Šī ir sieviešu pasaule

Šonedēļ Delfu versijā vēlējos uzrunāt visus Latvijas vīriešus.

Tuvojoties 8. martam, darba kolēģes sāka uzspēlēti skaļi apspriest to, cik daudz ziedu veikalu ir tuvākajā apkaimē un cik lieliski tajos ir tulpju piedāvājumi. Bija pilnīgi skaidrs, ka, pirmsalgas nedēļā nenotriecot ievērojamu kapitālu, lai aplaimotu 20 biroja dāmas, bija potenciāls padarīt sevi par šovinistu cūku un neatgriezeniski sabojāt attiecības ne tikai ar parastām kolēģēm, bet arī ar grāmatvedi. Neviens saprātīgs cilvēks nevēlas sabojāt attiecības ar grāmatvedi, tāpēc: maciņ – veries!

Pirms kādiem pieciem, sešiem gadiem sieviešu dienā vismaz bija sajūta, ka atlīdzinu par šņabi un ķilavu maizītēm, ko biroja dāmas sarūpēja 23. februāra brokastīs, bet tad karojošas feministes un urrāpatrioti atņēma arī šo dienu, uzstājīgi kliedzot: “Tā nav nekāda vīriešu diena, tā ir sarkanarmiešu diena, kurā viņi izvaroja pusi Eiropas sieviešu! Latviešiem šī ir sēru diena!” Jā, protams, piekrītu, bet…

Bet kad tad ir īstā vīriešu diena, kurā mūs drīkst apsveikt? Uzdodiet šo jautājumu savām kolēģēm, draudzenēm vai sievām un novērtējiet to, cik daudzas no viņām var nosaukt precīzu datumu, neielūkojoties gūglē. Vizdrīzāk, atbilde būs: “Nūūūū, laikam kaut kad novembrī…” Tātad, kungi – cik daudzus no jums darbā apsveica starptautiskajā vīriešu dienā, kuru visā pasaulē jau kopš 1999. gada atzīmē 19. novembrī? Variet neatbildēt.

Cik daudzus no jums sieva ar bērniem apsveica Tēvu dienā? Cik daudziem no jums, godātie kungi, mīļotā izmaksājusi romantiskas vakariņas Valentīndienā? Vai uzsaukisi kino biļetes pirmajā randiņā? Vai tāpat, bez iemesla, pasniegusi ziedus? Vai pateikusi: “Mīļais, labāk paskaties hokeju, es miskasti iznesīšu pati. Varbūt pie viena atnest no veikala aliņu?” Skumji.

Tas notika lēnām un pakāpeniski. Vispirms viņas saņēma atļauju runāt, netiekot par to iekaustītas. Tā bija gluži kā mazā pirkstiņa iedošana nelabajam – viņām tūlīt pat vajadzēja visu roku. Drīz vien viņas panāca tiesības piedalīties vēlēšanās, strādāt algotu darbu un pat valkāt bikses. Viņas sāka anektēt vīrišķību kā Krievija Krimu. Tā ir kā sava veida mentāla kastrācija, kuras laikā jau kopš mazotnes topošie vīrieši tiek audzināti par sievietes pakalpiņiem.

Mums jāatver sievietēm durvis, jāpalaiž viņas pa priekšu, jāpadod roka, izkāpjot no transporta, jātur virs galvas lietussargs, jānes smagākās somas, jānolaiž poda brilli, jāmelo par to, ka viņas vienmēr izskatās ļoti slaidas un skaistas. Mums jālabo izlietnes un no kanalizācijas trubām jāmakšķerē ārā puspuvušu, smirdīgu matu kumšķi, jābūt savaldīgiem, skatoties kā viņas desmit minūtes nekādi nevar atpakaļgaitā noparkot automašīnu, pēc tam jāpērk un jāgatavo vakariņas, lai dienas beigās kā atlīdzību saņemtu: “Man sāp galva, varbūt rīt…” Un nedod dievs, kāds no vīriešiem atļausies par to apvainoties.

Lai kā negribētos to atzīt – atkal dzīvojam matriarhātā…

Tagad, kad esmu beidzis skumjo ievadu, vēlos vērsties pie visiem Latvijas tā saucamajiem vīriešiem. Aicinu jūs visus šogad 8. martā kolēģēm un mīļotajai paredzēto ziedu naudu notriekt, lai aizietu pamatīgi iedzert ar citiem večiem. Pacelsim vīriešu solidaritātes karogu un dosim prettriecienu sieviešu kundzībai! Parādīsim, ka mums joprojām ir raksturs un krampis, ka joprojām esam īsti veči! Jā, iespējams, pēc šīs dienas nāksies pāris nedēļas pārvākties gulēt uz dīvāna, un arī draugus tuvāko pusgadu būs aizliegts satikt, tomēr tas būs tā vērts.

2

  1. nopietni, nevienai vecenei nebombī pežuks?

  2. Jup, ir jāsākas vīriešu emancipācijai, tā vairs nedrīkst turpināties!
    Bet par šo rakstu mājās vecis tomērt dabūs pa seju – par daudz jūs esat sadomājušies.

  3. Kalnozolu par prezidentu bļe

  4. nehera nesaprotu…kāds 8.marts, kāda babeņu diena?? Es reālajā dzīvē pietiekami esmu ieminējies, ka neesmu bijis ne komunistos, ne komjauniešos un pat ne pionieros, tādēļ šo pasākumu neatzīstu. Un nekas…sieva arī neārdās.
    Bet par 14.02- ir tak alternatīvais- steak & blow job day 14.03. Paguglējiet!

  5. Jes, Cehs, noplosījies, lai Lūzeru un vēl dažiem paceltu apziņu un pirkstus iekustinātu uz klaviatūras. Es gan domāu resnās aplaimot ar šokolādēm,lai kļūst vēl resnākas, kārnajām taisos dāvināt pakaramos)) Nekādu puķu, nekādu skūpstu, pie tam vēl ar peregaru jau no paša rīta jābūt, lai effekts būtu lielāks ar turpinājuma tekstu : no ko cūka jau no paša rītā pālī?!!

  6. Es sievišķus iepriecināšu ar ap manu lielo locekli aptīto tulpju pušķi…

  7. ješka grib rakstu par pozitīvu$. nahuj tur ir kaut kādas smirdīgas rīgas kodes?

  8. Vidusmēra biomasai 08.03. ir seksisma svētki, jo šajā datumā izņēmuma kārtā tiek atgādināts, ka sievietes ir sievietes. Vēsturiskais aspekts un šīs dienas patiesā nozīme tiek rupji iemīdīta pavasara dubļos un bagātīgi atjaukta ar rugājiem klātu, dvakojošu un frivolu flirtu. Par laimi lielai daļai Rubensa fileju un balināto zaķu nav kolektīvo atmiņu par sūro cīņu par sieviešu tiesībām, protesta streikiem un demonstranšu kautiņiem ar policiju, kuriem nav nekāda sakara ar tulpjaino romantiku. Dāmas pieņem faktu, ka vīrietis reizi gadā (cik foršiņi, kas šo dienu ielika pavasarī, jo tas ir tīīīk romantiskiņi) ir spiests veltīt kādu bišķi uzmanības. Un pareizi dara – labāk reizi gadā, nekā nemaz.
    Darba kolektīvos tie ir tradicionāli sociālā spiediena svētki, un tests “vai tu esi īsts vecis”, kuru nokārto ar puķes+končas+bučas+liķieris komplekta prezentēšanu.

    No atmiņu vācelītes sadaļas “Kaut kur dzirdēts”.
    – O, astotais nāk virsū. Laikam jānoskuj kuli.

  9. Heh, man 14.02. sieva uzlika 2 biļetes uz striptīzšovu – lūk šī ir emancipācija.

  10. Izlasot šo rakstu, saprotu, ka rakstošajam vīrietim ir sāpe. Kāpēc? Vai tad grūti apsveikt sievieti, kura visu laiku ir cieši saistīta ar mūsu [vīriešu] labjušanu un arī budu? Vai tad vīrietis nevar vienreiz gadā oficiāli piešķirt puķes sievietei? Var var! Un vajag. Ja mums iztrūstoša ir baudošas sievietes klātbūtne, tad rodas šādi raksti. Bet 20 kolēģes nav nekāds ienesīgais cipars. Taču, atceroties pētījumu par vīriešu pielaizību, ir jāatzīst, ka tie (pielaizīgie (iespējams, tas ir talants, kas mantojams)), kam tas izdodas, nodarbojas līdz pat ar 80% vairāk seksa. WOW! Tomēr, kā jau iekavās rakstīsts par talantu – to nevar mantot katrs – tas jāiedzimst. Vārdu sakot, būsim laipni un pieklājīgi, lai arī nedomājam par grāmatvedes zonām un zoniņām, un dosim viņām ziedus!

Komentēt