Saša nav miris. Saša tagad ir cits

Draugi, mums ir priecīga ziņa. Daudz priecīgāka par KKF finansējumu vai lasītāja ziedojumu. Pjatigorskis nemaz nav miris! Viņš ir atdzimis kā augonis Ulda cirksnī. Viņu saruna turpinās jau vairākus gadus.

***

Uldis katru dienu izspiež no Pjatigorska kādu jaunu domu graudu.
Parastam klausītājam tas skanēs kā “pļurkššfffft, žļakc”. Bet Uldim: “Dzīve nav dzīves dēļ, dzīve ir nāves dēļ.”

Uldis pieiet krogā pie pisuāra, attaisa rāvējslēdzeju, saminstinās…
– Aleksandr Moisejevič, lūdzu aizgriezieties.
– Hrmmmhm
…neapmierināti aizgriežas augonis
Uldis sāk mīzt.

– Uldi?
– Kas ir, Saša?
– Es tev prasu, kas ir, Uldi, nevis tu man.
– Pareizi. Kā Dhārmapišta “Šivas Deviņu Debesjumu” sūtrās. Neesi prasītājs, ja neproti atbildēt.
P.S. Iedo četrus eiro.

Zvana telefons. Uldis paceļ.
– Jā.
– Šeit no maksātnespējas kontroles dienesta, jums tiesisko aizsardzību atcēla.
– Aleksandr Moisejevič… (pārmetoši)
– hahahahahaha (noliek klausuli)

– Arni, vai tu domā, ka no šī vēl kaut ko var izspiest?
– No kā?
– No Pjatigorska. Parīt žurnāls uz tipogrāfiju jānodod, bet 8 atvērumi tukši.
Uldis parāda uz manāmi saplakušo cirkšņa furunkulu.
– Uldi, ir bijusi reize, kad nevar izspiest?
– Nav.
– Nav. Lūk.

– Nu tad… Paceļam glāzes par šodienu!
– Uz veselību!
/ Arnis iemet čarku. Uldis iemet čarku, tad ielej vēl vienu un iemet otrreiz. /
– Uldi, divas uzreiz? Būtu tad arī man salējis.
– Es nē, tā Aleksandram Moisejevičam.
– Tev šis ir ļoti izdevīgi, vai ne?
– Jā, man šis ir ļoti izdevīgi. (smejas) (Arnis klusē)

Kopš Pjatigorskis pārcēlies pie Ulda, Arnis viņu izvairās satikt. Uldis mēdz uzstāt, ka jāsarokojas visiem trim.

– Uldi, bet vai tu zināji, ka laika plūdums nav vienvirziena un lineārs?
– Zinot jūs, Aleksandr Moisejevič, ja tā sakāt – jums ir pierādījumi. Vai vismaz pamatojums.
– Jā, jo raugi, Uldi, mans kailais galvvidus. Vai atceries to?
– Protams, Aleksandr Moisejevič. Tas mēdza mikli spīdēt kā no šņabja svīduma, tā prātošanas. Bet kāds tam sakars ar laika plūdumu?
– Bet Uldi, vai tiešām jūs neredzat?
– Neredzu.
– Man agrāk galvvidus bija kails, jo tagad esmu furunkuls, kas noberzts gluds starp tavām ciskām.

– Uldi, a varbūt taisam atkal krāsainu? Tad varbūt atkal pirks?
(Uldis aiztaisa rāvējslēdzēju un turpina skatīties ārā pa logu.)

– Aleksandr Moisejevič, bet kā nākas, ka jūs, viens no sava laikmeta dižākajiem prātiem, pārdzimāt par furunkulu uz manas miesas?
– Uldi, tas vēl ir jautājums, kurš no mums ir augonis uz kura miesas.

5 Replies to “Saša nav miris. Saša tagad ir cits”

  1. Kāpēc jūs smejaties par lietām, kas man patīk? >:( tas nav smieklīgi un man ir reāli laba humora izjūta! Turpiniet smieties par lietām, kas man nepatīk!!!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *