darba ražīguma parametr vārds (BĻĀĢ kapēc nekas nav izdarīts, BĻAĢ tik daudz vēl jādara). Vārds BĻEĢ attiecīgajā situācija izcēļ runātājā viedokļa svarīgumu citu runātāju starpā. MĒS ESAM PAR TO, LAI Vārds BĻEĢ oficiali tiku pasludināts par Latviešu valodas vārdu un iekļauts Latviešu valodas vārdnīcās un tam tiek noņemts drausmīgi nospiedošais rusicisma un žargonvārda spiedogs.

  6. Viss Dainas arī Jāaizliedz
    Vai vai, Ernast,
    Tavu gaŗu diņķi!
    Trīsreiz gar cisku,
    Vēl gals dirsâ.

    Ap to manu grāva malu
    Melni kārkli apauguši;
    Ņem, puisit, zelta šķēres,
    Pucè manas grāva malas.

  7. Kamene uz zieda? NĒ! Tas ir perverss kukainis, kas šņakarējas pa sveša auga dzimumorgāniem. It kā lai palīdzētu apaugļoties. Kā tad!
    Vai kādam ienāktu prātā doma, ka Stepaņenko un viņas partnera intīmais starpnieks varētu būt Tasmānis velnsomainis, skudrulācis, drozofilas vai kāds cits oposums? Nekad!
    Lai gan raugoties uz bišu dravu …

  8. Bet vispār smieklīgi kautkā – sabiedrība izdomā tikumības principus un tad smagi strādā pie tā, lai tos ievērotu (paši un citi). Bet pa lielam – ir taču pohuj. Kāda starpība vai laikrakstā Diena (ir vēl tāds?) virsrakstā stāv “nocirsta liela egle” vai arī “Nocirsta ahūna egle”. Messidžu tas nemaina. Valodas tīrības vējdzirnavas ir uz tā paša pakalna, kur savus miltus maļ reliģija un LGBT [ne]tiesības un globālā sasilšana. Un visi tik skrien cīnīties.
    Man liekas, ka labāk lai mana mazā meitiņa pasaka “Papu, lūdzu nopērc man šito lelli, bļe” nekā, lai viņa aiziet ar AK47 uz skolu.
    Fpizdu liekulību. Labāk pacel to plastmasas pudeli, kuru meti miskastē, netrāpīji un noslinkoji pacelt. Tā nodarīs lielāku ļaunumu planētai nekā lieks pasacīts vārds.

  9. Dilemma dilemmas galā.
    Labāk, lai bērns ir rupjš, nevis iet uz skolu ar AK47.
    Labāk, lai bērns iet uz skolu ar AK47, nekā ar MG-42.
    Labāk, lai bērns iet uz skolu ar MG-42, nekā ar ugunsmetēju.
    Labāk, lai bērns iet uz skolu ar ugunsmetēju, nekā ar Topoļ-M.

    Varbūt labāk, lai bērns ir pieklājīgs, nevis rupjš?

    Nē, labāk, lai ir rupjš, bet neiet uz skolu ar šotganu.

  10. P.S. Cik viegli ir izvēlēties bērnam dzimšanas dienas dāvanu, ja vecāku iztēle aprobežojas tikai ar divām alternatīvām – sūdīgu un vēl sūdīgāku.

  11. Jo mazāk uzmanības pievērsīs lamuvārdiem, jo mazāk tos lietos. Maukas, alkuhols un cīgaretes ir pieejami neierobežotā kvantitātē, bet mēs visi kautkā diendienā nevazājamies pa maukām ar smēķi zobos un spirta pudeli rokā. Nu vismaz visi tā nedara. Points ir tāds, ka ja bērns augtu sabiedrībā, kur lamāšanās ir normāla lieta, tad tas nenozīmē, ka visi uzreiz lamāsies. Un tāpat viņi lamāsies. Pirmais bļaģ bērnudārzā, pirmais “fak” pamatskolā. Un izlikties ka tā nav un nebūs, tā ir liekulība un laika izšķiešana. Esmu pārliecināts ka manā pamatskolas programmā nebija neviena lamuvārda (cccp laiki kānekā – apgaismības laikmets), bet tāpat lamājos. Sievas klātbūtnē nē. Viņai nepatīk. Bet ta beigās es nelamājos, jo es tā daru pāri citam. Nevis tāpēc, ka man aizliedza vai arī skolā nemācīja.
    Pohuj.

  12. Viss it kā būtu pareizi, tikai man ir viens “bet”.
    Nevar spriest par bērnu no pieaugušā pozīcijām un nevar no bērna sagaidīt pieaugušā reakciju. Bērns ir 1. vai 2. Kolberga morālās attīstības fāzē un no viņa nevar sagaidīt, kas viņš domās un rīkosies atbilstoši augstākas morālās attīstības fāzei. Līdz tam viņa ir jānobriest, secīgi un pakāpeniski izejot cauri visām attīstības fāzēm.
    http://www.simplypsychology.org/kohlberg.html

Atbildēt uz solaris Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *