Secret Santa

Kā jau katru darbadienas rītu dodos uz darbu. Nolieku mašīnu stāvvietā un pārslēdzu auto radio no popmūzikas radiostacijas uz Pink Floyd disku. Ja nu pēkšņi seksīgā sekretāre Aiga pēc darba palūgs viņu aizvest līdz mājām, un tad, iedarbinot auto, ieskanēsies „Comfortably Numb”. Šī noteikti novērtēs manu lielisko muzikālo gaumi un vakarā mums būs sekss. Manās fantāzijās tas šķiet tīri ticams variants.

Birojs spieto un dūc. Sekretāres galdā stāv trauks ar piparkūkām un mandarīniem. Rīta sanāksmē šefs izdēj kārtējās instrukcijas, kolēģu vidū iesauktas par „smadzeņu pirdieniem”, pēc kā Aiga nāk klajā ar paziņojumu. Tuvojas Ziemassvētki un, rau, cik jaukiņi būtu, ja mēs, šitik sirsnīgs un draudzīgs kolektīvs, pasniegtu viens otram dāvaniņas. OK, es jau apceru veidu kā pasniegt Aigai divžuburu dildo, taču ir vairākas aizķeršanās. Dāvanas tiks pasniegtas anonīmi, apdāvināmā persona tiks izvēlēta lozējot, dāvanas vērtība nedrīkst pārsniegt 10 eiro. Tradīcija, ko plašajā pasaulē pazīst kā „Secret Santa”. „Secret Santa” tiek izrunāts ar īpašu trimdas latviešu akcentu, droši vien lai pastiprinātu pasākuma svarīgumu un starptautisko garu. Aiga apstaigā klātesošos ar cepuri, kurā samestas akurāti salocītas papīra lapiņas. Pasniedzos pēc savējās un velku. Neatverot lieku kabatā. Jo šogad esmu kačājis karmu un (beidzot) izlasījis „The Secret”.

Sēžot ofisa stūrī dzenāju datorspēles. „Minesweeper” un „Solitaire” ir priekš sliņķiem. Es tērēju darba devēja laiku dzenājot „Spelunky”. Jo “indie”, “roguelike”, “permadeath” “platformer” ir tas, kas šobrīd man palīdz samierināties ar rutīnu un nenosprāgt. Vienlaicīgi apceru dāvanu, kura maksimāli ātri nogādās manu daiktu Aigas miesās. Ne dārgāku par desmit eiro.

Grāmata. Pirmais, kas ienāk prātā, bet ir jābūt uzmanīgam. Vampīru romāns – tevi uzskatīs par atpalikušu, jo tas ir tik 2008. Seksa romāns – uzskatīs par nogribējušos. Sieviešu romāns – priekš vecmeitām. Kriminālromāns – priekš lumpeņiem. Komiksi – bērniem [sic]. Dzeja – hipsteriem. Humora grāmata – nav smieklīgi, ja vien Cehs.lv kādreiz uzrakstīs savu grāmatu un izlabos situāciju. Dāvinot grāmatu ir jāatceras viena svarīga lieta, saturs ir otršķirīgs, grāmatas galvenais uzdevums ir smuki izskatīties plauktā. Grāmatai ir jābūt tādai, lai tā dāvā prieku, to pat neatverot. Vai nu glīta muguriņa, vai nu atzīti vērtīgs saturs. Derēs jebkurš Pulicera, Nobela vai Bukera balvas laureāts. Tekstu var izlasīt arī viedtālrunī, bet grāmatplauktā jāstāv jebkam ar zeltītiem burtiem.

Dāvanu karte. Pareizāk būtu uzreiz iedot skaidru naudu. Neesi taču pajols bez fantāzijas.

Parfimērija. Smaržas, šampūni, krēmi, ziepes, lūpu krāsa, un cita ķīmija. Ir OK, ja sieviete pati ar pirkstu parāda uz konkrēto izstrādājumu. Savādāk ir katastrofa – ādas tips neatbilstošs, krāsu tonis nepiemērots, sastāvs neorganisks un tu pats – neaptēsts. Ar heteroseksuālu veci ir vieglāk, jebkurš mazgāšanas līdzeklis ieņems savu vietu vannas istabā un tiks izlietots rindas kārtībā.

Biļetes. Par desmitnieku knapi sanāk divas vislētākās biļetes. Seanss no pirmdienas līdz piektdienai. Darba laikā. Vienu biļeti nedāvinās, bet ar divām nav zināms ar kādu pielūdzēju mana sirdsdāma dosies uz kino. Tizls variants priekš pirmā randiņa, jo klusējot jāsēž pusotra stunda bez iespējas normāli parunāt un nosūkties.

Rotaslietas. Sanāk sauja koka, plastmasas un stikla kreļļu no lielveikala krāmu bodes. Kādreiz par tādu varēja nopirkt veselu salu un duci ar vergiem. Mūsdienās, mēģinot pirkt bērnu krelles, pieaugušu vīrieti var aizturēt uz aizdomu pamata par pedofiliju. Par desmitnieku nesanāk nekas, kas iepriecinātu pilngadīgu sievieti.

Vakariņas smalkā restorānā. Atceros kā pēdējo reizi saņēmu uzaicinājumu uz vakariņām no kolēģes Lilitas. Man par lielu pārsteigumu, vakariņas bija nevis veids, kā dabūt mani Lilitas gultā, bet gan veids, kā dabūt mani nopirkt kaut kādu mēslainu matraci. Slīdīgs tips lētā kostīmā restorāna telpās vadīja prezentāciju un mēģināja ieskaidrot, ka 900 eiro vērts magnētiskais matracis mani pestīs no reimatisma, krampjiem un āderēm, un vēl palīdzēs ietaupīt uz zālēm. Aizgāju prom ietaupījis 900 eiro. Pārspēj šito, šarlatān! Lai nu kā, par 10 eiro sanāk tikai kebabnīca vai burgerotava.

Humors no Aliexpress. Zirga galva, zeķes kā sandales, cepure ar pielīmētu bārdu un citi štrunti. Nav vērts censties, arī bez šīm dāvanām visi zinās, ka esi idiots. Tāpat kā krekli ar oriģināliem uzrakstiem. Sex instructor, nolādēts.

Alkohols. Par 10 eiro ir grūti nopirkt ko dāvināmu. Varbūt kāds cēlāks alus no mazas ražotavas, varbūt Ginnesa četrpaka. Mēģinot iesmērēt alkoholu sievietei, ir jāatceras, ka pudelei līdzi jāpasniedz arī kārba ar končām. Un ziedi. Un īsta dāvana.

Drēbes. Noteikti siltās drēbes. Cimdi, šalles, džemperi. Vilnas izstrādājumi liks sievietei atcerēties par tavām spalvainajām krūtīm un mīksto daiktu. Par cēneri sanāks čības no Maksimas vai cimdi no Polijas no centrāltirgus tantiņas. Vērts pamēģināt.

Veļa. Var iegādāties lielveikala zeķubikses. Lētās apenes viņa pati sev var nopirkt, dārgās ir stipri virs paredzētā budžeta.

Trauki. Krūzītes, glāzītes, ūdenspīpes un bongi. Turpat vienā maisā bāžami arī fotorāmīši, sveces un svečturi. Vēl sliktāk nekā dāvanu karte. Krāmi priekš cilvēkiem ar amputētu fantāziju.

Tēja, kafija, saldumiņi. Par desmitnieku var nopirkt dāvināma apjoma sakarīgu našķi. Nekas oriģināls, bet iztikt var.

Nekas no augstāk aprakstītā man tā īsti neder. Mēs esot radošs kolektīvs, un, līdz ar to, kā smaga nasta uzveļas pienākums pasniegt īpašas dāvanas. Lienu Googlē pakaļ idejām un drīz man ir padoms rokā. Nolemju dāvināt Aigai blociņu, to stilīgo, ar gumiju. Nekas oriģināls, taču gana trendīgs lai viņai patiktu. Pirmajā lappusē uzzīmēšu ereģētu pipeli un savu skype vārdu. Ja viņa sapratīs šo smalko mājienu, ta gan jau pati pieklauvēs kontaktos. Laiks apskatīt savu apdāvināmo. Izvelku no kabatas lapiņu ar vārdu un konstatēju, ka man jāpērk dāvana mūsu grāmatvedim, smirdīgajam Arvīdam. Zināju, ka pēc svētkiem jutīšos vīlies, bet šis trieciens nāk stipri par agru. Lai parādītu cik ļoti man derdz šie komercializētie svētki, nopirkšu viņam pildspalvu. Jūtu, ka zemāk vairs nav kur krist.