Šonedēļ aizskāru reliģiozo Delfu lasītāju jūtas.
Vai spējat iztēloties situāciju, ka Latvijas iedzīvotāji varētu būt tik atvērti domājoši, ka mīļuprāt uzņemtu Rīgā un izguldītu savās mājās, teiksim, 15 tūkstošus musulmaņu jauniešu? Un, ja rīdzinieki nebūtu pietiekami aktīvi jauniešu uzņēmēji, vietējie publicistikas spīdekļi dotos guļammaisos gulēt parkā, lai norādītu uz to, cik ļoti svarīgi ir ikvienam uzņemt pie sevis jauno musulmani? Es arī nespēju to iztēloties.
Protams, protams, visi musulmaņi taču ir teroristi, bet kristieši ir jauki, pūkaini un mīloši. Kristietības vārdā taču neviens un nekad nav nogalināts, šī mīlestības un iecietības reliģija nesusi visiem tikai labu. Būsim reāli – Krusta karš, Breivīks un tūkstošiem mācītāju, kas apsūdzēti pedofīlijā, ir tikai pārspīlējumi, apmelojumi vai neveikli izņēmumi.
Pret pašu “tezē jauniešu tikšanos” man nav nekādu pretenziju – cik esmu dzirdējis no draugiem, jau kopš deviņdesmitajiem gadiem tas bijis lielisks veids, kā par ļoti mazām naudas summām apceļot visu Eiropu, piecas minūtes tēlojot apzinīgu Jēzus mācekli, lai pēc tam nodotos vērienīgām alkoholisko substanču patērēšanām ar citiem līdzvērtīgi intensīviem kristiešiem.
Sākumā pieļāvu domu, ka tik necienīgi izmantot šo cēlo pasākumu var tikai dzērājlatvieši, bet izrādās, ka arī ārvalstu jaunieši pie saviem guļvietu nodrošinātājiem Rīgā mēdza ierasties ap divpadsmitiem naktī, paziņojot, ka rīta lūgšanos izlaidīs. Protams, nevaru apgalvot, ka viņi bija pārāk aizrautīgi lietojuši dieva dēla asinis – iespējams, pārlieku intensīva lūgšanās vienkārši izsūkusi visas spēka rezerves. Nav jau arī tā, ka kristietība aizliegtu lietot alkoholu. Nav arī tā, ka man pašam negaršotu, bet ne par to stāsts.
Stāsts ir par to, ka pirms kristīgo jauniešu pasākuma Rīgā sākās nejēdzīga spiešana uz rīdzinieku jūtām, un ziņu portālos parādījās publikācijas ar ne tikai neprecīzu, bet pat klaji melīgu informāciju. Otto Ozols, piemēram, rakstīja, ka ”Tezē svētceļniekiem var nākties gulēt uz ielas”. Protams, var gadīties, ka atsevišķi svētceļnieki pēc kāda no Vecrīgas reidiem palika guļam uz ielas, tomēr būtu bijis vērtīgi pirms bļaustīšanās ņemt vērā pāris būtiskus faktus.
Pirmkārt – pilnīgi visiem jauniešiem bija nodrošinātas guļvietas Rīgas skolās. Jā, gulēšana uz sporta zāles grīdas nav gluži pieczvaigžņu viesnīca, tomēr tā nekad nav bijusi problēma nevienam no tiem simtiem tūkstošu visa vecuma latviešu, kas kaut reizi piedalījušies Dziesmu un deju svētkos. Pats savulaik pat semeloju, ka nav kur Rīgā palikt, lai tiktu padzīvot skolā, kas vienmēr nāca komplektā ar jautru balli (kurš gan nav iegrābies uz durvju roktura uzspiestā zobupastā, ko?).
Otrkārt – tik vērienīgus pasākumus jāsāk plānot vismaz gadu iepriekš, lai mēnesi pirms sākuma neizrādītos, ka nav kur izguldīt 15 štukas cilvēku, un “šādi Tezē organizētājvalsts tiek izvēlēta vienmēr” ir vairāk nekā sūdīgs pretarguments.
Treškārt – pēc pēdējiem pieejamajiem datiem, dievam tic un sevi par kristiešiem uzskata 44% Latvijas iedzīvotāju (kas ironiskā kārtā norāda, ka lielākajai daļai latviešu Satversmes preambula ar varu piespiedusi mīlēt kristīgās vērtības). Tātad – tie būs savi 300 000 rīdzinieku, kuri vismaz publiski pasludina sevi par īstiem un kārtīgiem kristiešiem. Man vienmēr šķitis, ka svētceļnieku uzņemšana ir ļoti kristiešu garā, tāpēc atļaušos minēt, ka vai nu visi Rīgas kristieši dzīvo sasodīti mazos komunālajos dzīvokļos, vai arī viņi nav pret sevi un citiem līdz galam atklāti.
Bet šis ir klasisks “ne mana cūka, ne mana druva” – gan jau kāds cits paņems. Un paņēma. Arī vairāki mani draugi, kuriem ar kristietību nekad nav bijis pa ceļam. Un viņi uzņemtu pie sevis arī musulmaņu, ebreju un pastafariešu jauniešus, tikai tāpēc, ka, atšķirībā no pašmāju “kristiešiem”, ir jauki, izpalīdzīgi un neaizspriedumaini cilvēki. Iespējams, arī es kādu būtu uzņēmis, ja vien visus reliģiozos cilvēkus neuzskatītu par sava veida sektantiem (“Mans dievs ir īstāks par tavu, yo! Nē – mans dievs varētu tavējo piekaut!”).
Es kaut kā līdzīgi domāju par bēgļu situāciju.
*Komentārs, kas asi izklāsta savu nostāju šajā jautājumā un neaizmirst uzdirst ceham*
*komentārs, kas uzdirš gan iepriekšējam komentētājam, gan ceham neaizmirstot paziņot savu, vienīgo un pareizo nostāju.*
*komentārs, kas izgāž žulti par cehu, kristiešiem, musulmaņiem, gejiem, bomžiem, baņkieriem, politiķiem, visiem iepriekšējiem komentāriem, Latvijas ekonomisko, demogrāfisko un cilvēktiesisko situāciju, bet no sava viedokļa paušanas atturās*
Ja nebūtu ziņās dzirdējis/redzējis par šādu pasākumu – nemaz nebūtu zinājis. Par ko vispār satraukums?
Enjoy da statistics, bro!
Sanāca redzēt dzīvajā tos adeptus – nezinātājs nepateiks, ka ir kaut kādi kristieši, domās, ka ir kāds ārzemju tūristu pārītis. vienīgais kas viņus rotā ir uz somām uzkarinātas, garas un tievas lentītes to valstu krāsā, kur ir pabijuši. Uzvedības ziņā vairāk atgādina hipsterīgus romantiķus
Vājš raksts, jo īsti nesapratu, par ko ir autora sāpe un kurš tieši tiek apdirsts?
Tā vai tā – jūs visi degsiet ellē!!!
Pieredze rāda, ka visi, kas klaji pauž savu pārliecību ir pilnīgi ībļi.
Kristietis, kas piekauj sievu un aiziet svētdien par to palūgt. Īblis.
Vegāns, kas savu avokado bāž visiem sejā un dažkārt arī dirsā. Īblis.
Latvietis, kas ar karodziņu pie krūts uzspļaus harču jebkuram, kas runā jebkurā citā valodā. Īblis.
Es arī, jo man riebj reliģiozi, nacionāli un citi rāmīšos ielikti cilvēki. Es arī īblis….
Es saprotu, ka esmu romantisks sapņotājs, bet tomēr ceru, ka pienāks diena, kad piederība pie kādas teistiskas sociālās grupas skaitīsies stilīga, jo būs aplam reta parādība. Sasodīts, sanāca gandrīz kā Dž.Lenonam.
Ak šīs reliģiskās jūtas, šī svētā dumjā govs. Stāv un blenž uz tevi ar savām ūdeņainajām un seklajām govs acīm. Reliģija ir uzskatu sistēma bez jebkāda racionāla pamata, tāpēc ievainot var tikai govi. Diemžēl valda uzskats, ka var kritizēt politisko pārliecību vai nostāju nodokļu un demogrāfijas jautājumos, bet ne svēto dumjo govi.
Tikmēr jaunieši izmēģina un iepazīst alkoholu, ceļošanu, reliģiju, seksu. Nav iebildumu.
Oh wow, tieshaam kristieshi nav labaaki cilveeki par citiem cilveekiem? Nu afigennais jaunatklaajums.
P.S. Breiviiks iisti nav kristietis,vinjam patik kulturalais mantojums, bet Jezus Kristus neizraisa nekadas emocijas
Karš, kas notika pirms >900 gadiem un rasistiski motivēts terorists – lieliski piemēri, tiešām mīlestības un iecietības reliģija ir ļaunāka par miera reliģiju.
Bet vismaz viņi Vecrīgas bāros atstāj piķi, citādāk viss aizietu tikai halāla kafejnīcām.
darklight
Vājš raksts, jo īsti nesapratu, par ko ir autora sāpe un kurš tieši tiek apdirsts?
————————-
Tu nesaprati, tāpēc vainīgs raksts. Bet es sapratu. Tad ko… Varbūt ne rakstā vaina?
Kristietība manī izraisa smīnu, kā jeb kura cita pasaules reliģija…
Mani izbrīna, cik ļoti cilvēki ir gatavi ziedot baznīcai, bet cik ļoti kautrējas uzturēt bomžus.
Cieņā, Skolnieciņš
© Skolnieciņš 1999-bezgalība ;~>
Klaji nepaužu, bet katrs reliģiozs cilvēks manā skatījumā ir sektants, kurš apzināti ir izvēlējies staigāt ar aizsietām acīm. Principā – pajāt, līdz brīdim, kad sāk tev bāzties virsū ar savām mentālajām slimībām. Šis pasākums izraisīja man prātā error, jo neiebraucu – ar ko šie tik īpaši, ar ko viņi atšķiras no parastiem tūristiem, studentiem vai klaidoņiem? Manuprāt, ne ar ko. Bet ažiotāža tāda, itkā deputāti būtu šķīrušies no saviem pieticīgajiem komunālajiem dzīvoklīšiem un šiem vairs nav kur palikt!