poēma par mīlestību rudenī

soļo rudenī uz skolu
mazais kalmārs keramzīts
žļurkst uz katru otro soli
kreisais zābaks nepiemīzts

cērmju martai vārda diena
gribas viņas bizē raut
gribas pilnas bikses pienākt
kas nav aizliegts tas ir ļauts

     klusa klusa bezvējā
     krīt no zara kļavas lapa
     sausiņi no diskaverī
     atklāj – tā ir koku rudens kaka

zālājs slapjš kā bikses sapnī
ceļš līdz skolai prasa spītu
martas taukās matu saknes
prasa balto suņa krītu

zivs zem ūdens klusu cieš
zivs uz pannas klusāk
kalmārs blakus bērzam spiež
riesta laikā tupstās

     klusa klusa saullēktā
     zemi atrod bērza lapa
     zinātnieki apstiprina
     lapu koki – kakā

cērmju martai jubilējums
kalmārs kreisā pušķi nes
martai matos skābais krējums
zobu šķirbās ķimenes

kalmārs iespiež biksēs musli
iespiež martai lapas rokā
bizes vilinājums kuslos
atdzīvina rīta kokā

     klusa klusa rīta rasā
     nokrīt kautra egles skuja
     marta salauž mazo sirdi –
     kalmār, nedabūsi, skuju!

6 Replies to “poēma par mīlestību rudenī”

Atbildēt uz Aktīvs jaunietis, kam interesē globālas problēmas Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *