Oda internetam. Tam, kas bija.

Es atceros internetu. Manā atmiņā internets ir palicis tīrs un nesamaitāts – kā jauna, nevainīga meitene, kas kautrīgi apmainās skūpstiem ar gadu vecāko puisi no kaimiņciema. Manā atmiņā internets nav samaitāts ar miljons lapu par viagru, ar simtiem tūkstošiem fashionblogeru diršanu, ar seksuālām perversijām katrā „parastajā” pornolapā, ar seo-optimizētām mēslainēm, kas pievelk apmeklētājus kā zirgābols mušas. Manā atmiņā internets ir kā vecais brālis, kas padalās ar padomiem par dzīvi, bet spēj glabāt noslēpumu, nevis tāds, kā mūsdienu internets – prasta lauku tante, kas virtuālajā friziersalonā ar lielāko prieku izklāstīs itin visas par tevi dzirdētās baumas, itin visus noslēpumus, ko esi viņai uzticējis, vai par kuriem viņa padzirdējusi no savām draudzenēm.

Es atceros tos laikus, kad datori bija lēnāki un kad atrast Pamelas Andersonas pupus bija kā kvests, kuram nopietni jāgatavojas, nevis tikai meklētājā jāieraksta pamela anderson nude. Es atceros tos laikus, kad videoklipa novilkšanai bija jāvelta vismaz stunda, un klipa atvēršanas brīdī bija tāds neziņas brīdis – mīl, nemīl, mīl, nemīl, mīl… vai būs īstais, jeb vai izrādīsies kaut kāds mēsls, kura novilkšanai esi lieki palielinājis vecāku jau pārspīlēto telefona rēķinu? Es atceros tos laikus, kad spēles internetā pārsvarā balstījās tīri uz tekstu un iztēli, nevis uz pārspīlētu grafiku un ēpiskām kaujām. (Vai jūs vispār zinat, kas ir MUD?)

Es atceros, kad mēs ar draugiem atklājām Andy’s Shiteating Page – ļoti primitīvā HTML kodā uztaisītu mājaslapu, kurā bija ievietoti pāris attēli, kuros cilvēki ēda fekālijas. Atceros fascinējošo riebumu, kas pārņēma mūsu pusaudžu smadzenes brīdī, kad sapratām, ka Kaut Kas Tāds tiešām pastāv. Lai arī pēc tam ņirgājāmies un izlikāmies, ka tas mūs nepisa, īstenībā bijām dzīļi satraukti par bilžu saturu un par cilvēku visapslēptāko fetišu atklāšanu.

Es atceros, ka tā laika dročīšanas materiāls ne ar ko daudz neatšķīrās no tā, ko atradīs jebkurā pornožurnālā. Pupi un pežas, parasts sekss. Reizēm pat videoklipi. Es atceros uzbudinošās gaidas – kad vecāki beidzot ies gulēt, lai varētu brīvi un netraucēti piekonektēties netam un, cerams, atrast kādu pornogrāfiska satura bezmaksas lapu? Un ne vienmēr tas izdevās, ne vienmēr vecāki gāja laicīgi gulēt, ne vienmēr pieslēgums darbojās, ne vienmēr izdevās atrast meklēto.

Es, bļaģ, atceros Altavistu kā krutāko meklētāju ever!

Un kas tagad ir? Kas no tā skaistuma un tā šarma palicis? Nekas! Mūsdienu jaunatne jau daudzus gadus pirms pirmās reālās seksuālās saskarsmes ar dzīvu būtni zina visu par iepēršanu, kāju laizīšanas fetišiem, straponiem un fistingu. Vairs nav jāgaida īstais brīdis, lai, cerams, tiktu pie porna – pietiek paķert laptopu uz tualeti, ielīst kādā no daudzajiem bezmaksas pornosaitiem un ierakstīt to, kas pašreiz šķiet kruti, vai nu tas būtu parasts gangbang, prasts bondage vai advancēts midžetporns ar urinēšanas elementiem.

Kādas spēles tiek spēlētas? World of Warcraft un citas tamlīdzīgas huiņas, kur viss tiek pateikts priekšā, kur nekas bez diršanas čatā un monstru kapāšanas nav palicis. Kaut ko nezini? Ieraksti gūglē un uzzini – nav vairs jāskrien uz bibliotēku vai jāskata fāterīša senatnē iegādātās enciklopēdijas, pietiek iegūt virspusēju informāciju kārtējā vikipēdijas rakstā. Kaut ko gribi nopirk? Nav jāprasa draugiem vai radiem, kur ir kāds veikals, kas izdevīgi tirgo vajadzīgās lietas, pietiek truli iebakstīt frāzi internetā un pāris klikšķus vēlāk kurjers jau zvana un prasa, kur un cikos piegādāt preci. Gribi noskatīties filmu? Nav jāgaida, kad beidzot kinoteātri sāks rādīt Švarcenegera pēdējo grāvējo, torentos atradīsi jau pusgadu pirms pirmizrādes Eiropā.

Un tā tālāk. Internets ir miris, lai dzīvo internets. Un viss, ko es īstenībā gribu pateikt, ir, ka MAN BĻAĢ DRĪZ PALIKS 30 agrāk internets bija skaistāks un zāle bija zaļāka. Lai remdētu sāpes, pirms miega pārbaudīšu, vai pēdējo nedēļu centieni nopozicionēt vienu mūsu mājaslapu virs konkurentu daudz kvalitatīvākās mājaslapas ir izdevušies, kā arī paskatīšos klipu, kurā midžets fistingo sievieti (sievieti vēlāk izmanto kā midžeta statīvu – jā, NSFW NSFW NSFW), vēl gultā no laptopa pārbaudīšu RSS lasītāju un tad, klusi šņukstēdams spilvenā, nobirdināšu asaru par zudušo draugu, kamēr torenti pa nakti strādās manā vietā.

3 Replies to “Oda internetam. Tam, kas bija.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *