Erotisko stāstu nedēļa: Pianista meistardarbs

Ilgas tante bija nodzīvojusi krietnu mūžu un ciematā to zināja ikviens. Tādēļ oktobra beigās, kad trešais insults jau lika domāt par mūžamājām un gulšanos zemes klēpī blakus Ivaronkulim, sēras viņas ģimenē mijās ar prieku gan par Ilgas tantes labajiem darbiem, gan mantojumā atstāto uzkrājumu un lielo TV.

“Nu fuck, jums jau ir viens plazminieks, I mean, man kojās really noderētu. Mēs pat varam svičot -jums šis, man jūsējais.

– Henrij, mēs paši viņu pirkām un paši viņu savāksim. Tev galu galā paliek omes vasarnīca”, māte aukstasinīgi noteica, lejot kafijai klāt liķiera šļuku.

– For fucks sake. Vasarnīca kur? Why the fuck lai kāds brauktu uz Aizkraukli? Un tā ir sabrukusi koka būda, nevis vasarnīca. Zini kam ir vasarnīca? Šitam te milfenes vīram, Galkinam.

– Jāpriecājas par to, kas ir, Henrij. Noliec telefonu un uzvelc kaut ko normālu uz slimnīcu. Var gadīties, ka tu omi šodien satiksi pēdējoreiz.”

Slimnīca  galīgi nebija tāda, kādu Henrijs to bija redzējis video, kurus parasti skatījās caur “incognito mode”. Pupainu blondīņu vietā te apkārt stenēdamas skraidīja ūsainas krievenes un palātās vibratoru vietā no slapjiem šekumiem tika norausti līdz malām aizgānīti pamperi. “OMG, es nekad negribu būt vecs, forreals”, aizspiedis degunu un censdamies nevemt Henrijs viebās kā tāda Koijotu čiksa Melnajā Piektdienā.

“Atstājiet mani divatā ar Hencīti, es gribu viņam vēl šo to pateikt.” Ilgastante nodvesa, liekot savam dēlam un Henrija mātei, ko viņa nekad īsti nav pacietusi, iziet no palātas. “Sēdies bērniņ un noliec tak to teleponu tā patālāk nost, ir runāšana”. Henrijs apsēdās un viņa vīrišķīgās veipa dūmos rūdītās lūpas teju vilkās smaidā, cerot, ka vecā kraņa tomēr mantojumā viņam atstās arī māju.

“Hencīt, tu jau zini, ka jaunam cilvēkam vajaga ne tikai gardi paēst, padzert un atpūsties, bet arī nomeņģēties tā, ka paiet grūši, vai ne. Nu redz, kad omīte bija tavos gados, tad mēs ar freilenēm gājām uz kafejnīcu un vaktējām, kad tie jūrnieku puiši mūs izdancinās I uz dejas grīdas, i pēc tam kādā nomaļākā vietā. Sīkumos neieslīgšu, bet savi pāris duči sāļu ziceļu Ilgastantei pa vasaru aiz vaiga sabija kā likts. Nu vot sēesnt pirmo gadu neaizmirsīšu nekad. Togad mani lenca Ivariņš – nu plukata, ne puisis, ar mazu, mazītiņu ļurpatiņu staklī – ne tur ko čāpstināt, ne šekumā bāzt. Bet naudīgs gan bija un tad jau nu man kurpnieka meitai izvēles maz. Bet nu vienvakar, kad Ivars bija aizbraucis savās darīšanās uz Pēterburgu, mēs ar draudzenēm bijām kafejnīcā un tur mī un žē tas klavieru spēlmanis. Kā viņš uz mani paskatījās un miedza ar aci! Viņš sagaidīja kad bija pauze un ka ņēma mani aiz rokas – ka vilka uz to muzikantu telpu! Es pat iekunkstēties nepaspēju, kad viņa dūšīgais strutu kebabs ieskrēja manī līdz nabai. Viņš elpu neatvilcis dricelēja mani tā, ka pēc tam vecas tantes man deva autobusā apsēsies – rīvēja savu sasvīdušo runkuli gar manu noaugušo čožu, līdz tā atgādināja izspaidītu ērkšķogu un pie viena stūķēja savus pianista knaģus manā brūnajā gravā. Mirkli vēlāk sajutu, ka pielīstu pilna kā Aiviekste palu laikā un pāris mirkļus vēlāk viņš jau zvetēja savu ļengano diņķi pa maniem tūpļa vaigiem, cenšoties ar pipeles galu tur uztriept burtu R.”

Henrija žoklis jau atradās teju pie zemes un likās, ka insults ir atņēmis runasspējas viņam, nevis omei.

“Raimonds viņu sauca, kā es pēc tam uzzināju avīzēs un radio. Un līdz savai nāves dienai mans Ivariņš domāja, ka tavs tēvs ir viņa nevarīgās ķeskas auglis, bet patiesību tagad zini tikai tu un es.”

“DAMN, ome, tu gribi teikt, ka es Esmu faking Raimonda Paula mazdēls? Un sencis arī to nezina? Fuck, šis būs viral! ”

“Henrij, huj tev kāds ticēs. ”

14 Replies to “Erotisko stāstu nedēļa: Pianista meistardarbs”

  1. Mani ieinteresēja sacerējumā aprakstītās ziķeles garšas īpašības. Var būt dāmas vai Koijots 123 var apstiprināt vai noliegt, vai tas atbilst patiesībai? Tiešām sāļa? Kā autoram tas zināms?
    Paldies!

  2. Mjā…termins nožēlojami, neizsaka neko! kādreiz bijāt vismaz asprātīgi… Pašlaik — tādi nedapi…..ti strutu piedēkļi, un Vienotības ānuslaiži vien esat palikuši. taisiet ciet savu bodi — interese par jums ir zudusi!!!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *