Treneris ir slavens ar to ka ‘trenē’ savu riepu ar abām priekškājām ieslējies silē. Tā viņš pavada visu laiku, kad nemēģina uztrausties uz vaļīgāku mātīšu pakaļgaliem.
Runā ka viņš ir tik resns, ka gravitācijas spēku ietekmē tiecas pārvērsties par perfektu sfēru. Vienīgais, kas traucē, ir tauku kustība pārvietojoties. Gadās, ka viļņi, kas rodas tauku masā sperot vienu soli, panāk viļņus no iepriekšējā soļa. Sanāk smieklīgas ‘pļak, pļak’ skaņas.
Kā daudzi resnīši, Treneris bieži ir smieklīgs. Par viņu smejas un viņš pats smejas. Ne tur īsti varianti, ne ar kā. Īpaši smieklīgi ir, kad viņš cenšas iztaisīties seksīgs. Uzaudzē mazu bārdeli pa virsu trubultzodiem, uzvelk melnu t-kreklu, lai noslēptu speķa viļņošanos. Un, protams, iebāž lūpu kaktiņā brūnu cigarellu. Tad, ja pasaka vēl kaut kādu komplimentu, tad viņš vispār paliek sārts aiz svētlaimes un vaigi savelkas mazliet neķītrā pašapmierinatā smaidā. Protams, komplimenti jāmēģina izteikt pēc iespējas ticamākā balsī.
Ja Treneris nenoticēs, tad viņš var apvainoties. Un apvainojies Treneris ir īstena nelaime. Bimbas nāk ārā pa visiem galiem, nelaimīgais mūlāps sāk dzert un paliek vēl nelaimīgāks. Un pēc tam zvana un klausulē purpina kaut ko par to, kā kādreiz viss bija labāk un “kā mēs toreiz Kardinālā tās beibes nocopējām”. Ilūzijas un delūzijas – Trenera moto. Vienīgais veids kā nomierinat apvainojušos Treneri, ir samelot viņam vēl vairāk. Teikt, cik viņš ir foršs čalis. Talantīgs. patīk meitenēm. “Tev vēl viss priekšā, visi ceļi vaļā. Kopīraiteri vienmēr būs nepieciešami! Nemīz, viss būs štokos. iepišam!”
Tā nu viņš murmulē pa dzīvi – laiku pa laikam kāds rakstelis, kāds “klients” atmet naudu par haltūru – tādā garā. Cehstivālā viņu varēs atpazīt pēc drēbēm, kas izskatās pēc “tīrajām” un vēlmes pastāstīt tev kaut ko par ekonomikas grāmatu, ko viņš ir tikko izlasījis. Pasmaidi viņam, izliecies, ka viņš ir zajebis džeks. Tas priecīga teļa skatiens, ko viņš tev veltīs, būs tā vērts.
Jums kolektīvā Gedroics?
drīzāk jau Motte
Runā, ka viens no mazajiem holandiešiem ir tapinājis izcilu šedevru ar nosaukumu “Teļa skatiens”. Izgājušā gadsimta 70-ajos to neķītri romantiskā veidā izzaga no Bratislavas Lauktehnikas muzeja un tā atrašanās vieta šobrīd nav zināma. Taču eksperti apgalvo, ka veroties “Teļa skatienā” ilgāk par divām minūtēm, cilvēkam uz visu atlikušo mūžu pāriet vēlme taisīt selfijus.
P.S. Lūgums nekādā gadījumā nejaukt gleznu “Teļa skatiens” ar toreadora Tēseja apsaukāšanos dzērumā.
Gedroics nelasa ekonomikas gramatas! Parak aiznemts appi$hot pensionares no Jelgavas. Ja ari kadreiz Gedroics ir spiests ko lasit, tad tikai tiesas spriedumus un Gardas biibeli. Un uzrakstus kapnutelpa (esot majas vecakais). Turklat Gedroicam diez vai jebkad ir veicies dzirdet kaut vienu komplimentu…
A kāpēc Treneri apsmaida anonīms “cehs” lietotājs? Slabo atzīties? :)
Purvīti, tālab, ka pats Trenneris arī ir autors…