Pēdējās dienās sabiedrības noskaņojums ir tik nokaitēts, kādu to neatceros esam nekad. Gan jau ir bijis ne reizi vien, bet es personīgi neatminos. Stiepa, stiepa to mūžam pacietīgās Latvijas sabiedrības noskaņojumu kā tādu atsperi. Nu beidzot izstiepa tik tālu, ka pirksti neizturēja, gals izspruka un atspere uzšāva turētājam pa zobiem. Nekad iepriekš tik liels skaits…

Notikumi aizvadītajā nedēļā Pārdaugavā ir izspieduši pāris nelāgus augoņus uz māmuļas Latvijas sejas, ieskicējot gan atbildes uz dažiem mūžseniem jautājumiem, gan ar pirkstu parādot uz sasāpējušām problēmām valsts pārvaldē. Par laimi notikumiem aktīvi sekoja domnīcas “Cehs.lv” iekšpolitikas procesu vērotājs Kristaps Āls, kurš piedāvā savu skatījumu soli pa solim. Kas nogāja greizi vakarā, kas tik daudziem…

Vai arī tev reizēm ir licies, ka pasaulē nebūtu karu un tamlīdzīgu nebūšanu, ja cilvēki patiesi saprastu cits citu. Kādu vēl karu, pat kautiņu un strīdu nebūtu. Ja visi spētu – tā patiesi un dziļi. Vīrieši spētu kaut uz dienu ielīst sieviešu ādā un saprast, kā viņas redz pasauli un kā pasaule izturas pret viņām….

Pohuj. Reāli ļoti, ļoti pohuj.

Man ir daži paši mīļākie Latvijas vēstures fakti, kas daudziem nav zināmi. Ādolfs Hitlers savulaik ir bijis Malnavā, grupa “Boney-M” ir uzstājusies Baltinavā, bet pirmo Lietuvas valsts karali Mindaugu nogalināja pie Aglonas. Tas notika 1263. gadā. Tieši šī leišu dižkunigaiša slepkavība, manuprāt, Latvijai un arī Ukrainai var radīt diezgan pamatīgas problēmas, ja ņemam vērā Krievijas…

Naids ir spēcīgs vārds spēcīgām jūtām. Tik spēcīgām, ka par šo jūtu veicināšanu paredzētas sankcijas arī krimināllikumā. Būtu taču skaista tāda pasaule bez naida un neieredzēšanas, kur visi visus citus ja ne gluži mīl un sadodas rokās ap ugunskuru, tad ir vismaz neitrāli noskaņoti. Tā teikt, netur ļaunu prātu. Vai ne? Man gan šķiet, ka…

Kad opis stāstīja par karu, Mārčuks uzmanīgi klausījās. Tas nekas, ka šo stāstu viņš bija dzirdējis vismaz piecas reizes, turklāt identiski. Opis neatcerējās, ka šo Mārčukam jau bija stāstījis, bet teikumu secība, konstrukcijas, vārdu izvēle – tas bija ieēdies tik dziļi, ka katru reizi skanēja precīzi tāpat kā iepriekšējās. Karojis opis nebija – toreiz viņš…

– ..kā roka saules zaķi, vārdi spēj satvert īstenību, – nodomāja Nahdaris, taču dzīvē pateica: – tak atpisās dzīves gudrie, – nodomāja Nahdaris, taču patiesībā pateica: – es pis kāds tuņķis, – nodomāja Nahdaris, taču īstenībā pateica: – tavbļmāt, – nemaņā murmināja Nahdaris, pūšot skābu siekalu burbulīšus kādā Spīķeru kvartāla peļķē. * * * Reiz…

Gribam šo rakstu sākt ar atvainošanos par virsrakstā izmantoto apzīmējumu “bomzis” – mēs neņemamies apgalvot, ka personas, par kurām lielākoties būs šis komentārs, ir vai sevi uzskata par tiem, ko sabiedrībā parasti dēvē par bomžiem. Taču diemžēl kārtējo reizi nācās izvēlēties starp aizvainojošu, bet auditorijai uztveramu virsrakstu un tādu, kas vairumam neko neizteiks. Tāpēc –…

Keitija skatījās ārā pa logu ar tukšu skatienu. Ārā gāza lietus. Kārtējais tropiskais negaiss gāja pāri pilsētai – bieža parādība lietus sezonā. Gaiss Keitijas istabā bija smacīgs, saņemties atvērt logu īsti nespēja, vai negribēja. Vai nespēja.  Kā es šādos sūdos nonācu? bija jautājums, kas viņas galvā mala jau vairākus mēnešus no vietas. Viņas plāni bija…

“Es nezaudēju tikai savas dzīves mīlestību. Es zaudēju gadus ar nepiepildītiem solījumiem, ko biju kā devis, tā saņēmis,” stāsta “Cehs.lv” autors Zemnieks, kurš pirmo reizi atklāti piekritis runāt par nu jau seno, taču aizvien grūti pārdzīvojamo zaudējumu. Mēs tiekamies nelielā coworking telpā, kurā nepasniedz alkoholu, tāpēc to nācās līdzi ņemt pašiem. Mums apkārt valda vārga…

Esam saņēmuši vairākus šoka piepildītus jautājumus, vai taisnība, ka “Cehs.lv” ir ņēmis dalību jaunās Brīvvalsts izveidē. Šo jautājumu pamatā slēpjas acīmredzamais “Cehs.lv” logotips jaunās dižvalsts karogā, kam pievienotas pāris ekstra svītras aerodinamikai. Jāatzīst, ka līdz šim doma par jaunas valsts izveidi nebija “Cehs.lv” dienaskārtībā, taču pēc neilgas apdomāšanas sacījām “kāpēc ne!” Jau visu pirmdienas rītu…

Pik. Pik. Pik. Pik. “Eu, a šitie ir tie poļu otrās šķiras?” – “Jā.” Pik. Pik. Pik. Pik. Pik. Zajebaļi, puse pašapkalpošanās kasu brīvas, bet nē, viņiem visiem jāvelkas šeit. Pik. Pik. Bija svētki, un Rolands sēdēja pie kases konveijera. It kā besīgi. Bet it kā pohuj, jo svētkos maksāja vairāk. Vispār arī tas pohuj,…

Ja vēl nejauši esi iemaldījies šeit pēc Cehs.lv kancelēšanas, tad piedāvājam iepazīties: eksperts Kristaps Āls nosauc notikumus, ko ir vērts vēl reizi pabakstīt ar pirkstu, pirms tos paslaukām pilnībā zem tepiķa. Nedaudz skumji, nedaudz iedvesmojoši, nedaudz pamācoši. Kārtīgam gada notikumu apkopojumam ir jākairina visas iepriekš minētās sajūtas, un šis pilnīgi noteikti to izdarīs. Latvijā vakcīnas…