No bezdarbnieka par starptautiska uzņēmuma vadītāju

Augsta atbildības sajūta, noturība pret stresu, precizitāte un pozitīva attieksme pret veicamo darbu un kolēģiem. Neiekļaujos nevienā no darba sludinājumu standarta prasībām. Radošs, komunikabls un enerģisks – pilnīgi neatbilst manam aprakstam, taču manā CV ir ierakstītas tieši šīs nodilušās klišejas. Darba sludinājumi melo par labiem darba apstākļiem, draudzīgiem kolektīviem un konkurētspējīgiem atalgojumiem, bet darba meklētāji lielās ar savām izdomātām spējām. Zinu, ko runāju, esmu meklējis darbu daudzās vietās un pa retam arī atradis.

Ātrās ēdināšanas restorāns meklēja tieši tādu darbinieku, kāds bija bezkaunīgi norādīts manā CV. Aktīvu, atbildīgu, radošu, krievu un angļu valodas zinošu, un vēl pa virsu – ar labu humora izjūtu. Darba pārrunas bija standartizētas, un es lauzīju galvu, kurā brīdī izrādīt radošumu, un kurā humora izjūtu. Doma būt patiesam neienāca prātā ne uz mirkli.

– Kā jūs iztulkotu krievu valodā angļu terminu “vegan burger”? – Man jautāja pusmūža kundze melnā kostīmā.
Es domās sakrustoju pirkstus un atbildēju – Gavno.

Kundze nosmējās, nopirdās, atvainojās un ieteica man meklēt citu darbu. Kaut kur cirkā. Teicu, ka cirks neder, jo man no sirds patīk dzīvnieki un es negribētu tiem darīt pāri. Arī par samaksu ne. Es pajautāju, vai gadījumā nav tā, ka klauns ir šīs iestādes talismans?

– Klauns, bet ne idiots. – Viņa atbildēja un teica, ka ja jau es esmu tik gudrs, tad varu iet strādāt skolā par pasniedzēju. Radoši sabiedriskās ēdināšanas industrijas darbinieki nevienam nav vajadzīgi.

Mēģināts nav zaudēts. Lūkoju atrast darbu skolā, taču arī tur, darba pārrunās mani nosauca par idiotu. Savādi, ka neviens neapšaubīja manas spējas pasniegt. Izskatījās, ka skolā akūti trūkst vīrieša klātbūtnes, un mācību daļas vadītāju neuztrauca manas pedagoģiskās izglītības iztrūkums. Tuvojās septembris, skolas otrajā stāvā vēl nebija nokrāsotas palodzes, aktu zālē bija uzpūties lamināts un rudenī kādam nāktos pieskatīt apkures sistēmu. Pasniegt? Protams, fizkultūra, amatu mācība, informātika un veselības mācība zēniem, visur ir vajadzīgs vīriešu dzimuma pasniedzējs. Nu un pāris pulciņi – futbols, tuvcīņa un tautas bumba. Kā arī vienreiz nedēļā skolēni būs jāaizved uz baseinu un vienreiz pusgadā uz ekskursiju. Ja to visu apvieno, tad algu solīja atbilstošu un labu – piecus simtus eiro. Uz papīra.

– Vai tas ir nedēļā? – Es pajautāju.
– Jūs esat idiots. – Viņa atbildēja.

Saprotamu iemeslu dēļ, es no skolas piedāvājuma atteicos. Taču dīvainā kārtā tik un tā tiku pie darba ar jauniešiem. Vietējai pašvaldībai bija jātiek galā ar brīvprātīgajiem darbiniekiem no ārzemēm. Kārtējais naudas atmazgāšanas projekts no Eiropas Savienības fondiem. Nauda no “Erasmus”, strādnieki no Balkāniem. Jaunieši ar sliktām angļu valodas zināšanām un ar vēlmi uzlabot Eiropu. Pieteicos un saņēmu trīs puišu komandu. Mēra vietnieks šķita apmierināts, ka viņam nevajadzēs nodarboties ar brīvprātīajiem slaistiem. Es gan ātri atradu pielietojumu viņu spējām – nedēļas laikā tika nokrāsota mātes ”dačas” ēka, izrakti kartupeļi un novākta ābolu raža. Nākamajā nedēļā tika pārlīmētas flīzes mana dzīvokļa vannasistabā, nomainīta izlietne un ievietota jauna dušas kabīne. Kādu vakaru es sēdēju pie datora un sacerēju sludinājuma tekstu par celtniecības brigādes pakalpojumu sniegšanu. Garastāvoklis bija lielisks, šķita, ka beidzot esmu no darba ņēmēja pārvērties par darba devēju. Jutos kā starptautiskas firmas vadītājs. Vai arī kā mafijas boss, nav svarīgi. Piezvanīja tēvs un lūdza palīdzību cūkas nokaušanā.

– Guys, you will have to kill a pig. – Es paziņoju Balkānu brigādei.
– We are muslims. – Atbildēja Balkānu brigāde.
– OK, no problem, you will have to kill an infidel pig. – Es neatlaidos.

Nebija nekāds pārsteigums, ka ideja izgāzās, vadība mani nosauca par idiotu un atstādināja no darba ar brīvprātīgajiem. Pēdējo reizi redzēju Balkānu brigādi dpirms divām dienām iepērkamies “Depo” un krāmējam būvmateriālus pilsētas mēra vietnieka džipā.

Šobrīd atkal pētu darba sludinājumus un sarunā slēpju savu statusu “bezdarbnieks” aiz košajiem “pašnodarbinātais”, “blogeris” un “fotogrāfs”.

wolf

11 Replies to “No bezdarbnieka par starptautiska uzņēmuma vadītāju”

  1. ja pļūta par darba apstākļiem (draudzīgi un atsaucīgi kolēģi (bez piebildes, ka viņu humora sajūta līdzinās tualetes podā ikdienā iesniedzamam rezultātam)), tad ir konkrēti jādilš par savām spējām. 1:1.

  2. Beidzot, beidzot kāds reāli pasaka ka tie visi ir meli, principā tik daudz kas ir meli un izlikšanās. Katru dienu mācos piemēroties šai melu pasaulei, un izlikties. Daudziem tas sanāk bez īpašas piepūles, man gan ne.

  3. Dīvaini ka Balkānu puikas izdzirdot vārdus “Guys, you will have to kill a pig” vispirms nodomāja par cūku kā ēdienu, nevis mūsdienās tik bieži izmantoto vārda “policists” alternatīvu, vai arī to, ka tagad beidzot būs īsts darbs – novākt kaut kādu kretīnu, kurus, kā ierasts, mēdzam saukt par cūkām.

  4. TEDx lekcijas.
    Kā intervijas laikā pareizi sakrustot pirkstus, lai tas nostrādātu. Fizioterapeita konsultācija.
    Pirkstu sakrustošana nedarboajas? Pārbaudiet, vai jums ir pirksti.
    Lato Lapsas pirkstu sakrustošanas koučings.
    Kāds ir optimālais sakrustojamo pirkstu skaits.
    Ainārs Buldozrs Šleserbaums. Es piedzimu laimes vatenī ar sakrustotiem pirkstiem ar kājām pa priekšu.
    Sakrustoto pirkstu fiksēšana ar skoču, līmi un artrīta palīdzību.
    Es vienmēr kabatā nēsāju sava mirušā drauga un grāmatveža sakrustotos pirkstus. Aivars le Mbērgs.
    Plaukstiņjogas nodarbības.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *