Serenāde

Cementa ievadvādrs:

Neraugoties uz nerimstošo Drošības policijas spiedienu un lielā austrumu lāča centieniem apturēt CEHS.LV triecienbrigādes darbu, aptuveni reizi nedēļā baudkāri izskatām potenciālo biedru pieteikumus. Pēc garām diskusijām nolēmām dot iespēju jaunam censonim – Sencim. “Savām ausīm izdzirdot rupjus vārdus, prievīte, buljona pīrādzīņš un tikumības vainags savīst kā libido Samantas Tīnas erotiskā video laikā. Mana nākotnes vīzija bija par Trešā reiha atdzīvināšanu, bet tad es uzzināju, kas tas ir, un vairs negribu. Tāpēc ar neviltotu interesi reizi pa reizei uzrakstīšu Ceham,” tā Sencis stāsta par sevi.

Kropli! Es tev tūlīt pa seju ar šito tukšo…!!” – tas bija teikums, pēc kura izdzirdēšana sapratu – tieši šajā lokācijas vietā es pārtraukšu pirmdienas vakara maršrutu mājup un piesēdīšu, lai apēstu savus buljona pīrādziņus.

“Viņa noteikti ir kliegusi jau pirms tam…” es nodomāju, jo rīkle izklausījās stiprināta ne tikai ar grādīgākiem padzērieniem. Skaņa nāca no klasiskas sešdesmito gadu bloku mājas, kura jau tika uzcelta ar mērķi to nojaukt. Īslaicīgs risinājums dzīvojamā fonda deficītam; celtne jau pāris dekādes turas kopā pateicoties iemītnieku lūgšanām un tapetēm.

Tu viens pats izdzēri…!” sievietes balss turpināja. Pēc rupjā tembra varētu padomāt, ka odekolonu viņa spēj izšaut pa taisno pie mazumtirdzniecības bāzes durvīm, šķidrumā pirms tam neiemērcot pat nokaitētu naglu pirmās garšas mazināšanai.

Jā, es dzīvoju mazpilsētā, tāpēc šeit viss norisinās ļoti nepiespiestā atmosfērā. Arī komplicētu ģimenes strīdu laikā, ļaudis nepacenšas sevi izolēt no apkārtējās sabiedrības, piemēram, aizverot logu, jo kāpēc gan lai kāds klausītos? Un galu galā – pat, ja kāds sēž aiz loga un ēd – kāpēc, lai viņu interesētu, ka tūlīt kādam tiks pa seju ar kaut ko tukšu?

A, zini, kas ir? Man tas liek justies labāk. Jā. Varbūt man vajadzētu dzīvot blakus agresīvai alkoholiķu saimei, lai mūs šķirtu tikai viena nosacīta siena. Tā, lai arī mani logi aizsvīstu no blakus dzīvokļa klimata. Tā, lai man nāktos iegādāties biezākus aizkarus, jo esošajiem rītos spiežas cauri ātrās palīdzības spilgti zilās bākugunis.

 Mana dzīve ne tuvu nav perfekta, taču vienmēr būs kāds, kuram būs krietni sliktāk. Un tas mani mierina.

8 Replies to “Serenāde”

  1. Senča izpausmes stils liekas tik pazīstams, tik tuvs… Kā sen zemapziņā iegūlusies balss, kas man pirms 20 gadiem ik vakarus palīdzēja aizmigt, lasot priekšā pasakas. Tēt.. Vai tiešām… vai tiešām tu?

  2. lv plashumos etalons joprojaam ir benis un leetaaka atrauga – diskonts… jau ceha “liideri” dzejo kaut ko varbuut literaaru, bte stulbu (es ceru ka nekonkuree ar moralpain)…. bet ja… kam to vajag. Feiks. Aanuss. Taada siirupa interpretaacija kaut kaadaa moderni tizlaa literaatu valodaa. Vieniigais pluss, viens no retajiem lv “interneta izdevumiem” kur ir marazms, stulbiibas un anaalaa perversija.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *