Reklāmists

Visi zina vismaz vienu. Bet, visticamāk, kādus 10, kas katru dienu atvemj no lielajām kompānijām nopizģītās idejas latviešu valodā savos ultra stilīgajos ofisos, kuru dizaineris pirms projekta sākšanas izlasīja nevis vienu, bet DIVAS grāmatas par to, kā projektēt, lai nebloķētu kreatīvo enerģiju. ANGLISKI.

Nepietiek ar to, ka sarunājoties ar viņu pēkšņi prātā nojaucas visas morāles normas, kas ikdienā saka – nogalināt ir slikti. Viņš principā nežēlo nevienu sava sarunu biedra maņu, uzbrūkot vizuālajai uztverei ar savu absurdo ģērbšanās stilu, bet dzirdei – ar nebeidzamo murgu par bezjēdzīgām aplikācijām, web dizainiem vai to, kā vienā restorānā, kur viņš brančoja, nožēlojams viesmīlis izlēja viņa baltvīnu, it kā nezinātu, ka apkalpo reklāmas rojalitāti. Viņa apģērbs cenšas pārrakstīt evolūcijas teoriju, demonstrējot, ka spēcīgas, attīstītas miesasbūves vīrieši patīk tikai sievietēm, kuras domā “kastē”, bet pārējām patīk dzīvot “uz naža asmens”, cerot, ka kritiens no fiksīša nepārlauzīs viņas mīļotā augšstilbu. Pagaidām caurspīdīgi legingi, caur kuriem koķeti var redzēt biksīšu maliņu, vīriešiem vēl nav jaunais modes kliedziens, bet, ja būs, viņš būs pirmais, kurš tviterī sūdzēsies, ka uz tiem jau paspējis uzliet savu ikrīta latti.

No sākuma viņš bija tikai viegli kaitinošs un viņa draugi tikai laiku pa laikam “nejauši” aizmirsa viņam piezvanīt. Taču pēc tam, kad viņš saņēma savu pirmo atalgojumu, sākās bezgalīga spirālveida kustība uz leju. Viņa draugu loks kļuva tikpat šaurs, kā viņa bikšu staras un pārsvarā sastāvēja no cilvēkiem, kuri izmēģināt jaunākās aplikācijas un sociālos portālus uzskata par savu pienākumu. Sēžot un blenžot sava radošā ofisa griestos, viņš sāka prātot: “Es par to sūdu, ko izdomāju pa pusei piepisies, pa pusei aizmidzis saņēmu vairāk, kā lielākā daļa cilvēku saņem strādājot 2 nedēļas 8 stundas dienā. Es nezinu, ko gan citu tas varētu nozīmēt, kā vien to, ka….. Es… Es esmu labāks par viņiem visiem….”

Šī sakropļotā loģikas kļūda, kad savā galvā tiek nosvītrotas visas liekās vienādojuma daļas, kuras norāda, ka viņš tomēr nav savas paaudzes ģēnijs, kas “izdomā, ko citi smērēs uz maizes rīt”, tagad ir viņa dzīves vadlīnija. Jo viņš IR savas paaudzes radošā izcilība. Paskaties, katram paskastē ir pa Maximas lapelei ar jaunajām akcijas precēm. Kurš izvēlējās krāsas otrajam atvērumam? Viņš. Kurš “izkāpa no kastes” un ierosināja, ka šoreiz lielo atlaižu procentu zīmes būs citā fontā? Viņš. Viņš izdomā, ko mēs, mazie cilvēki, rīt ēdīsim. Viņš izdomā, kur to pirksim. Nevar viņš izdomāt tikai to, kāpēc tā sāpe vaigos un mandelēs ir kļuvusi par ikdienu.