Sociāla depresija – draudzība, kas pamatīga kā 1000 šēri

| Sencis | 15 komentāri

Ārā jau kuro dienu līst lietus. To, kā izskatās vasara, palīdzēt atcerēties vien ekrāna tapete ar saulrietu idilliskā pludmalē, kurā smiltis ir uzkarsētas, bet ūdens tik zils, ka Gedroics tam veltījis vairākus tvītus. Pat drūmā laikā es spēju apmānīt savas smadzenes, lai domātu, ka viss ir kārtībā. Viss ir zem kontroles.

Vismaz es neesmu Sīrijā sagūstīts krievu algotnis, kurš ir sasiets un iemests bagāžniekā, nolemts skarbam liktenim, kas visticamāk neparedz tālāku dzīvošanu. Jā, piekrītu. Ļoti neparasts salīdzinājums, taču, kad neviļus ieraudzīju šādu stāstu ziņās, nopriecājos, cik jauki, ka tas neesmu es. Apmācies laiks un slapjums nav jauki, taču ziniet? Ar mani viss ir kārtībā.

Tomēr ne visi prot sevi mierināt. Mans draugs Mārcis deva zināt, ka viņa ieilgusī konference ar Komandoru ir mitējusies. “Man ir radošā un visāda citāda dekadence. Padod patronas,” nomirgoja īsziņa manā telefonā.

Priecādamies, ka beidzot viņš ir atguvis formu, kurā spēj salikt kopā teju divus pilnus teikumus, atbildēju ar “ja tev ir radošā dekadence, tev bija jāsaka, ka tu nevarēsi man padot patronas. Tu salauzi loģiku.”  Redziet, man šķita, ka viņš atsaucas uz leģendāru komiksu, tāpēc es spēlēju līdzi.

Tomēr viņam bija sava pieeja.

Mārcis: Nē, tev gluži vienkārši jāpadod man lodes, lai varu nošauties! Tā bija domāts, tu visu saplēsi
Sencis: Atvainojos. Neko darīt, nāksies vien dzīvot
Mārcis: Pimpis. Tu šo vēl pieminēsi, kad uzrakstīšu sirdi plosošu un depresīvu ierakstu feisbukā
Sencis: Es atstāšu komentāru par to, cik ļoti iedvesmojošs un drosmīgs tu esi
Mārcis: Paldies, tu esi īsts čomaks. Bratans.

Mārci turpināja mocīt depresija un alkoholisms, taču viņa saulriets idilliskā pludmalē bija notifikācijas sociālajos tīklos.

15 Replies to “Sociāla depresija – draudzība, kas pamatīga kā 1000 šēri”

  1. Ne mazāk iedvesmojoši ir arī cilvēki, kas prot ciest un neļaujas muļķīgiem ieteikumiem ciešanas pārtraukt.

    Ir man šāda brīnišķīga kolēģe. Viņai ir neērts krēsls, un par to viņa nekautrējas runāt vismaz reizi nedēļā – kā tas darbs viņai muguru bendējot, un kā viņa te raujas.

    Vai viņai ir pilnīgi cita modeļa krēsls, uz kura tiek glabāta soma? Iespējams. Vai viņai ir sagādāta fitnesa bumba, uz kuras atpūtināt muguru? Varbūt. Vai viņa kaut ko maina? Pilnīgi noteikti nē. Jo ciešanas ir māksla. Un citiem par to ir jāzina.

    2
    Atbildēt

  2. cehs no politiskas satīras kļūst par pāris hipsteru infantilām diskusijām par emocijām.

    Beidziet tēlot nenormālos dižgarus. Jūs esat klauni, random satura ģenerētāji, un jūs lasa un mīl, jo ar saviem jokiem trāpat naglai pa pieri.
    Beidziet tēlot depresijā slīkstošus alkaholiķus, un tad rakstīt šos tukšos sūda rakstus par neko. Domājat, ka tas ir baigi grūti metāties ar tizliem epitetiem un metaforām? Grūti, ja vēl nav izieta 8. klase skolā, jā.

    Žēl.
    Es esmu fans/sekotājs utt., bet aizvien biežāk viļos šajos rakstos, jo kaut kas tajos ir pazudis. Jūs vienkārši sākat agādināt dramatiskus hipsterus, nevis ar veselīgu sarkastisku humoru apveltītus tēvaiņus.

    1
    Atbildēt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *