Reālists Juris

Savu mīlestību uz politiku Juris pirmo reizi sajuta jau pamatskolas pēdējās klasēs, tā sauktajā proģimnāzijā. Astotajā klasē bija skolas parlamenta vēlēšanas un Juris pirmo reizi sajuta savu aicinājumu mesties politikas valgos.

Vispakārt valdīja patīkama politskā kņada, kandidāti dalīja savas vēlēšanu programmas, līmēja pie sienām plakātus un aģitēja klasesbiedrus balsot tieši par viņiem un ne par vienu citu. Principā izšķirošais brīdis – lūzuma punkts – Jura dzīvē notika, kad desmitklasniece Marta saplēsās ar vienpadsmitklasnieci Agnesi. Viņas uzstājās kandidātu debatēs un viņu viedoklis skolas formu jautājumā izrādījās fundamentāli pretējs. Martai šķita, ka formas ir pagātnes atlieka, kas ierobežos skolēnu brīvību un jauks nost moderno progresu pagātnes principu vārdā. Savukārt Agnese uzstājās ar kaismīgu runu par to, cik ļoti bagātie bērni ar savām dārgo zīmolu drēbēm rada nevienlīdzīgus mācību apstākļus, pie tam konstanti izsmej mazturīgos skolasbiedrus, kuri velk drēbes no Humana un RDA apcirkņiem.

Abu meiteņu debates pārvērtās kliegšanā, tad spiegšanā un tad skrāpēšanā, līdz viņas izšķīra direktora vietniece mācību darbā. Tajā pat laikā Juris sajuta sevī tādu kā karstuma vilni, kas strauji nomainījās ar iedvesmas strāvojumu un tad ar tādu kā adrenalīna sitienu pa apakšribi. Trīcošām rokām Juris tvēra savu telefonu un uzrakstīja pirmo viedokļrakstu. Viņš zināja labāk!

Politisko debašu laikā modernā feminisma dvaka sastapās ar liberālmarksisma salkano smārdu, vienlaikus neviļus norādot uz īsteno patiesību – skolas formas ir nepieciešamas īsteni patriotiskai audzināšanai. Mēs atceramies, ka stipras nācijas mugurkaulu kaļ tieši stingra audzināšana jau no mazotnes!

Vēsturiski romāni, atmiņas, tad vēstures grāmatas no varas neatzīem autoriem, tad biedru raksti forumos. Viss veidoja Jura sapratni par pasauli un cēloņsakarībām tajā.

Cīņa par mazo tautu pašnoteikšanos norāda ka Taivānai, Katalonijai, Tibetai un Palestīnai pienākas neatkarība un starptautiska atzīšana. Arī Skotija, Korsika un Čečenija ir norādijušas uz savu vēlmi uz neatkarību un startpautiskai sabiedrībai tas ir jārespektē!

Vecaisfāters arī nebij ar pliku roku ņemams. Kopā darbojoties garāžā ne vienu vien domu graudu izstāstija. Bij jau arī pasauli redzējis – astoņedesmitajos gāja tālajā zvejā, Atlantijā! Pasauli redzējis vairāk kā lielākā daļa laika biedru.

Jāņem tomēr vērā arī tas labais ko Eiropas kolonizācija nesa nabadzīgajai un atpalikušajai Āfrikai. Plašās iekoptās plantācijas, modernie dzelzsceļi un dažādu rūdu raktuves. Nemaz nerunājot neskaitāmajām skolām un ciešajiem tirdzniecības sakariem ar Eiropu. Principā, iespējams, visiem būtu pat labāk, ja uz kādu noteiktu laiku Eiropas vara tiktu atjaunota. Ja ne visās, tad vismaz pašās atpalikušākajās Āfrikas valstīs.

Ādas jaciņā tērptās skaistules Irinas skūpsti pacēla brīvdabas metāla festivāla prieka slieksni augstāk, kā Burzum sniegtā akustiskā bauda. Intelektuāls darbs ar galvu beidzot atmaksājās un Juris varēja izbaudīt sava miesas dunča izlādi brāļu tautas meitas vietotnē. Tikai uz priekšu, tikai uz augšu!


Daudzi īsi komentāri sociālajos tīklos īsināja laiku skolā un drīz vien vairāki gadi bij apkārt, un Juris beidzot nokļuva augstskolā, studentu korporācijā un pirmajā partijā. visapkārt tik daudz gudru cilvēku. Tik daudzi kuri zina, kā ir! Internetā arī daudzas labas dokumentālās filmas, plus zināšanas no vienas vai otras apmeklētās lekcijas. Un lielpilsētā apkārt pilns ar visādiem glumiem tipiem, visādiem biznesmenīšiem un citādiem darboņiem, kas dažnedažādos veidos izkrāpuši no tautas tās bagātības un darba sviedors sastrādāto.

Lai tautu mīlētu, tautai ir jāļauj sataupīt sava darba augļi! Pārdot latvju zemi rietumnieku biznesmenim nozīmē tik vien, kā jaunu zābaku uz daudz cietušās tautas gāmura! Importu ir jāierobežo un ir jāatbalsta vietējais ražotājs! Nedrīkst vairs bendēt tautu ar amerikāņu kolām un burgeriem!

Ko viņš rakstīja savā blogā, to pārpublicēja arī jauniešu partijas nodaļas avīzītē. Ar kursabiedriem un korporācijas biedriem bieži sanāca diskutēt līdz pašam rītam. Bieži vien no rītiem Juris modās ar atmiņas iztrūkumiem, nepatīkami smirdošu elpu un draugu kailo augumu apskāvienos. Draudzība bij brīva un piedzīvojumi plaši, attiecīgi draugi un gultas cīņu biedri gadījās abu dzimumu. Galu galā – vienotība un saskaņa cilvēku starpā ir mūžīgas vērtības, un kāpēc lai cilvēks noliegtu kaut ko dabīgu.

Komunistu totalitārā iekārta padomju savienībā bija šausmīgs noziegums pret cilvēci un nesa nesaskaitāmu daudzumu ciešanu miljoniem cilvēku. Bet tas nenozīmē, ka ideja par to, ka kapitālisms izmanto cilvēka darbu, ir nepareiza. Komunismam, kā to iztēlojās ideālisti deviņpadsmitajā gadsimtā, joprojām neviens nav devis iespēju. Tas joprojām ne reizi nav izmēģināts praksē un to nedrīkst izslēgt no iespējamo valsts iekārtu variantu saraksta. Par to ir jādiskutē!


Gadi gāja un studijas nomainīja darba gaitas un īstena pieaugušo dzīve. Darbs nacionāla mēroga avīzē bija interesants, lai arī ne pārāk labi apmaksāts. Toties viņam beidzot bija bija iespēja izskaidrot pasaules kulturas notikumus plašām tautas masām. Pārsvarā gan lauciniekiem un cilvēkiem vairāk noskaņotiem uz vēršanos pagātnē, bet toties atsauksmes bija labas!

Baltā cilvēka lomas noniecināšana pasaulē iet uz augšu ar joni, BLM aktīvisti nu jau cenšanas panākt godīgu policistu atlaišanu no darba, lai varētu netraucēti izlaupīt mazo uzņēmēju veikalus. Tas ir gluži kā tad, kad utaini čekisti latvju tautas labākos pārstāvjus izsūtija uz Sibīriju, lai tos aizstātu ar aziātu pūļiem. Affroamerikāņu kontrolētā ASV valdība jau sen vēlas visu pasauli pārvērst par tādu pašu zaņķi, kā viņu pašu zeme, ar imigrantu geto un geju izvirtībām. Šajos protestos var skaidri redzēt, kas mūs sagaida pēc tam, kad tradicionālās vērtības būs sagrautas un ģimenes institūts nopostīts. Dievs sargi Latviju!

Ar draugiem, protams, varēja arī iesmiet par lietām par ko darbā bij jāraksta nopietni raksti, bet kas nu tur liels, pasaule ripo vien tālāk. Nekas jau īsti nemainīsies, galvenais, lai ikdiena īpaši netraumējas un lai var turpināt ucināt mazo Kārlēnu, kas nesen pievienojies Jura un bijušās klasesbiedrenes Gitas ģimenei. Arī ar Gitas tēta palīdzību sagādātā pirmā iemaksa beidzot devusi iespēju tikt pie dzīvoklīša jaunajā projektā. Dzīve iet uz augšu.

Mīlestība ir vīrieša un sievietes savienības pazīme, kas nav piemērojamu jebkādu citu nenaturālu sakaru saistībā. Stiprākās un inovatīvākās valstis ir būvētās tieši uz reliģiski-tradicionālu principu bāzes – ASV, Izraela, Japāna un citas. Rietumeiropa pūst un dzīvo uz pagātnes sasniegumu bāzes. Ar katru gadu tur paliek arvien sliktāk un sliktāk.


Saeimas vēlēšanas bij juceklīgas, reitingi gāja uz augšu un uz leju, partijas biedriem mīnusi un plusi mijās tūkstošiem un, lai arī neviens nebīja gaidījis, ka Juris no 24tās pozīcijas uzkāps līdz septītai un iekļūs Saeimā, neviens arī nebija īsti pārsteigts. Partija “Spēks un Aizrautība” bija dibināta nesen, un tai vēl nebija stingri iedibinātas iekšējās hierarhijas, tā kā iespējas visiem jaunajiem un aizrautīgajiem bija vienādas!

Biznesam ir jādod iespēja izaugt, ir svarīgi, ka valsts atvieglo darbaspēka likumus, vienlaikus samazinot kontroles un dažnedažādu regulu slogu. Straujāka darbinieku maiņa ļaus atsvaidzināt ierūsējušos uzņēmējdarbības zobratus Latvijā un piesaistīs ārvalstu investorus. Laiks mums ir atkal kļūt par valsti uz kuru vērsti Zviedru un Norvēģu biznesmeņu skatieni, domājot par jaunu rūpnīcu celšanu un ražotņu atvēršanu. Mēs varam konkurēt ar rietumeriopu algu jautājumā un arī ar mūsu darbinieku darba tikumu!

Dažkārt ar domumbiedriem mednieku namiņā sanāca ieraut arī pa kādam stiprākam malkam. Un uzkost ar mežacūkas taukumu tieši no dunča! Un, eh, skuķi ar bij labu labie. Tik nosmēja, kad Juris labskanīgi uzšāva pa dibuā. Kāpēc lai nepabaudītu dzīvi tā pavairāk? Dzīvojam jau tikai vienreiz!

Mēs atbalstām Turcijas suverēnās tiesības traktēt savas vēstures lappuses pēc starptautiski akreditētu vietējo augstskolu vēsturnieku pētijumu atzītajām interpretācijām. Mūsu NATO sabiedrotā valsts dod spēcīgu ieguldījumu mūsu nacionālajā drošībā un jebkas ko viņi varētu vērtēt kā nepareizu, nav pieņemams mūsu valdības diplomātiskajā saskarsmē!

Pieņemšanas vēstniecībās, lidojumi uz sadarbības parlamentārajām darba grupām sabiedrotajās valstīs – notikumu dzīvē bija daudz un Juris beidzot jutās svarīgs cilvēks. Kā nekā deputātu komisijas starptautiskās militārās sadarbības jautājumos vadītāja vietnieks. Ietekmīga persona.

Jebkurai nācijai ir tiesības uz pašaizsardzību! Un, ja tai draud un ar nāvējošiem ieročiem uzbrukumus veic tauta-terorists, tad nācijai ir tiesības, nē, kontitucionāla nepieciešamība! Vērsties pret tautu-teroristu ar visbargākajiem līdzekļiem. Ieskaitot vismagākos pieejamos soda mērus. Un starptautiskajai sabiedrībai tas ir jāpieņem un tas krupis ir beidzot jānorij. Nav citas izejas šai situācijai. Šis desmitgadus strutojošais augonis ir jāpārcēt!


“O, tas ir kas jauns!” iesaucās Māris un viebjoties norādijā uz savu atradumu kolēģim Kasparam. “Redzi, tur aiz tās sifilisa puves ir vēl pusdzīvs tārps”. Kaspars un Māris par pataloganatomiem strādāja jau kopš rezidentūras laikiem trakajos deviņdesmitajos, bet ko tādu viņi vēl morgā nebija piedzīvojuši.

“Pēc visām pazīmēm, sifiliss viņam jau kopš pusaudžu gadiem. Kā par brīnumu bez ārējiem simtomiem. Rets gadījums” Kaspars sprieda, “bet kā tas viss ir savienojies ar cūku parazītiem smadzenēs?”

“Varbūt, ka abi tieši kaut kā izslēdza viens otru. Zinātnei vēl šads gadījums nav bijis zināms. Būs jaraksta plašāks raksts,” teica Māris, “Un nāves cēlonis laikam tomēr insults. Un deputāts vēl pašos spēka gados.”

“Un galvenais, nebija nekādu ārēji redzamu pazīmju līdz pašai nāvei!”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *