Rīgas domes vēlēšanas ir veiksmīgi aizvadītas, bet tas nenozīmē, ka “Ceha” mākslīgās laboratorijas intelekts var doties pelnītā rudens atputā. Nebūt nē – pirms mesties rudenīgi dzeltenīgā lapu čupā ar prieka pilnu rējienu, Aivaram ir padarāms vēl viens stingri analītisks darbiņš.
Lieta tāda, ka, apstrādājot pēcvēlēšanu koalīcijas veidošanas procesā radušos audiovizuālos faktus, analītika atklāja nepārprotamas paralēles starp politiskajām partijām un pasaku “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. Paralēles ir neticamas, un dziļākas šīs korelācijas implikācijas es jums atļaušu vētīt pašiem. Es tikai uzdodu jautājumus!
Notikumi risinās mazā namiņā meža vidū. Būve ir mūra, ar vairākiem koka šķūnīšiem, bruģētu pagalmu un mazliet iepuvušu sētu. Stūrī ir liela peļķe un pāris svaigi nocirstu ozolu celmu. Ap celmiem mētājās apšvīkāti vēlēšanu biļeteni. No namiņa skan skaļas, strīdīgas rūķu balsis.
Pirmais rūķis ir JKP. Viņš ir tāds miesās stiprs rūķis, ar labi iestrādātiem muskuļiem, bet diemžēl ar mazliet neadvekātu sejas izteiksmi. Reizēm ir novērots kliedzot ledusskapī.
LRA ir otrais rūķis. Sārtvaidzis un mazliet apvēlies. Ar vaidziņiem kas spīd no taukumiņa. Vienmēr gatavs pieslēgties dieskusijas, kad citi jau visu izrunājuši, un entuziastiski piekrist uzvarētājam. No kabatas spīd no svētku galda nočiepts papildpīrādziņš.
Kā trešais stāv NA. Viss tāds lepns par savu rūķību. Rūķīgāka rūķa apkārt nav. Ģērbies tradicionālajā bavāriešu šortkostīmā, ar īkšķiem aizāķētiem aiz bikšturiem. Sejā vērojams “jūs man neko nepadarīsiet” smīniņš.
Ceturtais rūķis ir vārdā Par!. Tāds ar bālu, briļļainu ģīmīti, kas visiem pārējiem gatavs piekrist mīļā miera labad. Laiku pa laikam cenšas tikt pamanīts un pielec kājās tādā izsaukuma zīmes formā. Kuslās miesiņas gan norāda, ka mamma nav spējusi sarūpēt līdzi ņemamo sviesta podiņu.
Blakus ir piektais rūķis LA. Viss tāds šeptīgs sejā, gatavs sadarbībai, risinājumiem un vienojumiem. Mēdz apskaut bālo Parīti, kad citi skatās, vienlaikus iemaucot ar kulaku tam pa liesu, kad citi aizgriežas. Kopā mēs visu sasniegsim, viņš iečukst, bez manis tev nekas nesanāks. Un mazliet nopiržas. Redzi, ko tu izdarīji? Nevajadzēja pretoties!
Viņiem abiem blakus sestais rūķis PRO. Viss tāds dzirkstošām acīm. Gatavs ņemt varu. Kaklā sarkans kaklauts, pie rokas divritenis un sejā nepārejoša pārsteiguma izteiksme.
Septītais rūķis JV. Ne pārāk liels augumā, ekipējies ar kurpēm ar paaugstinātu papēdi, lai neviens neaizmirstu cik viņš ir liels. No vienas puses – gatavs ņemt vadību savās rokās, no otras puses ik pēc brīža sāk neveikli stostīties, ka viņš jau to saindēto ābolu toreiz nenesa, tas ir, viņš bija blakus, bet tie citi jau viarāk, un viņš jau nē, un viņš jau tieši rāva ārā no rokām, un nesanāca, bet tie citi tie ļaunie. Mugurā ērts, bet jau panēsāts uzvalciņš ar Eiropas piespraudīti.
I ir tieviņš un bailīgs rūķis, īsti nekad nav redzēts dienas gaismā. Arī strīdiņa laikā sēž aizkrāsnē un cenšas palikt nemanāms. Varētu saukties par astoto, bet viņām labpatīkas netikt sauktam vispār.
Pa vidu septiņiem rūķiem stāv sniegbaltīte Mārtiņš. Visa tāda labi piegulošā uzvalkā, ar smaidu sejā. Kājās svaigi pielaikotas kristāla kurpītes, ja atļausiet šādi iegender–bendot citas pasakas metaforu. Visi viņu mīl.
. . .
Pa logu skatās iekšā trīs citi rūķi. Bēdīgi.
LKS – tāds panīcis rūķis ar saknēm no blakus meža. Sejā zināma nepatika, bet īsti jau vairs bez konkrēta iemesla. Gatavs cīņai, bet vienlaikus ar stipru vēlmi ieritināties pie kamīna ar pīpi un glāzi šerija. Gribās apskaut sniegbaltīti, bet vienlaikus arī iespļaut putras katlā.
GKR – rūķis kam mugurā nesaprotams mistrojums ar dažādām drēbēm. Daļa no bavāriešu uzsvārča, oktobrēna nozīmīte un blakus meža pufaika. No pufaikas piedurknēm ārā rēgojas vairāki zelta pulksteņi. Skaudīgs skats vērsts LRA un LA virzienā. Roka kasa dibenu.
S – viss tāds šefīgs švītiņrūķis. Vienmēr gatavs mesties cīņā. Apģērbts vislabākajos gučči brendos, kājās lakādas zābaki, lai labāk izlavierēt starp pagalma peļķēm. Viņam blakus iepriekšējā sniegbaltīte, jau tāda pavītusi, bet joprojām viņam tik mīļa. Abi skatās pa logu. Šņukst.
…
Tālumā var redzēt divus rūķus kas dodas prom no namiņa.
ZZS viss tādā šervudas meža kostīmiņā. Balti zaļi sarkanā. No vienas puses glītā, no otras puses jau tik daudz reizes lāpītā, pāršūtā un modificētā, ka vairs nevar saprast, kā tieši rūķis pats var pakustināt rokas bez ārējās palīdzības. Pat no namiņa var redzēt slapjumu bikšelēs.
Blakus soļo KPV. No vienas puses rūķis kā rūķis, bet skatoties no sāniem, atgādina tādu mazliet kurpainu kartupeli. Sejā tāda vienkārša sejas izteiksme. Gaita bez noteikta virziena.
…
Pie namiņa peļķē, skaļi rukšķēdami, met kūleņus seši sivēni. PVA, RP, CP, PPA, NST un JS.
PPA tāds resns, treknāks par visiem pārējiem kopā ņemtiem. Bet ar tādu pavieglāku rukšķi.
I peaked in middle school :(
Kompliments radošajai darbnīcai… spilgti un korekti atspoguļots rezultāts. Žetons par to “…roka kasa dibenu…”!
Homoristi pārdevuši humoru delfiem. Šeit tikai kaut kādas atraugas :-|