Jūlija rūpīgi gatavojās randiņam. Puisis smuks, sarunas Tinder sakarīgas. Nebija baigās cerības, ka šis būs īstais, jo rūgtā pieredze ar iepriekšējiem randiņiem bija atstājusi savas pēdas, bet Jūlija tāpat cerēja – uzkrāsojās, uzvilka smuku kleitu, drosmei iedzēra pus glāzi vīna. Viņi satikās Vērmanes dārzā, puisis bija aicinājis uz pastaigu. Satiekoties Jūlijas sirds nedaudz salecās –…
Es esmu vecs sūds!
Saule spīdēja, bija silta augusta pēcpusdiena. Kamēr Rīgas centra krogu terasēs sāka pulcēties skaistie un veiksmīgie, kuri allaž pamanījās pāris stundas pirms darba laika beigām izmukt uz “svarīgu tikšanos”, lai varētu sākt lietot grādīgos savlaicīgi, kādā Rīgas mikrorajona dzīvoklī uz veca dīvāna gulēja Jēkabs. “Skaists laiks, šim vecajam sūdam patīk saule”, viņš pie sevis murmināja….
Man nevajag
Ziniet kā? Ejiet dirst. Man nevajag jūsu atjaunīgo enerģiju vai gāzes termināļus. Man nevajag jaunus vilcienus vai nesadrupušus tiltus. Man nevajag koncertzāli, man nevajag Jauno Rīgas teātri Lāčplēša ielā. Man nevajag festivālus un terases Rīgā, man nevajag elektroskūterus. Man nevajag, lai Porziņģis spēlē Pasaules kausā, man nevajag, lai hokejs atkal notiktu Rīgā. Man nevajag no…
Risinot kāpņutelpas konfliktu, nopludināts zvans starp Reini un Māri
Atklājoties jaunām detaļām kādas kāpņutelpas konfliktā, domnīca “Cehs.lv” ir saņēmusi vēstuli no kāda lasītāja vārdā Kristofers Hāls (vārds mainīts). Tajā atklātas detaļas kādā sarunā starp diviem draugiem vārdā Reinis un Māris. – Eu, Māri? Te Reinis – Umm… Halo? Kurš Reinis? – Nu, Reinis-Reinis. Es valsti vadu. – Āāā, TAS Reinis. Kas lēcies? – Tā, klausies,…
Padziļinātā valsts
Diena sākas satraukti. Viņa darba epastā atkal bija tas, ko Genādijs bija redzējis jau katru ceturksni. Un viņš par to nebija priecīgs. Nekādi nē. Bija iznākusi jaunākā ceļu satiksmes negadījumu statistika – 34 mirušie, 129 pieķerti braucot dzērumā pie stūres, 13 sodi par skriešanu ar elektroskrejriteni pie sarkanā, 73 tāds sods, 143 šitāds sods, trīsciparu…
Dziesmu svētki.
Renāte raitā solī ienāca aktu zālē. Rīta saule cēla putekļus no grīdas. Soļi atbalsojās pieklusušajā telpā. Sviedri tecēja pa muguru, smagā soma rīvējās gar plecu. Kapelmeistars Viktors jau sēdēja pie klavierēm. Uz klavieru vāka gulēja brūnā papīrā ietīts ziedu pušķis. Koris bija nostājies pa balsīm un svinīgi gaidīja. Parasti mēģinājumos dziedātāji sagaidīja diriģenti zvilnot uz…
Kas ‘Doždj’ situācijai ir kopīgs ar piedzērušos bāra kausli
Bija rēns vasaras vakars. Ar draugiem piesēdām uz atspirdzinoša dzēriena glāzi intelektuālā kultūrvietā, lai nebūtu jāsaka, ka lietojām alkoholu bārā. Tā kā runa ir par kultūrvietu, rindas uz labierīcībām bija pamatīgas, jo tās bija tikai vienas, un tās pašas daļēji saplīsušas. Stāvot neveiklā atejas rindā ar dažāda mēroga domātājiem (jo parastie ļaudis šādas vietas neapmeklē),…
Lumpeņa pieci soļi – kā rīkoties, ja tevi aizvaino ‘Tviterī’ vai medijos
Katrā kārtīgā pētījumā ir nepieciešams datu apjoms, ko murcīt pa rokām kā labradora kucēnu, aplūkojot un bakstot to no visām pusēm. Domnīcas “Cehs.lv” štata sociologs Kristaps Āls ir veicis apjomīgu satura analīzi, kuras ietvaros ir sekots vairākiem pamatotiem un nepamatotiem emociju izvirdumiem. Tādējādi ir apkopota piecu soļu programma, kā rīkoties atbilstoši lumpeņa statusam, ja tviterī,…
Slavas zāle(s). Pirmā daļa.
I don’t need to sell my soul, he’s already in me. I wanna be adored… Mārtiņš klausījās vienu no savām mīļākajām dziesmām, grupas Stone Roses klasisko I wanna be adored. Asara noripoja pāri viņa vaigam – šajā brīdī viņš jutās pretty fucking far from adored, lai gan Mārtiņš uz brītiņu sajutās labāk, domājot par savu lielisko…
Zelta rudens
“Laižam uz Siguldu!” Jolanta pabāza galvu kabinetā un informēja mūsu departamentu. Viņas sejā spīdēja tieši tik tizls smaids, kāds piestāv jebkuram latvietim, kurš rudenī grib doties uz Siguldu. “Jolanta, jobtvai, kāda Sigulda?” es iebildu. “Mēs dzīvojam Rēzeknē. Kāda velna pēc ir jākratās pāri puslatvijai lai ieraudzītu ko? Puspuvušas, kritušas lapas un nožēlojamus paugurus? Tepat Ančupānos…
Piecas mēnešalgas
– Piecas mēnešalgas. Piecas fakenās mēnešalgas, – pie sevis purpināja Andrejs. – Jebal kāda netaisnība. Kāpēc vecas lietas maksā bļaģ tik dārgi? – viņš turpināja sev klusītēm sūdzēties. Viņš skaidri zināja, ka tas nemaksā tik daudz, taču reizē arī saprata, kā riskēja būvfirmas ekskavatorists Česlavs, kurš nenogādāja šo eksponātu līdz izgāztuvei. Pārliecinājies, par cieši aizslēgtām…
Ivars un Jūra
Kā katru rītu, Ivars iekārtojās pie brokastu desmaizes ar kafiju un atvēra telefonā twitteri. Tas bija viņa rituāls jau vairākus gadus. Lasīt ziņas, sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļus, politiķu uzsaukumus, brendu neveiklos pī-āra jokus. Visa tā lasīšana darīja Ivaru laimpilnu un piederīgu globālai un modernai pasaulei. Arī šorīt, viņš atkal paijāja uz augšu čiepstu lenti. Uz…
Nāk rudens apgleznot Tviteri
Es atvainojos, bet kā jūs varat… nē, pārāk formāli. Nederēs. Lai arī Marta sākotnēji bija domājusi atbildēt pieklājīgi uz nievājošo komentāru dzimuma disforijas jautājumā, kur kāds aprobežots plebejs vaicāja, vai viņš var mainīt sugu un kļūt par suni, jautājums tomēr bija pārāk emocionāli piesātināts. Un vai tad tviteris jebkad ir bijis vieta pieklājībai? Šis galīgi…
Ja kāds vēlas mani apsveikt, redz kur konta numuriņš
“Šodien atkal runājos ar pūķiem. Terapija pagaidām nepalīdz, bet zālēm nepietiek naudas, jo vakar aizgāju no jaunā darba un ievācos dārgākā dzīvoklī. It kā jau darbā viss bija forši, bet viens no kolēģiem uz mani jocīgi skatījās… Pati vairs netieku galā. Ja vēlies palīdzēt, te būs mans konta numuriņš: …” Nekad neesmu pametis cilvēkus nelaimē…
Dzelteno lapu blūzs
Krēslainajā puspagraba telpā ienāca melnā plašķī tērpies stāvs. Taču arī mākslīgā āda nespēja noslēpt tauku kroku viļņošanos sānos virs gurniem. Šim kaut kam stampas bija tajā dīvainajā apgriezta burta Y konfigurācijā, kur gļupīgie augšstilbi cieši rīvējas viens gar otru, bet zem ceļgaliem kājas tomēr atzarojas uz sāniem. Pārvietošanās notiek mazāk ar kāju vēzēšanu, bet drīzāk…