Par vegānismu un ekstrasensiem

Nepagāja ne nedēļa kopš jaunā gada pirms, jāsaka kārtējo reizi, tiku pakļauts ekstrēmistiskai propagandai un vervēšanas mēģinājumiem. Tas viss notika pilnīgi nejauši – kāds mazpazīstams cilvēks skaipā atsūtīja linku un teica, ka man tas esot jāizlasa. Domāju, ka varbūt ir atklāts kāds jauns pornofetišs, par kuru vēl neesmu uzzinājis, tāpēc labprātīgi uzklikšķināju. Smagi vīlos, jo kad lapa atvērās, sapratu, ka tā satur tikai un vienīgi kaujinieciskus mudinājumus pievienoties „pareizajiem”, kā arī dažāda veida demagoģiskus tekstus. Varētu padomāt, ka esmu nonācis kādu musulmaņu ekstrēmistu jeb džihadistu mājaslapā, bet nē, es atrados kādā vegānu portālā. Cilvēks, kas bija pārsūtījis šo hipersaiti, tagad manu skaipu bombardēja ar dažādiem saukļiem, kā rezultātā es viņu, protams, nobanoju.

Toties šis vegānportāls nelika man mieru. Lasīju un šausminājos. Tur bija rakstīts, ka dzīvniekiem ir jūtas; ka gotiņas visu mūžu raud par pazudušo dēlu, kas viņām ticis atņemts īsi pēc dzimšanas; ka lopi dzird citu zvēru vaimanas, kad pietuvojas lopkautuvei, un ka apziņa par gaidāmo nāvi dzīvniekus iedzen grūti iztēlojamā izmisumā un depresijā. Mājaslapa bija papildināta ar dažādiem attēliem, piemēram, „Sērīga gotiņa raud par pazudušo dēlu, Gregoru” un „Teliņš Antons bailēs trīc, izdzirdot skaņas no lopkautuves”. Jā – lasīju un šausminājos. Ne jau par lapas saturu, bet par cilvēku idiotismu. Dzīvniekus šāda veidā personificēt! Rakstīt salkansērīgus tekstus par mistiskām dzīvnieku jūtām! Tas taču ir intelektuālās degradācijas galējais līmenis.

Attēls: Sērīga gotiņa? Bet kur ir asaras…?

Tomēr, tā kā cehs.lv ir portāls brīvdomātājiem, likām aizspriedumus malā un centāmies izdibināt, vai tomēr nav tā, ka vegānpropagandas lapa satur kaut drupačiņu patiesības. Ilgi prātojām, kā noskaidrot jau mirušas govs (kas, vēl pie tam, neprot cilvēku mēlē komunicēt) domas un jūtas. Beigu beigās izsecinājām, ka vienīgais veids, kā pilnībā izprast govs iekšējo pasauli, ir ar ekstrasensu palīdzību. Šim uzdevumam cehs.lv izvēlējās četrus augsti kvalificētus ekstrasensus ar ilggadēju pieredzi komunikācijā ar „otro pusi” (ar „otro pusi” tiek domāti gari, nevis bankas ierēdņi).

Lai nodrošinātu zinātnisku pieeju, nopirkām četras šķēles liellopa filejas, no viena gabala. Pēc tam zvanījām ekstrasensiem, lai sarunātu sesiju. Pirmais mēģinājums izrādījās neveiksmīgs, jo ekstrasenss tā arī paskaidroja: – Ko? Stulbs esi, vai? Jūtas? Dzīvniekiem nav jūtu un visi taču zina, ka lopiem nav dvēseles!

Domājām, ka varbūt eksperiments nemaz nebūs jāveic, jo ja jau visi ekstrasensi vienbalsīgi paskaidrotu, ka kaujamlopi ir bez dvēselēm un jūtām, vegānu propaganda būtu operatīvi atspēkota. Tomēr pārējie trīs ekstrasensi piekrita veikt seansu, tādēļ turpinājām eksperimentu.

Attēls: Garšīgs steiks, kurā slēpjas govs dvēsele?

Pirmais ekstrasenss ieradās manā dzīvoklī norunātajā laikā. Viņa lieki netērēja laiku. „Rādiet man to govi!”, Olga nekavējoties prasīja. Es ievedu viņu virtuvē, kur uz šķīvja biju nolicis fileja gabalu. „Kā? Jūs teicāt – būs govs! Te tikai gaļas gabals! Kas par lietu?”, ekstrasenss nikni atcirta. Es centos labot situāciju un skaidroju, ka pa telefonu jau stāstīju, ka gribu noskaidrot, vai šis lops sava mūža laikā juta ciešanas un nemitīgi domāja par savu pazudušo dēlu, bet Olga bija neatlaidīga – viņa bija sapratusi, ka būs jārunā ar dzīvu govi. Pirms viņa aizgāja, Olga vēl paspēja pateikt, ka saskaņā ar abpusēji parakstīto pakalpojuma sniegšanas līgumu, man tāpat nāksies maksāt par seansu.

Mazliet sarūgtināts piezvanīju pārējiem ekstrasensiem, lai līdzīgas neveiksmes neatkārtotos. Abi apstiprināja savu gatavību stāties pārdabiskos sakaros ar beigtu govi, kāpēc eksperiments tika turpināts.

Otrais ekstrasenss – Ajurvedumans Budisatvasans – piebrauca lielā, melnā džipā, kas kontrastējās ar vīrieša mazo augumu un nedabīgi līķa bālo seju. Viņš ienāca dzīvoklī un uzreiz iededzināja četrus vīrakus, vienlaikus dziedādams kaut kādu mistisku dziesmu, no kuras teksta vien sapratu vārdus „Aram, Ram, Aram, Sit aram, Sit aram, sit aram!”. Nezināju, kas Aramam bija jāsit, bet uzreiz sapratu, ka Budisatvasans ir ļoti nopietns vīrs. Tāda veida rituāla dziedāšana liek izjust respektu. Pabeidzis dziesmu, ekstrasenss lūdza novietot gaļu uz galda un atstāt istabu. Kādas piecpadsmit minūtes dzirdēju vien spalgas skaņas, kliedzienus un dažādus buramvārdus, bet arī blakus istabu piepildīja vīraku smarža. Kad Budisatvasans bija pabeidzis rituālu, viņš aicināja mani atpakaļ virtuvē.

„Ko gribat zināt, jaunais cilvēk?”, ekstrasenss vaicāja, izņemdams piecus liellopa filejā iespraustos vīrakus.

„Ko šī govs izjuta, kad viņai atņēma bērnu?”

Ekstrasenss uzlika plaukstu uz gaļas gabala, to mazliet pakustināja. „Mūūū! To govs juta!”

„Ko tas nozīmē cilvēku valodā?”

„Neko īpašu. Govs pat tā īsti nesaprata, kas notiek. Neko daudz nejuta. Principā bez emocijām to visu uztvēra.”

„Un ko govs juta, būdama dzīva?”

Ekstrasenss šoreiz fileju pabakstīja ar labās rokas rādītājpirkstu. Fileja padrebēja. „Mūūū! To govs juta!”

„Cilvēku valodā?”

„Neko īpašu. Govs, kā jau govs, dzīvoja. Nu, kā jau govis dzīvo. Goviski. Priecīgi, vienaldzīgi.”

„Vai govs kaut kādā veidā jutās traumēta, iedama garām lopkautuvei?”

Šoreiz ekstrasenss paņēma gaļu abās rokās, paskatījās griestos un tā palika stāvēdams. Pēc piecām minūtēm viņš sāka runāt. „Mūūū! To govs juta!”

„Nu, un kā…” Es pat nepaspēju pabeigt teikumu, jo Budisatvasans sāka runāt.

„Cilvēku valodā? Govs, kā jau govs, neko daudz nesaprata. Jutās goviski. Priecīgi, vienaldzīgi.”

Uzdevu vēl pāris jautājumus. Visas ekstrasensa atbildes apstiprināja, ka vegānu propaganda nav par mata tiesu labāka par Staļina. Šķīros no Budisatvasana (un no piecdesmit latiem), paziņoju pārējiem biedriem par rezultātiem un domāju, ka var atcelt trešā ekstresensa vizīti. Tomēr te Baļķis nāca ar ļoti vērtīgu iebildumu – ja nu gaļas industrija bija uzpirkusi šo ekstrasensu? Sagaidīju trešo viesi ar pārdabiskām spējām.

Parādīju govs fileju, ar kuru viņam būtu jākomunicē. Viņš uzsāka rituālu, tomēr teica, ka viss vēl nav līdz galam sagatavots. Lūdza uzbērt mazliet piparus („jeb Dievpalīga Asaras, kā ajurvēdiskā skola tos sauc”). Rituāls turpinājās, tomēr nesekmīgi. Te ekstrasenss ieteica gaļu uzcept, lai sekmētu gara atbrīvošanos. Sekoju kunga norādēm un sāku cept šo steiku. Dūmi cēlās, ekstrasenss sāka plātīt rokas un es biju pārliecināts, ka nu jau tūlīt būs rezultāti. Tomēr nē – gars neesot gana spēcīgs. Vīrietis lūdza uzlikt nu jau skaisti apcepto fileju uz šķīvja un pasniegt nazi un dakšu, jo tikai apvienojoties garīgajai un miesiskajai pasaulei būšot iespējams atklāt šīs sarežģītās būtnes dvēseli. Ekstrasenss sāka kāri ēst, starp kumosiem murminādams buramvārdus. Apēdis gaļu, viņš skaļi atraugājās, paskatījās pulkstenī un teica, ka laiks jau beidzies un ka viņam jāiet pie nākamā klienta. Es centos protestēt, jo viņš taču neko nebija panācis, taču ekstrasenss neatlaidīgi pieprasīja piecdesmit latus, solīdams, ka visu pateiks, kad būs saņēmis naudu.

Atdevu kārtējos piecdesmit latus un vaicāju, kā tad īsti ir?

„Gaļa bija ļoti garšīga, tādēļ jāsaka, ka govs godam labi izpildīja savu uzdevumu dzīvē!”, teica ekstrasenss, aizverot aiz sevis dzīvokļa durvis.

Cehs.lv eksperiments viennozīmīgi pierāda to, ko visi saprātīgie cilvēki jau zināja – vegānu propaganda ir vāju prātu maldīšanās un muļķības. Ja kāds cits grib atkārtot šo eksperimentu, bet jūt, ka pietrūkst nauda dārgiem ekstrasensu pakalpojumiem, varam ieteikt uzmeklēt veikalos sieru „Laughing Cow”, jo siera nosaukums un iepakojums pierāda, ka govis ir priecīgi un apmierināti radījumi.

Attēls: Kārtējais pierādījums tam, ka govīm ir ļoti labas un priecīgas dzīves!

26 Replies to “Par vegānismu un ekstrasensiem”

  1. Kad dažāos forumos parādas ziņas, par kāda dzīvnieciņa nāvi, tad es parasti cenšos noimerināt cilvēkus paskaidrojot, ka lai viņi pārāk neuztraucas, jo dzīvniekim tā pat nav dvēseles, bet vienmēr es par to saņemu nepamatotu kritiku, ej nu saproti tos modernos cilvēkus

  2. Ja Jūs tiešām veicāt šādu eksperimentu, tad man jūsu žēl. Vai nu pelnat daudz naudas, un tā spiež kabatu. Vai arī tālāk pa datora ekrānu nejūtat pasauli.

  3. šis bija tiešām slimākais un stulbākais,
    ko interneta vidē līdz šim esmu uzgājusi
    sakarā ar vegānisma/veģetārisma noniecināšanu.

    apsveicami,ka ekstrasensa runāšana ar gaļas gabalu kādam spēj sagādāt patiesu prieku un spēju izdarīt absolūti neloģiskus secinājumus.

    “tā turpināt!”

  4. Tik stulbu rakstu, sen nav gadījies lasīt!
    Autors droši pats būtu uz mieru, ka pēc viņa gaļas gabala, ekstrasensi noskaidro autora jūtas, pirms un nogalināšanas laikā.

  5. Cik es esmu ēdis dzīvniekus, neviens no viņiem nekad nav pretojies vai izrādījis negācijas par šo procesu. Tas vien liecina, to, ka dzīvniekiem patīk būt apēstiem, nekādus ekstrasensus nemaz nevajag.

  6. Runā, ka vegāni un veģetārieši pusmūža ir vaji veselībā un vegānu mammām ir problēmas ar bērniem, tik par to neviens neko neraksta, jo tas bōjā ticību.

    Vai kāds ir akut kur saskāries aršādu statistiku?

  7. es ceru, ka šis raksts ir domāts kā joks lētas popularitātes veicināšanai. Grūti noticēt, ka kāds cilvēks varētu būt tik retarded, lai tā patiešām domātu.

  8. Labākais pēdējā laika domraksts, neskaitot Pujāta twitteri.
    Būtu pateicīga uzzināt vai pastāv kāda iespēja sarunāt konsultāciju ar Budisatvasanu aci pret aci, izklausījās patiess un zinošs vīrietis.
    Paldies.

  9. Es nosauktu visu šo rakstu par vissmagāko cilvēka degradācijas līmeni. Pretīgi bija lasīt. Tikai radība bez jūtām un dvēseles var ko šādu samurgot.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *