ŠOKS! Uzzini, par ko tev jābalso vēlēšanās

Pirmsvēlēšanu periods allaž mudž no divām lietām. Pirmkārt, partiju pašreklāmām, kurās vecie ļaudis mēģina uzrunāt jauniešus. Otrkārt, ar medijiem, kas savā starpā sacenšas, kuram izdosies vairāk iedziļināties līdz potītēm seklajos politiķos. Gan vienā, gan otrā var viegli apmaldīties, tāpēc “Cehs.lv” megaportāls nāk talkā ar partiju klasifikatoru jeb rakstu “Cehs.lv ar Kristapu Ālu – “Par ko…

Ar ko hokeja fanu pūļi atšķiras no praida?

Piedodiet, dārgie. Pagājušonedēļ uzrakstīju Delfiem par hokgeju, bet noslinkoju ievietot šeit. Apsolu turpmāk būt uzcītīgāks. Pilnai atklātībai, godīgumam un pareizajam kontekstam uzreiz atklāšu, ka rakstu šīs rindas kā biseksuāls ebreja–latvieša sajaukums. Pašam patīk teikt: “Manī ir labākais no abām pasaulēm.” Kaut faktiski būtu jāsaka: “Manī ir labākais no visām četrām pasaulēm.” Ļoti izbaudu latviskās tradīcijas…

Dzerbudisms – notikšana

Visu satsangu vecais skolotājs bija sēdējis lotosa pozā aizvērtām acīm uz neliela paklājiņa iepretim sanākušajiem klausītājiem. Nahdaris bija sūdā – rāva uz augšu un paģiras plēsa pauri uz pusēm. Iespējams tās zināja, ka vecā skolotāja galva, kā sažņaugta dūre sargā kādu vērtīgu domas dārgakmeni. Viedais skolotājs nodomāja, ka dažiem dziļdomīgiem vārdu savārstījumiem vajadzētu kliedēt aizdomas,…

Kalašs

Vājā gaisma lidmašīnas kravas nodalījumā bija tumšā rūsas krāsā. Kāds pat varētu nodomāt, ka asiņu uz zemes krāsā, bet vīri pie brūni rudās pustumsas sen bija pieraduši, viņi domāja par ko citu. Domāja, jo sarunāties nebija iespējams, Il-76 četriem turboventilatoru dzinējiem nejēgā skaļi gaudojot un raujot cauri vakara debesīm uz priekšu pašu lidmašīnu, ekipējumu, vairākus…

Kā riteņbraucēji, kājas vingrinot, aizmirsa par smadzenēm

Piedodiet, dārgie. Pagājušonedēļ uzrakstīju Delfiem par velosipēdistiem, bet noslinkoju ievietot šeit. Apsolu turpmāk būt uzcītīgāks. Pēdējā laikā ievēroju, ka savos 35 gados uzzinu daudzas it kā vienkāršas un pašsaprotamas lietas. Piemēram, biju iedomājies, ka cietie un neērtie kalnu velosipēdu sēdekļi ir apzināti izgatavoti, lai maksimāli nežēlīgi spiestos pakaļā, jo to pieprasa velosipēdistu specifiskā gaume. Izrādās,…

Kapu svētki

Preiļu apbedīšanas birojā SIA “Apbedīšanas birojs” iezvanījās telefons. Firmas īpašnieks, grāmatvedis un šoferis Jānis nopauzēja YouTube video, nokrekšķinājās un pastiepās pēc klausules. “Halo. Apbedīšanas birojs.” Jānis centās piešķirt balsij svinīgu skumju notis un zemāku toni. “Labdien. Es jums zvanu sakarā ar drauga nāvi,” līnijas otrajā galā ierunājās gados jauns vīrietis. “Man ir jārīko bēres, bet…

Zili brīnumi

Svētdienas skola bija vistīrākā jautrība, jo tā nebija īsta skola, tas bija pulciņš, kur es ar citiem bērniem varēju dauzīties apkārt pa baznīcas telpām, ķēpāt krāsojamās grāmatas un paklausīties stāstus no Bībeles, kas mūsu vecumā drīzāk bija kā pasaku klausīšanās. Mūsu svētdienas skolā bija arī zēns ar īpašām vajadzībām vārdā Paulis, viņš nevarēja ne runāt,…

Čerkstošais trīsdesmitgadnieks

Nedaudz čerkstošā balsī vilcienā mani uzrunāja trīsdesmitgadnieks. “Vhiņiem vhjajadzhētu phabrīdināt, ka šhitais irha komfhorta vaghons. Eiro čēsn’t tomēr…” Atbildēju, ka obligāti jau nav jāsēž pie augstākā stratifikācijas slāņa un droši var apmeklēt kādu citu no vagoniem, kur jāpiemaksā nebūs. Pieļāvu, ka varbūt viņam šī informācija nebija zināma. “Phar vhēlu, bļe… Es jau apshēdos, ja… negrhibu…

RigVirŪdens

“RigVir” sāga aizsākās, kad šo melanomas ārstēšanai izstrādāto preparātu sāka reklamēt kā zāles pret jebkuru vēža formu. Šī putra ir gana ilgi vārījusies un beidzot nonākusi pie loģiska iznākuma – preparāts ir saņēmis izplatīšanas liegumu un ticis izsvītrots no valsts kompensējamo medikamentu saraksta. Taisnība ir uzvarējusi, un cilvēki ar nopietniem draudiem veselībai un dzīvībai tiks…

Yo, jaunieti! Iečeko, kā stilīgā valsts tevi glābj no pīpēšanas

Es piekārtoju savus okulārus, nedaudz ieklepoju savilktā kulakā un vēlreiz vēros ekrānā, lai pārliecinātos, ka neesmu neviļus salietojies halucinogēnās narkotikas. Nē, reklāmas teksts tomēr aizvien teica: “Ejam uzpīpēt? Paldies, nē! Es labāk izvēlos svilināt riepas “Wolftrike” drifta trasē!” Notīrīju ekrānu, iesmērēju acīs vizīnu un svaipoju tālāk. “Pabaro dvēseli, nevis vēzi!” man tagad saka ekrāns. Veselības…

16. marta un 9. maija samierināšanas plāns

Par Leģionāru piemiņas dienu un Otro pasaules karu vispār manā ģimenē runāja ļoti maz. No tēva puses man nāk vāciešu un ebreju asinis, bet no mātes puses ir kurzemnieku un Latgalē mītošu slāvu kokteilis. Mani senči ir karojuši visās frontēs un no visām arī bēguši. Ņemot vērā, ka iemiesoju vairākas nacionalitātes, kuras ir piedzīvojušas smagus…

Vai gejiem laulību vietā būs jādibina SIA?

Šonedēļ Delfos iepazīstināju ar jaunākajiem ierosinājumiem uzņēmējdarbības sakārtošanā. Šad tad aizbraucu uz laukiem pie radiem. Mēs vienmēr sasēžamies ap galdu, kas vai lūst no tradicionāliem ēdieniem: kartupeļu mīceņa, miltu mērces, tvaicētām saknēm un siltiem raušiem. Mans opaps ik reizi pārlaiž mīlošu skatienu sanākušajai dzimtai, kas ar apmierinātiem rukšķieniem un kunkstiem košļā un rij cienastu, un…

Kas kopīgs Latvijas nākotnei un nosprāgušai karūsai?

Šonedēļ Delfos iepazīstināju lasītājus ar Ceha jaunā startupa ideju. Lielākais primāts, kurš izmira pirms kādiem 100 tūkstošiem gadu, bija gigantopiteks. Tas bija 3 metrus garš milzenis, kurš spēkā un spējā izdzīvot šķietami krietni pārspēja mūsdienu cilvēku. Tomēr evolūcijas cīņā uzvarējām tieši mēs, jo gigantopiteku strupceļā noveda konsekvents veģetārisms. Pētot, kā tieši evolūcijas ceļā par uzvarētājiem…

Kādēļ Ušakovs un Ameriks patiesībā pošas uz Eiropu?

Pagājušajā nedēļā Nils Ušakovs un Andris Ameriks negaidīti paziņoja, ka viņi kandidēšot Eiropas parlamenta vēlēšanās. Negaidīti tas bija tam autobusa šoferim un viņa pasažieriem, kuri 9.februārī mēroja ceļu no tālās Bolderājas līdz Rīgas rātei atbalstīt savu vadoni. Taču mēs to jau sen gaidījām – šis paziņojums bija kā pēdējais gabaliņš gandrīz saliktā puzlē. Viss sākās…

Vai pēc Rīgas Nilam izdosies sajāt visu Eiropu?

Šonedēļ Delfi.lv uzrakstīju par savu mīļāko Čaka ielas bedri. Esmu uzaudzis astoņdesmito gadu beigās, kad Rīga mazliet mazāk nekā šobrīd izskatījās pēc pirmspensijas vecuma lielceļa prostitūtas sejas. Toreiz pelēkā iekšpagalmā ar pašu sanaglotiem automātiem spēlējām kariņu un atpūtas brīžos apmainījāmies “izcilām” idejām. Piemēram, ka, iešpricējot plaukstā betonu, tavs sitiens kļūs stiprāks nekā Brūsa Lī vai…