Okupācija – mūsu nākotnes simbols

Pēdējā laika dinamiskajā Rīgas pašvaldību pirmsvēlēšanu mediju burbuļošanas troksnī – ikgadējās 9. maija kaislības, paziņojums par bezmaksas Bi-2 koncertu Lucavsalā un tam sekojošās gigantisko kaķu reklāmas – klusi un diskrēti ir izskanējusi ziņa par kāda ieilguša būvkara beigām. Kopš 2015. gada ilgusī cīkstēšanās par Latviešu strēlnieku laukuma likteni Rīgā vainagojusies ar tā saucamā “Nākotnes Nama” projekta uzvaru. Tas nozīmē, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pateikusi “nē” iespējamajiem komercplāniem šajā teritorijā un ir izsniegta atļauja par Okupācijas muzeja piebūves celtniecību. Piebūve tiks realizēta kā gaišs pagarinājums līdzšinējam melnajam blokam. Tumšā pagātne un gaišā nākotne. Iņ un jaņ. Baltais un melnais gulbis.

Cehs.lv vienmēr cīnījies par brīvību visās tās izpausmēs, un okupācija nenoliedzami ir brīvības ienaidnieks. Arī ideja papildināt vienu no Vecrīgas ievērojamākajiem laukumiem nevis ar kārtējo viesnīcu vai apšaubāmu lokālu, bet gaumīgu taisnstūra veidojumu, ir tikai apsveicama. Tādēļ uzskatām, ka šis solis ir ne vien revolucionārs pagrieziens pilsētas attīstībā, bet, domājot par nākotni un potenciālajiem jaunajiem galvaspilsētas saimniekiem, vēlamies ierosināt izvērst šo ideju plašāk. Konkrēti – pievienot Nākotnes Namus arī citiem Latvijas muzejiem, lai paplašinātu sabiedrības un Rīgas viesu izpratni par okupāciju.

Latvijas Nacionālais Mākslas Muzejs – nenoliedzami, vērienīgākais pēdēja laika muzejceltnes restaurācijas piemērs. Bet vai gaumīgs stiklbetona bluķis par godu okupācijai nebūt lielisks punkts uz “i” blakus hipsterīgajiem soliņiem un pārcenotajai kafejnīcai galvaspilsētas sirdī?

Dekoratīvās Mākslas un Dizaina Muzejs. Tas beidzamajos gados pārtapis Aleksandra Vasiļjeva modes kolekciju platformā. Te mēs redzam win-win situāciju. Krievu tūristes, kuras traucas apskatīt Marinas Vladi 70. gadu kļošenes, diskrēti tiek novadītas uz muzeja piebūvi, kur viņām beidzot atveras acis uz vēstures patieso seju. Viņas beidz balsot par Putinu, demokrātijas uzvara, miers visā pasaulē.

Motormuzejs. Tas pats, kas ar DMDM, tikai orientēts uz ārzemniekiem. Tiem, kam slinkums iet uz īsto Okupācijas muzeju, bet ir pietiekami daudz naudas un laika, lai triektos uz Mežciemu apskatīties Horch 853. Atkal ekskluzīva iespēja negaidīti atvērt vēstures čakru sevī.

Žaņa Lipkes muzejsa priori iecerēts kā piemiņas vieta kara upuriem un individuālai pretestībai pret režīmu. Taču… Lipke glāba ebrejus no vāciešiem, un kur tad te krievi un okupācija? Domājams, ka jaunajai paaudzei viss ir vienā putrā par to, kurš kuru okupēja un kurā brīdī no kā glāba. Bez tam Zaigas Gailes askētiski projektētajam melnajam šķūnim nekaitēs blakus kāds bezpersonisks gaišs bloks.

Šokolādes muzejs. Jūs vaicāsiet: kāds šokolādei sakars ar okupāciju? Vistiešākais – vai tad mēs okupācijas laikā neēdām šokolādi? Otrkārt, ikviens, kurš mēģinājis ievērot diētu un atteikties no šīs baudvielas, var droši apgalvot, ka šokolādes okupācija ir daudz briesmīgāka par mongoļu-tatāru jūgu.

Un visbeidzot  – cirks. Domājam, ka pēdējā laika karu starp dzīvnieku tiesību aizstāvjiem, Jūliju Stepaņenko un sazvērestības teoriju piekritējiem, kuri apgalvo, ka zem cirka zemes ir paslēpts svētais Grāls, varētu lieliski atrisināt uz šīs celtnes kupola uzmontētais Nākotnes Nams. Kā metafora okupācijai – dzīvnieku vai cilvēku. Mēs visi esam dzimuši brīvībai – uz divām vai četrām kājām.

16 Replies to “Okupācija – mūsu nākotnes simbols”

  1. Okupācijas muzeja ēka ir vienkārša, funkcionāla, bez grezniem rotājumiem, ārišķībām un pārmudrītiem risinājumiem un, cik noprotu, tāda pati būs arī piebūve. Šādai ēkai piedien būt necilai, pat skarbai, tā nav domāta, lai izrādītos. Vienmēr jau var kritizēt, sakot, ka “varēja labāk,” bet piepišanos “gaumīgam taisnstūra veidojumam” tomēr nevaru atbalstīt. Kabača galvai arī ir taisnstūra forma (ar sašaurinājumu pakauša pusē) un neviens neiebilst.

  2. Birkertam vieta Rigas cirkaa. Lai ziimee savas kastiites. Ja kaada padodas izcili – Maximas jaunais projekts mikrorajonaa.
    Latvijaa visi mizh no arzemju autoritaateem. Biksiitees.
    Kaa teica viens ar Cehu saistiits darobinis – ja vins [Birkerts] izraktu bedri Melngalvju lakumaa visi ar sajuusmu atbalstiitu.”
    Kaut kaa sen nav dzrdeets Sandra Kalnietes patoss. Es vairaak ieklausos Zaigaa Gailee.
    Bet, ak jaa, ari VVF (LV ex. prezi.) nomeetaa ar suudiem jaunpiebuuves pretiniekus/kritikus. Asinsvadu apkalkoshanaas, atereamericano skleroze nezheelo nevienu… Pat dr. un prof. eksperimentaalajaa psihologijaa. Pashkritika gan alkaaniem, gan citiem nabagiem atrofeejas pirmaa.
    Ja reiz muzeja eeka nepatiik – noliidzinaat ar zemi un celt jaunu. Hei Birkert, kad kersies klaat pie modernisma architektuuras un sapurgaasi cafe “Seeniite” un/vai Dubultu staciju?

    1. Tā attieksme nav saistīta ar asinsvadu apkaļķošanos.
      Un dr. ir nosacīts jēdziens. Man arī ir dr., bet tāpat visi par pamuļķi uzskata. Nu labi, ne visi; daži gudrākie.

      ‘Eksperimentālā psiholoģija’ – tas ir spēcīgs paziņojums. Varētu, lūdzu, kādu prooflinku attiecībā uz VVF?!

    1. Jaatzist argumenteeti bija vinas iebildumi
      Piemeeram par okupaacijas suveniiriem (jaa, ir taads iestiklots kiosks) un ventilacijas neapguutajaam telpaam. Un starptautisku arhitektu org piesaistisana.

  3. Rīgas domē dzirdētas baumas, ka Birkerts vācot sorosītu brīvprātīgos un žīdmasonu brīvmūrnieku-brīvceltnieku brigādes, lai iznīcinātu tādus padomju modernisma arhitektūras Brīvdabas muzejus kā daudzdzīvokļu dzīvojamie masīvi Pļavniekos, Zolitūdē un Bolderājā.

  4. Pavāji. Rakstiet protams vēl, bet no agrāko laiku pretenzijām uz intelektu un dzirkstoša humora maz kas palicis pāri. Nepietiek būt vnk gados jaunam, lai Tu būtu inovatīvs un svaigs. Diemžēl.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *