Paņem sapni aiz ragiem

Pirmajā klasē, stāvot ierindā fizkultūras stundā, bija skaidri redzams, ka Zane ir krietnu sprīdi garāka par saviem klasesbiedriem. Mamma vienmēr teica: “Manam Zaņukam ir vectēva gēni. Viņš uz katra pleca pa baļķim varēja noturēt!” Jau pagalmā Zane iemanījās savu Dieva doto augumu likt lietā gudri un precīzi, tāpēc iedibināt savus likumus arī klases kolektīvā viņai nesagādāja ne mazākās grūtības. Zane vienmēr strādāja pēc tipiskas 90to gadu ielu izdzīvošanas shēmas: katrā kompānijā ātri izskaitļot galveno un pārpist viņam degunu. Pārējie paši pašķirsies.

Ātri vien uz sliedēm tika nolikta vienkārša, bet efektīva sistēma. Katru rītu desmit minūtes pirms pirmās stundas sākuma klasesbiedri pa vienam pienāca pie Zanes un atdeva tos dažus santīmus, kurus vecāki viņiem bija iedevuši līdzi pusdienām. Piecpadsmit, divdesmit santīmu no “purna” varētu nešķirst nekas īpašs, bet dienas beigās savācās priekš pamatskolnieka visai pieklājīga summa. Pareizinot ar dienu skaitu nedēļā, nedēļu skaitu menesī, mēnešu skaitu gadā…

Protams, ne vienmēr viss gāja gludi. Pa retam gadījās kāds drosminieks, kurš izlēma apstrīdēt Zanes autoritāti un atteicās atdod savu mīlošo vecāku sarūpētos santīmus. Tādi bija jāpadara par piemēru visas klases priekšā. Klasesbiedru pazmošanai bija ne tikai audzinoši-iebiedējošs raksturs, bet tas arī Zanei sagādāja gandarījuma sajūtu un pat baudu. Kādā starpbrīdī viņa ar rūcoši-burbuļojošu skaņu savilka mutē pamatīgu zaļgandzeltenu gļotainu krēpu kunkuli un pārvēla to pāri zodam tieši uz koridora palodzes. Viss notika tik ātri, ka pretīm nākošā Marta pat nesaprata, kā tieši viņas seja atsitās pret palodzi, bet gaidāmās vēsās virsmas vietā viņas vaigam pieskārās silta, staipīga masa. Pārējie bērni smējās ilgi un skaļi. Vishistēriskāk – visvājākie. Zane apmierināti vēroja raudošo, uz tualeti skrienošo Martu un rejošo hiēnu baru, kas viņu pavadīja, rādot ar pirkstiem un mēdoties. Zane juta patiesu apmierinājumu, ka viņas neapstrīdamā autoritāte ir nodrošināta vēl vismaz uz pāris mēnešiem.

Diemžēl, ne vidusskolā, ne augstskolā, ne vēlāk darba tirgū nevarēja izmantot tik tiešas un brutālas metodes savas dominances nodrošināšanai. Skaidrs, ka Zane vērpa intrigas, baumoja, shēmoja un darīja visu lai samītu ikvienu ceļā uz iekārotajiem vadošajiem amatiem, tomēr nekas nedeva to gandarījuma un piepildījuma sajūtu, kuru viņa izjuta, atņemot pusdienu naudu psiholoģiski un fiziski vājākajiem. Ritot gadiem, Zane kļuva par arvien lielāku un daudzskaitlīgāku kolektīvu vadītāju, viņas alga nevis vienkārši pieauga, bet daudzkāršojās, tomēr tukšuma sajūta dvēselē kļuva arvien izteiktāka. Vienīgais, kas mazliet kliedēja nepatīkamās sajūtas un ļāva uz mirki aizmirsties, bija ceļošana. Zanes lielais hobijs viņu aizveda uz saules izdedzināto Austrāliju, vēstures pērļu bagāto Rietumeiropu, nomaļo Islandi, ASV metropoļu debesskrāpjiem… bet vienmēr bija jāatgriežas biroja ikdienā… vienmēr atpakaļ tai pašā pelēkajā tukšumā…

Nekad vēl iepriekš Zane nebija jutusi tādu artvieglojuma un prieka kokteili, kā parakstot atlūgumu. Tanī dienā viņa nevis gāja, bet no laimes burtiski lidoja sprīdi virs zemes. Atnākusi mājās, viņa tāpat virsdrēbēs pieskrēja pie datora, atvēra savu ceļojumu blogu un ierakstīja jaunu virsrakstu: “Operācija Pingvīns”

48 Replies to “Paņem sapni aiz ragiem”

  1. Stukači nevienam nepatīk, it īpāši šādi, tie, kas stučī stučijamos. Raksts ir izcili labs, it īpaši tā vieta, kur viņa saprata, ka kolektīvs jau sen grib tikt no viņas vaļā.

  2. rubrika “ceha problēmas” – mīļais lasītāj, šodien mūs atkal satrauc kaut kas, kas nevienu citu nepiš, mēs tam veltījām laiku, pilnīgi nekas nemainījās, mēs tā darīsīm vēl

  3. nē, nu viss sakrīt. Benvenuto ir totāli atcerējies savu bērnības traumu, jo fantāzija vien nevar tik spēcīgi paraut skaidru ainu vēmeklīšos. Tā ar veidojas tie gaisa smirdinātāji – ne viņš tad varēja tā kārtīgi sadot pa tauri teroristiem, ne tagad var ko nozīmīgu nodarīt īstiem rīcības cilvēkiem. Bet gribās. Konkrēti gribās. Jo trauma.

  4. ss, Tiem, kas pārsit degunu, atņem naudiņu, darbojas ar krēpām. Starp citu, krēpu epizode, protams, mākslinieciski atklāj stāsta varones šausmīgumu, bet rada arī objektīvu riebumu pret stāsta autoru

  5. Ar ko Zanes operācija “Pinkgvīns” ir sliktāks par Rīgas Domes pieredzes apmaiņas braucieniem uz Argentīnu? Te vismaz civlēki ziedo brīvprātīgi. Un kurš teicis, ka ziedot drīkst tikai pusslimiem bērniem un klibiem suņiem?

  6. es jūtu līdzi, ss, par taviem pupiem, bet cilvēks ar tīri frišiem pupiem arī var izmantot 50:50 metodi un apjautāties, vai kāds ir ar mieru šam uzdāvināt kko ne obligāti to kkā saistot ar pupiem.

  7. Jūs tiešām esat slimi, un, neskatoties uz to, ka daudziem no jums jau pāri 30, uzvedaties kā pumpaini tīņi, kurus moka bezgalīgi kompleksi. Acīmredzot, ģimenē trūcis pilnvērtīga tēva, ja reiz vīrieša uzvedību un attieksmi pret sievieti tā arī neesat apguvuši. Vienalga, patīk jums Zanes projekts, vai riebjas, visam ir kaut kādas robežas, un ir zem cilvēka cieņas pārkāpt tām pāri. :(

  8. oļiņietei > ja cilvēkam patīk ironizēt un apdirst, tātad – viņu moka kompleksi? Tas ir tik sekls domu gājiens, kas pilnīgi neiet kopā ar taviem klasiķu citātiem katrā vietā un nevietā.
    Pastāv jau aizdomas (vai pamatotas?), ka lielajiem citētājiem parasti ar paša smadzenēm ir kā ir, pierod iespraust skaistās frāzes un tad tā laiž visu dzīvi.
    Attieksmi pret sievieti rada konkrētā sieviete, nekādam tēvam / audzināšanai tur nav darīšana, sievietīt.
    Ja nu vienīgi patēvs ar pamatīgu pimpi pagrabā Austrijā.

    Un tu tak piekritīsi, ka Zanei ir nošļukuši pupi?

    pss

  9. Man kā neitrālam novērotājam rādās, ka Zane nav bijusī nevienam no minētajiem. To liedz dziļās rievas uz gurniem no strap-on-dildo nēsāšanas. Un nav ko te liet par nošļukušiem pupiem – tie ir ietrennēti ērtai turēšanai padusēs ar elkoņiem, kad Golden kluba diskotēkā tiek dejots breiks. Ar sagatavotu strap-on-dildo mugursomā.

  10. Vienkārši jums visiem skauž, ka es reāli uzmetu visus! Arī tos, kam šāda naudas summa būtu krietni noderīgāka. Tagad es skatoties uz pingvīniem reāli ieņirgšu par visiem.

  11. Tiešām esat pārrijušies prātvederi kuri uz vecāku rēķina joprojām dzīvo un savās slimajās galviņās iedomājas par visuma starpgalaktikas naglām tobiš zvaigznēm…
    Nevēlos nevienu apvainot bet līdz SOVDEPA “DADZIM” tikai digitālā veidā vēl ir jāaug, copy paste galvā neder…jābūt īpašam dvēseles un prāta stāvoklim, lai “blieztu” Dadža stilā par visukautko un tanī pašā laikā par neko..
    Paldies par , ja izlasījāt un izpratāt ziņu..

  12. palasoties ierakstu vēsturi, kas gan, jādomā, ir arī autora mērķis – bāc, cik sarkastiski labākiem un aktuālākiem mēŗkiem šis vārdu krājums varētu tikt likts lietā, runājot visā nopietnībā. un pat ja sabiedriskai lietderībai attaisno darba papildu hobijs, tad vēl jo vairāk – laikam jau vājais spļauj, kā māk. lielajiem un gudrajiem jau šādu formu nevajag. :)

Atbildēt uz cipars Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *