“Šodien atkal runājos ar pūķiem. Terapija pagaidām nepalīdz, bet zālēm nepietiek naudas, jo vakar aizgāju no jaunā darba un ievācos dārgākā dzīvoklī. It kā jau darbā viss bija forši, bet viens no kolēģiem uz mani jocīgi skatījās…  Pati vairs netieku galā. Ja vēlies palīdzēt, te būs mans konta numuriņš: …” Nekad neesmu pametis cilvēkus nelaimē…

Krēslainajā puspagraba telpā ienāca melnā plašķī tērpies stāvs. Taču arī mākslīgā āda nespēja noslēpt tauku kroku viļņošanos sānos virs gurniem. Šim kaut kam stampas bija tajā dīvainajā apgriezta burta Y konfigurācijā, kur gļupīgie augšstilbi cieši rīvējas viens gar otru, bet zem ceļgaliem kājas tomēr atzarojas uz sāniem. Pārvietošanās notiek mazāk ar kāju vēzēšanu, bet drīzāk…

Vēls rudens, aiz muguras pārdzīvoti pandēmijas ierobežojumi, plaušās drusku dur no pārslimotā kovida, priekšā smaida ekonomiskā krīze, bet kaimiņos notiek karš. Mūrēju lauku saimniecības ēkai sienu, mēģinot saprast, kā man dzīvē justies. Lietotu, taču praktiski nesabojātu silikāta ķieģelu čupiņā, ko atradu ss.lv, pagadījies arī apskrambāts pusķieģelis, kam īsti pielietojumu neatrodu, tāpēc tas nomaļus stāv un…

Ir vairāk kā skaidrs, ka mūziķiem dzīve nav viegla. Jāpavada daudz laika prom no ģimenes, alkohols un narkotikas nepārtraukti pieejamas, turklāt pēc katra koncerta jāatvairās no neskaitāmiem faniem, kas grib ar tevi pārgulēt. Un – jo lielāka skatuve, jo vairāk fanu no kuriem jāatgaiņājas. Protams, lielāki ienākumi arī, bet neaizmirsīsim par ēnas pusēm – dzert…

“Enn en en en en enn,” aiz loga kārtējo reizi atskanēja lapu pūtēju kakofonija, rēnā pievakarē garām mikrorajona hruščovkai aiztraucoties saujiņai tjūnētu braucamrīku. Mārcis jau agrā bērnībā sajuta, ka ir citādāks. Kamēr pamatskolā citi puikas starpbrīdī raustīja meitenēm matus, Mārcis aizdomīgi daudz laika pavadīja stāvvietā, pliķējot pa svešu braucamrīku bākām. Iestājoties pubertātei, aizvien niknāk jaunā…

Bija rēna sestdienas pievakare, un es ar dēlu sēdēju kādā terasē klusajā centrā. Puika caur salmiņu sūca pēdējās saldējuma kokteiļa paliekas tā, ka nozlurkšķēja vien. Es malkoju alu. “Necūkojies, Jāni. Neesam nabagi, tev nav jāizsūc pati pēdējā pilīte. Rīt par šitiem grēkiem arī izskriesim papildu piecīti,” es ar gredzenoto pirkstu uztinkšķināju pa alus kausu un…

Atverot Rutku papiņa lapu, pretī raudzījās simtiem sīksīku bildīšu, kas kopā veidoja mozaīku – sievietes seju. Tā bija Rutku papiņa māksla – nekāds tur Brektes ķēpājums ar trīsacainu un četrcičainu sukubu. Arī ne klišejiskais murālis no visas-viņas-vienādas skandināvu kriminālsērijām netfliksā, ko patiltē ar upura asinīm uzsmērējis sliktais, kurš beigās vienmēr izrādās viens no policistiem. Rutku…

Pēdējās dienās sabiedrības noskaņojums ir tik nokaitēts, kādu to neatceros esam nekad. Gan jau ir bijis ne reizi vien, bet es personīgi neatminos. Stiepa, stiepa to mūžam pacietīgās Latvijas sabiedrības noskaņojumu kā tādu atsperi. Nu beidzot izstiepa tik tālu, ka pirksti neizturēja, gals izspruka un atspere uzšāva turētājam pa zobiem. Nekad iepriekš tik liels skaits…

Notikumi aizvadītajā nedēļā Pārdaugavā ir izspieduši pāris nelāgus augoņus uz māmuļas Latvijas sejas, ieskicējot gan atbildes uz dažiem mūžseniem jautājumiem, gan ar pirkstu parādot uz sasāpējušām problēmām valsts pārvaldē. Par laimi notikumiem aktīvi sekoja domnīcas “Cehs.lv” iekšpolitikas procesu vērotājs Kristaps Āls, kurš piedāvā savu skatījumu soli pa solim. Kas nogāja greizi vakarā, kas tik daudziem…

Vai arī tev reizēm ir licies, ka pasaulē nebūtu karu un tamlīdzīgu nebūšanu, ja cilvēki patiesi saprastu cits citu. Kādu vēl karu, pat kautiņu un strīdu nebūtu. Ja visi spētu – tā patiesi un dziļi. Vīrieši spētu kaut uz dienu ielīst sieviešu ādā un saprast, kā viņas redz pasauli un kā pasaule izturas pret viņām….

Pohuj. Reāli ļoti, ļoti pohuj.

Man ir daži paši mīļākie Latvijas vēstures fakti, kas daudziem nav zināmi. Ādolfs Hitlers savulaik ir bijis Malnavā, grupa “Boney-M” ir uzstājusies Baltinavā, bet pirmo Lietuvas valsts karali Mindaugu nogalināja pie Aglonas. Tas notika 1263. gadā. Tieši šī leišu dižkunigaiša slepkavība, manuprāt, Latvijai un arī Ukrainai var radīt diezgan pamatīgas problēmas, ja ņemam vērā Krievijas…

Naids ir spēcīgs vārds spēcīgām jūtām. Tik spēcīgām, ka par šo jūtu veicināšanu paredzētas sankcijas arī krimināllikumā. Būtu taču skaista tāda pasaule bez naida un neieredzēšanas, kur visi visus citus ja ne gluži mīl un sadodas rokās ap ugunskuru, tad ir vismaz neitrāli noskaņoti. Tā teikt, netur ļaunu prātu. Vai ne? Man gan šķiet, ka…

Kad opis stāstīja par karu, Mārčuks uzmanīgi klausījās. Tas nekas, ka šo stāstu viņš bija dzirdējis vismaz piecas reizes, turklāt identiski. Opis neatcerējās, ka šo Mārčukam jau bija stāstījis, bet teikumu secība, konstrukcijas, vārdu izvēle – tas bija ieēdies tik dziļi, ka katru reizi skanēja precīzi tāpat kā iepriekšējās. Karojis opis nebija – toreiz viņš…