Prezidenta Levita Lieldienu runas tulkojums plebejiem

Katrs Valsts prezidents ir palicis atmiņā ar ko īpašu – pārsvarā vienu, divām vai trim lietām, kuras 90% cilvēku minēs kā pirmās, kad viņiem prasīs viedokli par to vai citu valsts galvu.

Guntis Ulmanis manas paaudzes cilvēkiem galvenokārt palicis atmiņā ar savu uzvārdu. Vaira Vīķe-Freiberga galvenokārt palikusi atmiņā ar to, ka tā baigi nekur un nekad neizgāzās. Nu, un ar “Gredzenu pavēlnieka” Gendalfa runu Dziesmu un deju svētku auditorijas priekšā – “Mēs esam, diženi, mēs esam raženi!” principā ir latviešu versija “You shall not pass!” Valdis Zatlers galvenokārt palicis atmiņā kā tas džeks pēc Vairas. Andris Bērziņš, skatoties no šīs dienas augstumiem, galvenokārt paliks atmiņā kā Levita antidvīnis no paralēlā visuma, kur prezidentu runas raksta “SEGA Mega Drive” ar bojātu kārtridžu. Raimonds Vējonis vienkārši bija lādzīgs čalis no Madonas, un te nu beidzot esam nonākuši pie Egila Levita, kurš acīmredzami nolēmis mūsu atmiņā palikt kā mūsdienu Kronvaldu Atis.

Arī pēdējā Valsts prezidenta runa Lieldienās tika plaši apspriesta ne jau runas satura dēļ, bet vien dažu vārdu dēļ. Ja “brīvtelpa” līdz šim jau kādu reizi Levita runās bija dzirdēta, tad “likteņkopība” gan bija tviterdebašu karstais kartupelis – cik lielam jābūt jaunvārdu īpatsvaram Levita runās, lai tā aizvien būtu gaumīga un uztverama un neradītu iespaidu par jaunvārdiem kā pašmērķi, lai tikai ar kaut ko izceltos? Tāpat runas par to, ko vispār nozīmē “likteņkopība”? “Visi esam vienā laivā?” jeb “kopīgs liktenis, būšana kopā šajā laikā”? Droši vien, kaut daļa gan minēja, ka nemaz tik pašsaprotami neesot – var uztvert arī kā likteņa kopšanu (lopkopība, zemkopība, likteņkopība). Un līdzīgi joki un uzjautrināšanās, un tiem sekojošie uzbraucieni, ka nevajag tēlot lohus, jo visi taču ļoti labi saprot, ko prezidents ar to domāja, un ja nesaprot, tad tiešām lohi.

Un te nu man ir būtisks iebildums. Tas, ka tu dzīvo izglītotu pilsētas švītiņu burbulī un saproti, nenozīmē, ka saprot visi tie, kuri vīrusu uzskata par 5G sekām un baidās, ka viņus ar vakcīnām čipēs vai vēl ļaunāk – iešpricēs viņiem geju. Prezidents nedrīkst šķirot, kurai sabiedrības daļai viņa uzrunas paredzētas, kurai nē. Tām jābūt pieejamām visiem, un ar pieejams šeit, protams, nedomāju tīri iespēju to noklausīties vai izlasīt, bet arī saprast. Cienot Levita centienus bagātināt latviešu valodu un nemēģinot ielauzties viņa brīvtelpā ar pamācībām, kādus vārdus lietot vai nelietot, risinājumu ņemam uz saviem pleciem.

Proti, Cehs, būdama patriotiski noskaņota triecienbrigāde, nolēmusi piedāvāt ārpakalpojumu Valsts prezidenta kancelejai un turpmāk Levita runas izlaist caur mūsu Mākslīgā intelekta laboratorijas superdatoru HOMO.VULGARIS, kas to reducēs līdz līmenim, kur teksta pamatbūtība ir uztverama ikvienam balvānam.

Klikšķini uz knopkas, lai tulkotu!

Mīļie Latvijas cilvēki!

Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām īpašos apstākļos. Kurš gan Ziemassvētkos varēja iedomāties, ka drīz vien puse zemeslodes iedzīvotāju – 4 miljardi cilvēku – būs spiesta palikt mājās, ka iespējas pārvietoties un satikt citus cilvēkus būs ļoti ierobežotas.

Šis īpatnējais, piebremzētais, palēninātais laiks atstās uz mums savu ietekmi. Tā būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā.

Es domāju, ka šis laiks savu dziļāko ietekmi atstās tieši uz mūsu vērtībām, uz mūsu pasaules uztveri. Un es domāju, ka šī ietekme būs pozitīva.

Pirmkārt, mēs labāk apzināsimies, cik dzīve un dzīvība, un viss ierastais un pierastais ir trausls. Tas ļaus mums vairāk apzināties dzīves vienreizējību un vērtību.

Otrkārt, tas ļaus mums vairāk izjust un novērtēt brīvību. Vispirms jau brīvību fiziski pārvietoties gan tepat ārpus mājas, gan pāri robežām. Bet vēl jo vairāk apzināties garīgo brīvtelpu, kuru mēs tagad, sēžot mājās, esam aicināti piepildīt ar jēgu, ar īstu jēgu.

Treškārt, pēc tam, kad mēs pusi savas dzīves esam pārnesuši no reālās pasaules virtuālajā, mēs labāk saprotam īstu, cilvēcisku kontaktu, dzīvu sarunu vērtību. Mēs atklājam, ka diezgan efektīvi varam strādāt, mācīties, komunicēt ar tehnikas palīdzību. Un tomēr – ir labi apzināties, ka drīz mēs atkal viens otru satiksim, ka nekas un nekad nevar pilnvērtīgi aizstāt cilvēku.

Un visbeidzot – tagad, kad mūsu patēriņa iespējas ir ierobežotas, mēs varam atklāt, ka mums varbūt nemaz nevajag tik daudz, kā mēs bijām līdz šim iedomājušies. Katrā ziņā, pietiekamība, kas mūsu planētu pakļautu lēnākai izpostīšanai nekā līdz šim, ir nākotnes vērtība. Tā ļaus lielāku enerģiju veltīt dzīves kvalitātei – izglītībai, veselībai, kultūrai, videi, dabai. Šī vērtību pārvērtēšana dos jaunu impulsu arī ekonomikai.

Ir Lieldienu laiks. Tas simbolizē atjaunošanos, atdzimšanu, augšupeju.

Arī šīs īpatnējās Lieldienas liek mums par to domāt, un mums ir pamats par to domāt.

Vēsture māca, ka katra krīze reiz beidzas un krīzei vienmēr seko strauja izaugsme.

Latvija, pateicoties mūsu cilvēku pacietībai un mūsu valsts izsvērtajai politikai, pieder pie tām nedaudzajām pasaules valstīm, kas salīdzinoši labi spēj šo situāciju kontrolēt un vadīt.

Tādēļ ir pamatotas cerības, ka Latvija varētu piederēt pie tām valstīm, kuras pirmās atgūsies no krīzes un sāks savu augšupceļu.

Savu augšupceļu. Bet nedaudz citādā – labākā virzībā nekā līdz šim.

Vēlu visiem jaukas, saulainas, nopietnu un gaišu pārdomu pilnas Lieldienas!

5 Replies to “Prezidenta Levita Lieldienu runas tulkojums plebejiem”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *