Padomā, vai tu esi pelnījis vasaru bez ierobežojumiem

“Ļaudis, Lieldienu brīvdienās apmeklēt savus vecākus ir bezatbildīgi, pretlikumīgi un neētiski pret mums – tiem, kuri atbildīgi ievēro valdības noteiktos ierobežojumus,” viedokli pauž kāds pilsonis, kurš jau agrā trešdienas rītā āva kājās velteņus, lai stāvētu rindā un pārbaudītu, vai “Ikea” gaļas bumbas nekur nav pazudušas. Jo tas ir atļauts!

7. aprīļa grozījumi ierobežojumos kārtējo reizi pierāda, kāpēc pandēmija, kura sabiedrību besī nu jau vairāk nekā gadu, ir pat daļēji pelnīta. Jo mēs gluži vienkārši esam ļoti, ļoti dumji.

Zinu, ka Krišjānis Kariņš nemitīgi uzstāj, ka notikušais nav ierobežojumu atvieglošana, bet gan to korekcija, padarot tos loģiskākus. Taču šajā gadījumā uzskatu, ka tā ir vienkārši izmisīga premjera spazma, cenšoties noturēt “Eu, nepulcējamies!” retoriku, kamēr sabiedrība jau metas kopīgā riņķa dejā, kur pa vidu stāv viens otrs deputāts un ministrs.

Tiem, kuri tūlīt ar putām uz lūpām kliegs, ka Kristapam Ālam jau ir saplaisājuši lūpu kaktiņi no pūšanas valdības gaļas stabulē, vēlos uzreiz norādīt: te runa nav par to, vai ierobežojumi bija loģiski. Daļa no tiem bija absolūti stulbi, bet citu daļu mēs paši padarījām absolūti stulbu, meklējot jebkuru veidu, kā tos apiet (piemērs: “interneta tirdzniecība” pie veikalu kasēm). Tāpat arī K. Āls nevar neko patīkamu pateikt par šā brīža vakcinācijas procesu. Daļu vakcīnu nenopirkām, tad visi metās aizstāvošā #PaldiesIlze trendā, kas vēlāk kļuva pamatīgi ironisks, bet galu galā tās pašas iegūtās vakcīnas nejēdzam nedz operatīvi sapotēt, nedz brīžiem vispār kaut kur aizvest.

“Valdība ir sabiedrības spogulis,” es nodomāju, kad vakar gāju cauri Vecrīgai, kur ļaudis pie apģērbu veikala stāvēja rindā, kas atgādināja ziedu laiku “Positivus” tualešu zonu. Kaut kur muguras smadzenēs eksistēja neliela cerība, ka aizvadītā gada laikā šādus tādus secinājumus ļaudis tomēr būs veikuši.

Piemēram, mēs gluži labi varam iztikt, katru nedēļu nepērkot jaunas drēbes. Vai arī – tās var pasūtīt internetā. Arī pašu vīrusu esam labāk iepazinuši. Zinām, ka tas ir neganti lipīgs, ir augsti riski, tāpēc, pat ja būs atļauts, varbūt mēs, izejot sabiedrībā, būsim kritiskāki pret savām nepieciešamībām un vairīsimies no lieliem pūļiem brīžos, kad varam bez tiem iztikt.

“Es nezinu, es vienkārši gribēju paskatīties,” manu ilūziju pārtrauca kāda jauniete, kura Latvijas Televīzijas sižetā skaidroja, kāpēc vairāk nekā stundu stāv rindā pie veikala “New Yorker”. Agrāk es viņu būtu gluži vienkārši piedēvējis tai masas daļai, kuru varam kvalificēt kā ne pārāk apķērīgu, taču vairs neesmu tik drošs. Arī šķietami jēgpilni ļaudis, kuri ar godīgu pietāti izturējās pret ierobežojumiem, sociālajos tīklos pauda gandarījumu, ka populārajā mēbeļu veikalā pirmos viesus sagaidīja ar aplausiem.

To man būtu pat grūti attaisnot ar nogurumu. Jā, sabiedrība ir nogurusi no ierobežojumiem. Jā, mēs visi esam noguruši no mēģinājuma izsekot, kur vakcinācijas gaita ir sačakarējusies šoreiz. Jā, mums noderētu mājaslapa, kurā tiek reāllaikā attēlots, kādā stadijā ir vakcinācija ar “AstraZeneca” – aktīva, apturēta, aktīva tikai vīriešiem virs 90 vai cilvēkiem ar sarkanām biksēm. Es esmu noguris no mēģinājumiem sev visu laiku atgādināt, ka šis ir labākais, ko mēs varējām sagaidīt no valdības, kurai paši iedevām 3 “KPV LV” ministrus. Tomēr visu šo laiku man šķita, ka miruši tuvinieki vai caurumi plaušās ir vēl nogurdinošāki par visu iepriekš minēto. Kā pierāda attēli un video no 7. aprīļa veikalu drūzmas – kovidnieks pret “paskatīšos, kas jauns veikalā”, izrādās, ir diezgan normāls barters.

Es šad tad brīnos, kā mēs esam mācējuši nosēdināt roveru uz Marsa, ja reizēm sabiedrības cēloņsakarību izpratne ir iesprūdusi tajā pakāpē, kur nemitīgi apdedzināmies pret sarkanu plīts riņķi un nesaprotam – kā tad tā! Mēs nejēdzam īslaicīgi distancēties tā, lai pārtrauktu vīrusa izplatību. Mēs nemākam saprast ierobežojumus. Mēs neticam vakcīnām.

Tas viss ož pēc strupceļa, kura priekšvakarā vēlos citēt “Cehs.lv” kolēģi Benvenuto no tiem brīžiem, kad viņš runā par saviem draugiem: “Jūs man visi besījat, bet vienam dzert ir vēl garlaicīgāk.” Izskatās, ka šī būs gara vasara vienatnē.