Jānis: Labdien, vai drīkst uzlūgt Jūs uz sarunu?
/Elzas vaigos saskrējušas asinis un rodas pamanāms sārtums. Jānis uztver fizioloģisko signālu – šī sieviete ir nobriedusi dzimumaktam/
Elza: Jā, drīkstat. Ļoti galanti uzaicinājāt, šajās dienās ir maz džentlmeņu.
Jānis: Labi, ķersimies vērsim pie ragiem un netērēsim savu laiku. Eventualitāte mums abiem ir skaidra – romantiskas tikšanās, kafejnīcas, pikniki, visas mazās sentimentālās lietas. Šie emocionālie stimuli, ir paredzēti, lai raisītu familiaritāti starp diviem vienas sugas pārstāvjiem. Gluži kā suņiem, kas aposta viens otram dirsu. Šis process neizbēgami novedīs pie tā, ka mēs puļķēsimies istabā pie degoša skala gaismas.
Precamies un miers.
Starp citu, dzirdēju, ka Jūs strādājat pie jauna darba. Man ir ideja nosaukumam: “Sidraba šķidrauts”.
Diemžēl Realitātē Jānis nepiepildija Elsas sexuālās fantāzijas. Jānis mācēja tika galanti uz sarrunu uzlūgt.
Za#ebis! Manai jaunajai lugai tieši pietrūka viena cēliena, aizņemšos ideju.