Puļķētājmutes tizlā bārda – sejas apmatojuma kauns un negods

Atzvēlies krēslā, es sūcu no visa spēka. Glāze aizvien ciešāk un ciešāk pieplaka manai sejai, radot interesantu ņirboņu lūpu rajonā.

Es savā dzīvē biju atklājis jaunas sajūtas, kas ieradās līdz ar pārliecību, ka šī kļūs par manu ikdienu. Es turpmāk šad tad piespiedīšu glāzi pie savas sejas un norīšu visu tajā esošo gaisu. Varbūt pat izvirzīšu mazus mērķīšus, piemēram, noturēt to gaisā visu seriāla “E-Iela” laiku.

Man toreiz nebija pārāk daudz gadu. Vārds “fizika”, komplektā ar vārdiem “zajebal” un “besī”, man šķita kaut kas tāds, ko drīkst lietot tikai no septītās klases un uz augšu, tāpēc pārsteigums, ka esmu pats sev uz mutes uzsūcis treknu zilumu, bija neviltots. “Grandiozi, Mārci, grandiozi,” es nebeidzu sev atkārtot. “Redzēsim, kā es ar šo tikšu galā skolā.”

Manas bažas bija pamatotas, jo nepienāca pat garais starpbrīdis, kad klasesbiedri bija nākuši klajā ar manu jauno iesauku “puļķētājmute”. Visu cieņu. Pats nebūtu izdomājis labāk. Taču toreiz to veselīgi uztvert bija grūti. Arī novērst sarunas tematu no sevis bija sarežģīti, galu galā izskatījās, ka es pamazām kļūstu par smurfu.

Darbmācības skolotājam bija smalki izdzīta kantaina bārdiņa apkārt mutei, ko ieskāva noskūts vaigs. Viņa mazie, asie sari bija tas, kas man tolaik būtu nepieciešams. Vēl labāk – ja man tie būtu pašam savi. Taču nebija. Es ļoti vēlējos pieaugt, lai man būtu bārda, ko ātri izaudzēt pa virsu savai puļķētājmutei.

Ir gājuši gadi un esmu atradis jaunus hobijus. Man ir sākusi augt bārda. Ja nu kādreiz nejauši sanāks ķerties pie vecajiem trikiem, es zināšu risinājumu. Galu galā šis būtu vienīgais leģitīmais attaisnojums tai nejēdzīgi trulajai kantainajai bārdiņai, ko dažādi lunahodi ir pasākuši nēsāt. Nopietni! Kāds ir jūsu stāsts?!

Publicitātes attēls

15 Replies to “Puļķētājmutes tizlā bārda – sejas apmatojuma kauns un negods”

  1. Ko vispār puļķētājmute nozīmē? Jauni apvāršņi manā vārdu krājumā.
    Vēl esmu pamanijis rōzā puiku grebenītes… tur arī stāsts varētu sanākt. Vai retāk redzamais – viens atlocīts bikšu stars, kaut arī izkāpj no auto. Vai arī, ka veikalā pārdod jau saplēstas bikses. Vai arī, ka brilles ar parastiem stikliem. Vai arī tās ziemas jakas, kas beidzas jau nedaudz zem krūtīm.
    Pasaule nebeidz pārsteigt.

  2. Man vienmēr ir licies, ka tādas bārdas ir homoseksuālisma izpausme vai atpazīšanās zīme. Kaut kas tāds, ko nēsā kopā ar augstpapēžu kurpēm un auskaru labajā ausī.

  3. Par laimi man neaug bārda un izskatos jauns un seksuāli pievilcīgs vecāku mātīšu skatījumā. Viņas pat ir priecīgas, ka man tā neaug bārda varu skūt reizi 3-4 dienās, bet viedoklis par bārdām..mjā viņiem ir kāds kompleksss…:)))

  4. Nu kā var sievietei sniegt orālo, ja neesi gludi skuvies? Veči, iztēlojaties, ka jūsu jūtīgāko vietu baksta ar sariem! Bārdas lai paliek muļķa popiem, kuri laiza iskanderus un katoļu mācītājiem, kuri pēc noklusējuma nedrīkst laizīt neko…

  5. Bārdu sāku nēsāt piecu ar pus’ gadu vecumā, lai vismaz kaut kā kompensētu savas tikko apjaustās maskulinitātes kropļojošās unisex zeķubikses. Eiklīds un Pitagors viņsaulē sadevās rokās un gauži raudāja, redzot manas bārdas ērmīgo ģeometriju.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *