Domnīca “Cehs.lv” ar gandarījumu uztvērusi ziņas par jaunvārda “sāļvira” ienākšanu mūsu ikdienās. Lai arī iepriekš esam kritizējuši dažādus jaunus vārdiņus, literatūrā pieredzes bagātais bloga kolektīvs vienbalsīgi ir lēmis, ka sāļvirai ir vieta uz mēles katra latvieša leksikā.
Veicinot sāļviras vietu mūsu visu mutēs, piedāvājam dažus piemērus jaunvārda lietojumam teikumos:
- Labāk sāļvira rokā, nekā sveškauns kokā
- Lai arī tēvocs Pēteris visā visumā bija laipns, man ļoti nepatika, ka viņš uzspieda man ēst savu sāļviru
- Kas tad tur virtuvē ņemas? Tur ome mazmeitām māca noslēpumus, kā naskāk tikt pie feinas sāļviras.
- Mārcis bija spiests pārvilkt bikses, jo stakli rotāja vairāki sāļviras pleķi
- Lai arī cik ļoti Mārcis uzstāja, viņa tomēr atteicās norīt sāļviru
- Mārcis bija cieties nedēļām ilgi, lai visus savus radiniekus aplaimotu ar šalti sāļviras
- Valentīndienā Mārcis uzdāvināja Līgai brangu sāļviras kaklarotu
- Kāpēc pirkt čipšus, ja pie biksēm ir piekaltusi sāļviras garoziņa?
- Laba meita, kūti iztīrīji, tualetes spaini iznesi, esi godam nopelnījusi stūķi un sāļviru.
- Kas tā par gļotu šķīvī? Mišelin restorāna šefpavāra komplimets – sāļvira.
- Ak vai, manā mutē atkal nokļuvusi manas draudzenes vīra sāļvira!
- Mammu, mammu, mums priesteris šodien deva pagaršot sāļviru!
sāļvira – darbības brīdis, kad sieviete paver kājstarpi pirms iebrukuma.
Zjbs! Čotka!
Da labi