Par otru valsts valodu

Māris stalti stāvēja spoguļa priekšā. Atvērtu skatienu, ar pieklājīgu smaidu lūpās, viņš iemēģināja runu. Šodien bija paredzēta darba intervija kādā smalkā Rīgas uzņēmumā. Māris atklepojās un teica: “Labdien. Mani sauc Māris. Es vēlos strādāt jūsu uzņēmumā par reklāmas projektu vadītāju. Esmu apguvis EIHSEBA augstskolas uzņēmējdarbības programmu un esmu ieguvis bakalaura grādu”. Izklausījās sūdīgi. “Jes vēeluos straādaāt jūusu uzņēmummā par re’eklāmas pruojektu va’adiītaāju”. Bļeģ. Kaut ātrāk pienāktu laiki, kad latgaļu valoda tiktu atzīta par otru valsts valodu. Nebūtu šitā jāmokās, sprieda Māris. Redz’, dažs labs patriots pat zvērestu no Saeimas tribīnes deklamē latgaļu valodā. A maņ kū? Jālien no ādas laukā un jātēlo rīdzinieka izruna. “Es vēlos strādāt”. “E” nebija gana plats, un “Ā” viļņojās kā Daugava ap Liepkalniem.

Māris ar nopūtu atcerējās skolas gadus. Toreiz “pareizā” latviešu valodā runāja tikai divi cilvēki. Latviešu valodas skolotāja, kuru neviens neuztvēra nopietni, un Klāvs, puika no Madonas, kuru klasesbiedri apņirdza par tizlo vārdu un iekaustīja par tizlo izrunu. Māris, Kārsavas vidusskolā zināms kā Marčello, izcēlās ar īpašu asprātību. “Klāvs Hujāvs” bija viens no kroņa jokiem. Ja neizdosies iegūt darbu reklāmas aģentūrā, Māris domāja, derētu iemēģināt spēkus Latvijas stendap komēdijas žanrā. Būs vismaz viens oriģināls un smieklīgs pārstāvis.

Atpakaļ pie runas. “Esmu apguvis…” izklausījās kā “jesmu apguuvis…”. Jāmēģina vēlreiz. Vēl un vēl. “Jesmu, jesmu, esmu, esmu, æsmu, Æsmu, ÆSMU, bļāā!”. Jau labāk. “æsmu æpagufis”. Virziens ir pareizs, taču kaut kas nav gluži tā, kā vajadzētu. Izklausījās pēc trimdas latvieša no Kanādas. Māris ievilka elpu un turpināja: “Æ, Æ, Æ, Æ”. Viegls “klik” pārtrauca mēģinājumu. Žoklis palika atkāries, mute vaļā. Ne jau atkal. Pagājušo reizi Māris pierādīja, ka urbānā leģenda par lampiņu mutē tomēr darbojas. Šoreiz netika pierādīts nekas. Māris tvēra pēc telefona un ar trīs viegliem glāstiem uz iPhone 3gs ekrāna izsauca “112”.

Glābšanas dienesta operatore Marika bija neizpratnē. “Runājiet taču”, viņa atkārtoja, tomēr austiņās bija dzirdami tikai šļupsti un vaidi. Vaidi, kuri izklausījās kā “jobanie čiuļi”, taču Marika nespēja šos vārdus atšifrēt.

1386019715998

17 Replies to “Par otru valsts valodu”

  1. Tikai viens labojums – latgalieši nerunā latgaļu valodā (tā ir pavisam cita), latgalieši runā latgaliešu dialektā jeb valodā (kā viņiem pašiem patīk domāt)

  2. Tikmēr Krievijas specdienesti turpina aktīvi kalt plānus, kā iestāstīt latgaliešiem, ka viņus etniski diskriminē un apspiež “latvijieši”, tāpēc vajag cīnīties pret “latvijiešiem” (tāpat kā Doņeckā un Luahanskā “tauta” cīnās pret “apspiešanu” – ar līķiem, postu un jebkādas loģikas ignorēšanu).

  3. Latgaliešu rakstu valoda ir latviešu valodas daļa. Un iesaku to atcerēties uz visiem mūžiem, īpaši raksta autoram. Tāpēc tai nav pilnīgi NEKĀDA sakara ar potenciālo otro valsts valodu.

  4. Purvīt, tu taču esi viens galvā pists durnis. Tev tiešām šķiet, ka citu komentētāju (kuri, redz, tev nepatīk nabadziņam) pasūtīšana ir stilīgi? Džīzis! Nomierinies taču, muļķīt, nevienu neinteresē, kas tev patīk un kas nepatīk. Ko gribu, to rakstu, un tev atļauju neprasīšu, vari būt drošs. Ja nespēj tam tikt pāri, tā ir tava problēma. Sliktākajā gadījumā iedzer indi.

  5. Ak tu dieviņ tētiņ, cien, atvainojiet mani, Soļara kungs (vai arī “kundze”? Jo tikai meitenes apvainojas par rupjībām). Es patiešām nevēlos apturēt Jūsu viedokļa izpausmas – droši rakstiet, ko vēlējāties. Es nebiju izlasījis šī jaunumu un aktualitāšu portāla “Terms of Agreement” un, liekas, nedaudz pārspīlēju ar familiārismu. Bet ko tāda vulgāra lauku puikas var gribēt. Tiesa, Jums ir abzolūta taisnība, Es esmu muļķītis un man liekas ka citu komentētāju (kuri, redz, man nepatīk nabadziņam) pasūtīšana IR stilīgi. Turklāt es to daru anonīmi MUAHAHA!
    Miers? High5 ..|.,

  6. Kas tis par siudu?
    Galeigi nabeja smīklīgi.
    Nivīns normals cilvaks nu Latgolas ituo narunoj.

    Es lepojūs ar sovu Latgolas akcentu i nimoz nazataisūs jū mainiet, a čuiļi kurīm tis napateik var īt dierstu.

  7. Vispar jau latgaliesu valoda ir valoda nevis kaut kads dialekts.Pamacaties vesturi kaut vai piemers 1918.gads Latvija iegust neatkaribu un tiek veikts referendums,kada bus valsts valoda Latviesu vai Latgaliesu.Un latgaliesus latviesi apspieda kadreiz, Ulmana laikos ,jo ka esmu lasijis Ulmanis ir bijis latgalu nidejs ,Ulmanis solija atlaut Latgaliesu rakstibu Latgale ,bet piesmauca galu gala.Atgriezisimies pie dialekta jautajuma http://en.wikipedia.org/wiki/Latgalian_language#mediaviewer/File:Baltic_Tribes_c_1200.svg Apskatities Latvijas zemi 12.gadsimta .Latgale ir valsts un pietiekosi liela.Un tagad atbildiet man gudrie latviesi ,ka var dialekts pastavet pirms valodas ?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *