Pārstāsim bomžoties jeb kāpēc politiķiem ir jāmaksā vairāk

Mēs neapzināti esam pieņēmuši, ka ir lietas, par kurām neizšķiežam naudu. Man pašam viena tāda bija zeķes, jo tas šķita tāds sīkums – panēsās, izmetīs, nopirks citas. Taču pērn, gatavojoties ziemai, pirmo reizi pārkāpu saviem standartiem un iepirku dažus pārus, kas maksāja tuvu dvacāram. Savukārt tagad man šķiet, ka mums vajadzētu maksāt vairāk naudas politiķiem. Paskaidrošu.

Bija nepieciešama visa mana līdzšinējā dzīve, lai es uzzinātu, ka zeķes var būt ērtas. Līdz šim tam īsti nebiju pievērsis uzmanību. Tās manā uztverē ilgstoši bija nenosakāms auduma gabals ap pēdām, kas par 4,99 eiro trīspakā iepirkts teju jebkurā apģērbu veikalā izmērā 38–52, vēlams, vienā bezpersoniskā krāsā, lai nav jādomā, kura ir labā, bet kura kreisā.

Pērn, pirmo reizi iepērkot kvalitatīvas zeķes, es sapratu, ka visu dzīvi esmu velti cietis mokas un liedzis sev neizmērojamu komfortu dažu eiro dēļ. Manas pēdas bija lieliski ventilētas, vienlaicīgi uzturot tās atbilstošā temperatūrā, kas savukārt samazina risku, ka manas kājas varētu smirdēt gadījumā, ja kāds tās izlemtu paostīt. Jā, investīcija bija emocionāli liela, jo nebiju radis zeķes uztvert kā lietu, par kuru būtu vērts tērēt naudu, taču pēc šīs pieredzes varu sacīt atklāti – es jūtos tuvāk Eiropai nekā jebkad.

Es esmu iegādājies arī labu lietussargu, sācis maksāt par lietotnēm mobilajā telefonā, bet nesen veikalā apzināti izvēlējos dārgāku Čedaras sieru. Vingrojot ap domu, ka par labām lietām ir jāmaksā, es sapratu, ka piemērs ir jāpārceļ arī uz valsts pārvaldi, jo mēs kā sabiedrība esam pelnījuši sākt domāt par sevi.

Līdzīgi kā manu zeķu gadījumā, arī nācija ir pieradusi politikā redzēt nenosakāmas formas objektus, kuri šad tad nelabi ož. Taču tas ir pilnīgi godīgs darījums, jo mēs viņiem maksājam 4,99 trīspakā – tu dabū to, par ko maksā.

Mums ir ministrs, kurš daudz labprātāk ministrēšanas vietā spēlētu futbolu, bet sabiedrībai dzirdamajās MK sēdēs pat necenšas tēlot, ka ir iepazinies ar tajās izskatāmā jautājuma saturu. Mums ir deputāts, kurš publiski aicina neievērot Covid-19 drošības pasākumus tikai tāpēc, lai izpatiktu savam vēlētājam. Mums ir Ramona. Mums ir ministrs, kurš domā, ka baznīcās Covid-19 nepielīp. Kāda cita ministra izpratne par koncertzāles būvniecības lokāciju aprobežojas ar “tāpēc, ka pie ūdens ir smuki”! Mums ir virkne deputātu, par kuriem tu neesi dzirdējis tikai tāpēc, ka viņi mērķtiecīgi cenšas lieki nepievērst sev uzmanību, jo tad apkārtējie uzzinās, ka viņi neko nesaprot.

Ja Saeimas sasaukumus varētu nopirkt lielveikalos, tad šis būtu iegādāts “Supernetto”, bet atsevišķi indivīdi vispār būtu izrakti atgriezto preču plauktā. Tieši tāpat kā iepriekšējā, aizpagājušā vai aizaizpagājušā. Un diemžēl, visdrīzāk, arī nākamajā, aiznākamajā… Jūs sapratāt. Nav starpības, cik ilgi mēs operējam pa zemākajiem plauktiem, jo prece visos gadījumos būs brāķis. Mēs šobrīd netērējam gana daudz naudas, lai pietiekamā skaitā iegādātos sev kvalitatīvus politiķus.

Protams, algas palielināšana politiķiem vienmēr ir nepopulāra ideja, jo tā dod vaļu neirotiski noskaņotajai opozīcijai kliegt, ka šeit tiek izzagta valsts, bet vidējam tautietim tas ir sāpju punkts. “Man šobrīd iet slikti – kāpēc lai es maksātu viņiem vēl vairāk naudas?”

“Cehs.lv” pieaicinātais politologs Kristaps Āls modelē situāciju. Atminies prezidentu Bērziņu? Viņš savulaik strādāja bez maksas. Un kas labs mums no tā sanāca? Kāds ir sausais atlikums? Varbūt tomēr būtu bijis forši samesties drusku vairāk, un tad mums nebūtu prezidenta, kurš grib iedot pa muti ziņu operatoriem? Tāpat, ja tev dzīvoklī logi laiž garām siltumu, tu taču gribi investēt labākos, jo tu pēc tam ne tikai nesalsi, bet arī ilgtermiņā ietaupīsi uz apkures rēķina, vai ne? Ja tas palīdz emocionāli sagremot šo aicinājumu, K. Āls aicina par politiķiem domāt kā izsistiem stikliem. Varbūt dažiem 13. janvāra entuziastiem tas pie viena uzjundīs arī nostalģiskas atmiņas.

Es ar lielu cieņu skatos uz kvalitatīvajiem politiķiem, kuri godprātīgi dara savu darbiņu un pacieš to pazemojumu, ko viņiem paredz attiecīgais amats, jo šobrīd publiska izsmiešana un tautas ienaidnieka birka ir paredzēta amata aprakstā. Es viņu vēlmi strādāt skaidroju ar mazohismu un ceru, ka viņi gūst no tā zināmu baudījumu. Bet es negribu arī nākotnē paļauties uz to, ka pietiekami daudz izglītotu politologu un ekonomistu būs ar jocīgiem fetišiem.

Ja mēs sāksim maksāt vairāk politiķiem, tad varbūt nācijas spējīgākie prāti būs gana motivēti politiku izvēlēties kā nākotnes karjeru, pieredzes bagāti uzņēmēji pamest privāto sektoru, bet visi ģēniji un zinātnieki atgriezties no Anglijas. Rezultātā mums vēlēšanu biļetenos vairs nebūtu jāizvēlas starp bijušo blakusvāģa kantētāju, zumbas dejotāju, krimināli sodītiem bezdarbniekiem un čekistiem.

P.S. Intelektuālāku politiķu gadījumā arī “Cehs.lv” varētu atgriezties pie sadzīviskiem jokiem un pārstāt pildīt saprāta balss funkciju, tāpēc šis zināmā mērā ir uzskatāms arī par Kristapa Āla karjeras jautājumu.

6 Replies to “Pārstāsim bomžoties jeb kāpēc politiķiem ir jāmaksā vairāk”

  1. Labdien! Kur ir palicis tas foršais web-konstruktors, kur varēja nospiest uz Andra Bērziņa sarkanā snīpīša un izlasīt random-citātu kombināciju? Tas bija riktīgi rēcīgi!!!

  2. Gluži kā spalīšu mātīte, dējot oliņas, kairina anālās atveres krokas, tā mani urda jautājums: “Kā droši zināt, ka neesam nopirkuši Hektoru par Hennesy VS cenu?”

    1. Protams, var gadīties arī nopirkt Hennesy pudelē iekruķītu Hektora analogu, un arī ar politiķiem noteikti tā gadīsies.

      Taču Hektora cenā iegādāties Hennesy izdodas tikai korišiem stāstot senus, izdomātus piedzīvojumus; tā ka ja nu Hektors īsti negaršo un gribas cerēt uz to, ka kaut vai pusē gadījumu tomēr izdosies dabūt īstu Hennesy, tad nāksies vien maksāt lielo cenu.

      Līdzīgi ar (piemēram) neseno konkursu uz Rīgas izpilddirektora amatu – protams, tur var arī ielikt kādu šofera dēlu, kam tā šķitīs (un arī praktiski būs) silta, dikti labi apmaksāta barojamā vietiņa; taču realitātē tomēr tas ir tā kā veikalā pārdevējai parādīt savu pēdējo piecīti un palūgt piedāvāt kādus labus variantus kas mazliet atgādina Hennesy.

  3. Manuprāt analoģija par dārgo Čedaras sieru bija diezgan slikta, jo tāpat ka jūsu kājas smirdes, kad valkā lētas zeķes, jūsu kājas arī smirdes ja jūs kājas vilksies dārgu Čedaras sieru, es gaidīju, ko labāku no Jums.

    2
    1

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *