Nav noslēpums, ka, nosaucot savu dzīvesvietu, tavam sarunas biedram uzreiz radīsies zināms priekšstats par tevi. Ir tomēr grūti uzturēt veiksmīga cilvēka tēlu (atskaitot, ja tēlo vai esi bandīts), ja sarunas laikā nākas atzīties, ka dzīvo Bolderājā, bet ja ieminēsies, ka dzīvo klusajā centrā, tad jau uzreiz cita runa. Tiklīdz kāds izdzirdēs Bolderāju, vairs nepalīdzēs stāstīt par dāsno villu pārsimts metru attālumā no jūras, jo sarunas biedra acu priekšā rēgosies mazdārziņš, kurā guļ četri apdolbījušies narkaši, toties ja būsi atzinies, ka dzīvo klusajā centrā, neviens pat neiedomāsies, ka tu patiesībā dzīvo vienistabas graustā, kas ir teju vai avārijas stāvoklī, ar malkas apkuri un tualeti kāpņu telpā.
Tā kā daudzas vietas nepelnīti cieš no nelabas slavas tikai dēļ vietas nosaukuma un cilvēku stereotipiskajiem priekšstatiem, aicinām dažus Rīgas rajonus pārdēvēt, lai tos padarītu atraktīvākus – tā teikt, uztaisīt pamatīgu rebrendingu, kas cels nekustamo īpašumu cenas, ļaus atkratīties no vēsturiskajiem stereotipiem un novedīs pie tā, ka narkomānus mazdārziņos atvietos laimīgi bērneļi, kas smaidīdami lasa avenes.
Vecais nosaukums: Bolderāja
Jaunais nosaukums: Mazā Jūrmala
Motivācija: Pieliec vārdu “mazā” pie jebkādas vietas, kas cilvēkiem raisa pozitīvas asociācijas, un tā uzreiz iemieso kaut ko eksotisku, ekskluzīvu un pievilcīgu. Ja jau mums ir Mazā Parīze (kas gan latvietes neapmierina, bet no otras puses, latvietes ir izcili neapmierināma sieviešu pasuga) un Mazā Šveice, tad kāpēc lai nebūtu Mazā Jūrmala? Bolderājas centrs arī var lepoties ar vēsturisku koka apbūvi, jūra turpat blakus ir, un tāpat kā Jūrmalā, upe ietek jūrā! Varbūt Mazā Jūrmala nepievilks biezos krievu tūristus, bet kādu pabagātāku poli vai latgali gan. Atliek vien uzcelt pienācīgu koncertzāli un viss notiks – beidzot būs vieta, kur Duets Sandra un Sanda Kiopsa grupa Titāniks varēs uzstāties!
Vecais nosaukums: Ķengarags
Jaunais nosaukums: Daugavkrasti
Motivācija: Atvainojos, bet es nesaprotu, kā, pie velna, interpretēt vārda Ķengarags etimoloģiju. Ķengāšanas rags? Tātad, rags, kur kādu ķengā? Un vispār, kāds rags? Ķengaragā nav ne smakas no ragiem! Ja pārdēvētu Ķengaragu par Daugavkrastiem, viss mainītos. Izdzirdot vārdu Daugavkrasti, cilvēkiem acu priekšā vairs nerēgotos nodrupušās soclaiku blokmājas, bet Likteņupes daiļie krasti. Cilvēki vairs nedomātu “tā tur vieta starp Maskačku un Salaspili”, bet domātu, “ak, Daugava, sāpju aukle, ar saviem zaļajiem krastiem…” (un te es esmu spiests aprauties, lai neizplūstu Zaļai zemei cienīgā slavas dziesmā). Ķengarags pārvērstos par rajonu, kur pat latvieši būtu gatavi brīvprātīgi apmesties.
Vecais nosaukums: Pļavnieki
Jaunais nosaukums: Dienvidu centrs
Motivācija: Lielākai daļai Rīgas iedzīvotāju Pļavnieki asociējas ar padomjlaiku guļamrajonu, kur izklaides iespējas aprobežojas ar spēļu zāles apmeklēšanu un aktīvu saulespuķu sēklu gremošanu plašajos iekšpagalmos. Lai šos stereotipus lauztu, ir nepieciešams izmantot klasisku mākleru paņēmienu (ir redzēts, ka Grīziņkalnu dēvē par aktīvo centru) – piekabināt rajonam klāt vārdu “centrs”, jo centrs liek mums domāt par dzīvību, kustību, darījumiem un skaisto dzīvi. Lai arī līdz centram proper rītos jākratās 40 minūtes pārpildītā trolejbusā, centra nosaukuma piedēvēšana Pļavniekiem noteikti cels rajona popularitāti un uzlabos tā mazliet bēdīgo slavu. Alternatīvs nosaukums varētu būt Austrumu centrs, bet latviešu valodā tomēr dienvidi dod pozitīvākas asociācijas.
Vecais nosaukums: Sarkandaugava un Vecmīlgrāvis
Jaunais nosaukums: Jaunrīga
Motivācija: Pirmais nosaukums liek domāt par Daugavā peldošiem līkiem pēc kārtīga slaktiņa, otrais par izvirtušiem mīlniekiem, kas grāvī apmainās ar ķermeņa šķidrumiem. Vai tā ir vieta, kur vēlaties, lai jūsu bērni uzaug? Protams, ka nē! Nepalīdz jau arī fakts, ka blakus ir osta, trakonams un ka arhitektūra pārsvarā sastāv no pelēcīgām padomjlaiku augstceltnēm. Risinājums – abus rajonus apvienot un nosaukt par Jaunrīgu! Ja kādai vietai pievieno epitetu “jauns”, tā uzreiz atgūst jaunību, tiek pie otrās elpas un atsvaidzinās. Tas arī varētu uzlabot demogrāfisko situāciju – jo, būsim godīgi, kad meitene randiņa laikā izdzird “es dzīvoju Vecmīlgrāvī”, interese apmeklēt puiša dzīvesvietu samazinās par visiem 125,5% (Sarkandaugava – tikai par 98%, no turienes tomēr vieglāk tikt atpakaļ uz centru, ja pisiens neveiksmīgs). Bet ja puisis toties pieliektos pāri galdam, skatītos acīs un stingru balsi čukstētu, “braucam uz manu dzīvokli Jaunrīgā”… pavisam cita lieta!
Ļoti laba ideja, lai gan, manuprāt, spētu pabojāt dzīvi vien tiem, kuri savu pēcpusi no klubiem neizvelk biežāk par salūtu Krastmalā! Noteikti atbalstītu, ja nonāktu līdz, piemēram, kārtīgam referendumam! Kaut gan, var jau būt, ka referendums nemaz nav nepieciešams, vajag vienkārši Nilam visu pateikt – gan jau viņš izštukos, kas un kā, lai varētu izvairīties no čakara ar valdību. :)
Nezinu, šķiet, ka autoram ir kompetences trūkums.
Kopējā doma nav slikta, jo, diemžēl, stereotipi tik tiešām mūsdienās daudz ietekmē, bet pievienojos Kristapam un uzskatu, ka autors ir nekompetents, pārlieku sarkastisks un rakstā iecerētā humora deva, pārvēršas par diezgan jēliem jokiem.
Jaušu, ka Purvciems ir bezcerīgs.
Man arī ideja patīk, bet kā saka – jācīnās jau ar cēloņiem, nevis sekām. Nedomāju, ka nosaukuma maiņa izmainīs cilvēku domāšanu (vismaz ne pāris gadu laikā). Kā arī – nosaukumu jau var mainīt kaut vai uz Paradīzi, bet vai tā vieta tiešām būs Paradīze? Tur tad pašvaldībai jāstrādā, lai cilvēkiem nerastos slikta konotācija par konkrētiem Rīgas rajoniem.
un cik biezji mainiisim?
Vita, atvaino, Tu būsi kaut ko sajaukusi (citiem vārdiem sakot: “nebietē”) – šī nav vieta, kur cīnīties ar cēloņiem.
Morāli novecojušo Teiku modernizēt par “Blogpostu”.
Diskriminējošo “Šķirotava” pārsaukt par “Draudzība 3000”.
Āgenskalns -> Hipsterija.
Maskavas forštate -> Rīgas geto.
Kārtējā murgaina Zalāna cienīga “reforma”, pārdēvēsim melnu par baltu un uzreiz taps gaišs!Ķengaraga nosaukums nesaistās ne ar ragu, nekengāšanos, iesaku autoram palasīt pirmās Latvijas laika presi. Taču toreizējo nosaukumu daudzie iebraucēji nespēja izrunāt, tāpēc piekāgjām to lielajai un dižajai klaiņotājtautai.
Ķengarags radies no tā fakta, ka agrāk šajā rajonā bija ļoti daudz izmitinājušies iebraucēji no Austrālijas (re-emigranti), kas biedēja vietējos ar šausmu stāstiem par briesmīgiem dzīvniekiem, kas staigā uz divām kājām un vispār ir elles iemiesojums.
Vietējie austrāļi brauca ar auto, kuriem bija piemontēts t.s. “ķenguru sitamais”, jeb liela saliekta truba, ko mašīnai novieto priekšpusē, lai pasargātu motoru pēc sadursmēm.
Vietējie to ievēroja.
Bet tā kā agrāk Ķengarags bija purvains mežs, tad ķenguru sitamajos parasti nonāca stirnas un brieži.
To ragi bieži iestrēga auto kapotos.
Bet vēlāk, kad Padomju Latvijas pirmais padomju sekretārs devās Padomju zemēm vārdus dot, tad ieradies Ķengaragā un prasījis, sak, kā man šo dēvēt? Un tā palīgs nav labi sapratis krievu valodu, un domājot, ka tam prasa par austrāļus automobīļiem, sācis skaidrot, ka “kengur i rog, da? pī, pī, bam, oi oi oi”.
Un tā sekretārs arī nodēvējis – Kengarog.
Un vēlāk tas tapa par Ķengaragu.
Starp citu, Bolderājā nav jūra un tur upe neietek jūrā. Laikam sajauci ar Daugavgrīvu. Mājaslapā “apkaimes.lv” var lieliski iepazīties ar Rīgas mikrorajonu sadalījumu.
“Ja manu rajonu rebrendingos par Dienvidu centru, mana dzīvokļa vērtība pieaugs par vismaz trim aluskastēm un 99. gada BMW!”
* manas omes dzīvokļa vērtība