Savu segvārdu lodzinjsh pieņēma jau agrā bērnībā, kad viņa vienīgā izklaide bija caur logu vērot pagalma puikas, kas dzenāja futeni un pēc katra iesistā gola veltīja lodzinjsham vidējo pirkstu un pa kādam skarbākam vārdam no tēmas “Ko tu tur lupī, kropli?” Pats nodoties bumbas spēlei viņš vairs nevēlējās, jo parasti tika zibenīgi ielikts vārtos, kamēr pārējie puikas veikli bumbu nomainīja pret akmeņiem, bet futbolu pret rokasbumbu.
Pa to pašu logu viņš arī naivi gaidīja, kad mājās pārnāks nekad nesatiktais tēvs.
Arī skolas laiks nebija no vieglajiem, jo ne kāds ar viņu vēlējās runāt, ne sēdēt vienā solā. Principā pirmoreiz sabiedrībā lodzinjsh izgāja videnē, kad atklāja World of Warcraft sniegtās dzīves priekšrocības. Tur arī viņš atklāja savu spēju veiksmīgi nodirst citus caur klaviatūras taustiņiem un kādā jaukā pavasara rītā ar savu ģildes kolēģi un vienīgo paziņu @_aFFaiR_TomsY_LYNX nolēma izveidot portālu īstiem večiem, kur brutāli apsmiet tos, kuriem dzīvē paveicies krietni vairāk, nekā viņiem pašiem.
Ja par kaut ko pārējie Ceha biedri var apskaust lodziņu, tad noteikti par viņa krāšņo dzimumdzīvi. Pansionāta “Liepa” pieredzējušākie iemītnieki ne reizi vien teikuši – “Nenāktu pie mums ciemos tas špicbuks lodziņš – mums tās čožas pavisam aizaugtu ciet!”.
Cehstivālā lodzinjshu atpazīsi pēc tā, ka viņš kā vienīgais baudīs augļu smūtiju, sūcot to caur salmiņu un aicinoši lūkojoties citiem vīriešiem acīs.
Kur gifs?
Gifs ir viss ko es spēju izlasīt.
Tad jau sanāk, ka savu omi nemaz nedrīkstu ņemt uz festivālu līdzi
Tad jau sanāk, ka Tava ome ir vīrietis?
Daudzi 19.gs. inteliģenti sēdēja pie loga. Pārāk daudzi.
Čoža – dūmvads, mūrītis drēbju kaltēšanai.
/Konversācijas vārdnīca. – Rīga, 1928.-1929., 4184. Kategorija: Arhitektūra/
Inteliģents skursteņslauķis.
Tavs vīrietis ir ome