SPPA

Vakardienas Dombura Studijas iespaidā, atsaucu atmiņā savu personīgo pieredzi ar augstākās izglītības iegūšanu tēvzemē. 2004./2005. mācību gadā biju nolēmis veikt kārtējo manevru, lai izvairītos no obligātā militārā dienesta, tāpēc iestājos tipiskā “maksā un mēs tevi ņemam” augstskolā: SPPA (Starptautiskajā Prakstiskās Psiholoģijas Augstskolā) reklāmas un sabiedrisko attiecību fakultātē.

Iestājpārbaudījums sastāvēja no rakstiskās daļas, kas izpaudās kā daži vienkārši loģikas un domāšanas ātruma rakstiskie testi. Acīmredzot, tie bija nepieciešami, lai atmestu absolūti debilos. Praktiskajā daļā visus topošos studentus saaicināja plašā konferenču zālē un paziņoja, ka tagad būtu vēlams vienu minūti tēlot kādu dzīvnieku pēc brīvas izvēles. Aptuveni puse šim aicinājumam paklausīja un iepriecināja klātesošos ar visai ticamiem pērtiķu, stārķu, kaķu utml. lopiņu atdarinājumiem. Šī pārbaudījuma beigās eksāmena vadītāja lūdza nevienam par notikušo nestāstīt, jo tas sabojāšot pārsteiguma momentu nākamajiem studentiem.

Kad veiksmīgi biju uzņemts SPPA jauno un dedzīgo prātu rindās, par vienu no mulsinošākajiem priekšmetiem kļuva Jaunrade, jo pasniedzējs Broņislavs Tabūns bija stipri gados un viņu gluži vienkārši nebija iespējams dzirdēt. Pāris mēnešus pēc mācību gada sākuma, viņš, diemžēl, nomira, tāpēc Jaunradi turpmāk pasniedza… neviens. Šis priekšmets pazuda un tā vietā nāca… nekas.

Reklāmu pasniedza kāds joprojām praktizējošs šīs nozares adepts, kuru vārdā neminēšu. Tanīs reizēs, kad viņš uz lekcijām bija ieradies (šad un tad), viņš mēdza stāstīt amizantus notikumus no savas dzīves, tomēr pats sevi viņš pārspēja, kad vienu mācību stundu noslēdza ar piedāvājumu studentēm pienākt pie viņa, ja meitenes vēlas piepelnīties kā go-go dejotājas, jo viņam viens čoms tādas meklējot. Neviena nepienāca (jā, es arī biju vīlies).

Kad biju sapazinies ar kolēģiem no citām fakultātēm, uzzināju, ka ne mazāk mulsinošs mācību process ir topošajiem datorgrafiķiem. Izrādās, ka paredzētā CorelDRAW vietā viņi apgūst Microsoft Word, jo skolas datoros korelis nav uzinstalēts… jo tas nemaz nav iegādāts. Tikmēr pasniedzējs piedāvājis savu redzējumu: “Nu, atvelciet un pamācieties mājās.”

Pirmā kursa beigās, pēc zinātniski pētnieciskā darba aizstāvēšanas, studentiem tika paziņots, ka uz otro kursu tiks pārcelti tikai tie, kuri līdz noteiktam datumam iemaksās līgumā neatrunātu drošības naudu 50 Ls apmērā, jo “citādāk nevarot zināt vai tas students vispār uz to nākamo 1. septembri atnāks…”

Joprojām uzskatu, ka tie bija manas dzīves vērtīgākie ietaupītie 50 Ls.

8 Replies to “SPPA”

  1. Arī bēgdams no armijas, kādu semestri pamācījos Aviācijas universitātē. Ar tehniskās koledžas diplomu bez iestājeksāmeniem tiku uzreiz 2ajā kursā telekomunikācijās. Pasniedzēji pārsvarā bija krievi, stipendijas savāca universitātes vadība, solot tās izmaksāt semestra beigās, tā arī neviens tās neredzēja. Angļu valodas pasniedzējs nodarbību laikā staigaja pa auditoriju, smēķēdams cigaretes :)) Bet fizikas pasniedzējs par neizpildītajiem laboratorijas darbiem atklāti piedāvāja, ka par pateicību polša izskatā, viņs semestra beigās ieliks pieņemamu atzīmi, bet ne vairāk par 6. Bet kad mēs viņam aiznesām vairākus polšus, viņs uzreiz ielika 7 vai 8, neatceros tagad. Jā, un svinīgā polšu nodošana hvz kāpēc notika kādā RTU kabinetā ķīpsalā. Šā soļa iedrošināts, kāds kursabiedrs mēģināja pateikties augstākās matemātikas pasniedzējam – bārdainam krievam, bet tas ar lielu sašutumu pateicis, lai to polšu fiksi liek atpakaļ somā. Varbūt viņam vajadzēja dot vairākus, hvz. Neatceros, cik mēnešus to izturēju, daļa lekciju bija krievu valodā, lai gan mums bija latviešu grupa, un drīz vien pametu šīs jaukās studijas. Vienīgais, ko tur reāli apguvu, bij mathcad datorstundās.

  2. Es arī vienu gadu biju SPPA tikai 2 gadus ātrāk. Corelis datorgrafiķiem gan bija, taču vispārējais līmenis, ko mācīja, bija stipri zems un pašmācības ceļā viss jau apgūts. Liekas, ka MS Office arī bija. Vairāk ar roku nekā ar peli vajadzēja darboties. Bet visvairāk mani sajūsmina pasniedzēja Ēra Zalcmane. Tās lekcijas bija kaut kāds wtf

  3. Ak atmiņas … Ar siltumu sirdī atceros “Alberta koledžu” .Kur skolas web lapā ir skolas bildes, kuras izrādas,ka nemaz nav skolas bildes, bet kkādas viesnīcas bildes. Ak studentu pašpārvalde, kurā bija tikai 140 kg smagas nīlzirgu mātītes. Ak studiju programma kuru studēju, kura izrādijās neakreditēta, lai gan teica,ka viss ir o.k (uzzināju pēc pusgada). Reāli, ja pats nebūtu šo noskaidrojis, tad pēc 3 gadiem, mana diploma vērtība būtu tikpat liela, kā “Jēzus pēdējā vakarēdiena” replikai uz šifera gabalu, kuru ir gleznojis bezpajumtnieks, savus pirkstu stumbeņus pamērcejot sev dirsā!

  4. Šajā augstskolā mācījos arī es – datordizaina fakultātē. To veiksmīgi pabeidzu! Jāatdzīst, ka nebija grūti :D :D Par nepieciešamo programmu nodrošinājumu nevarēju sūdzēties. Atskatoties pagātnē ir pāris ieteikumi tiem, kas studē – arī citās augstskolās. Tā ir augstskola nevis vidusskola. Ar pirmo dienu tu sāc sagatavot un piedāvāt sevi darba tirgum. Šeit nav un nebūs audzinātāja, kura tevi pavilks vai pamudinās atnākt un uzrakstīt kontroldarbu pēc stundām. Katrs ir pats par sevi. Jāmēģina ignorēt vai izmantot pasniedzēju dīvainības savā labā. Atdzīšos, ka es negāju uz viena pasniedzēja lekcijām, jo man viņš likās pilnīgs “gailis”. Protams, pēc tam konkrēti nožēloju. :) Neaizmirstiet, ka tieši caur kādu no pasniedzējiem Jūs varat iegūt pirmo vai nākamo darbavietu (nedomāju par Go Go dejotāu). Noteicošais ir tavs diplomdarbs. Pēc veiksmīgas izstrādes un aizstāvēšanas tev darbu var piedāvāt kāds no komisijas locekļiem, kuram neinteresē kāds ir bijis tavs pasniedzējs, bet gan tas ko zini, māki un vari tu pats.
    Šīs skolas īpašnieks bija izteikts dīvainis, kura iegribas un glupās idejas īpaši izjutām 4. kursā. Citi studiju biedri ar to nespēja sadzīvot un augstskolu pameta. Citi turpināja cīnīties un skolu beidza ar diplomu.
    Nesaku, ka šīs skolas diploms būtu labāks vai sliktāks par citu latvijas augstskolu diplomiem. Viss ir atkarīgs no paša studenta un viņa prasībām pret sevi.

Atbildēt uz jaunciema bomzis Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *