„Lai visuvarenais nogrābstās…” inspektors vien ar pamatīgām pūlēm pusrīklē apturēja saldskābo vēmekļu šalti. Pusdienās baudītais gulašs bija pārāk labs, lai pieticīgi atalgots likuma kalps to atļautos tā vienkārši izplāt uz grīdas. Tajā žampā vēl bija neuzņemtas kalorijas.
Inspektora jaunākais kolēģis, neteicis ne vārda, pacēla dzelteno norobežojošo lenti un izgāja uzpīpēt. Piešķilt izdevās vien ar kādu trešo ceturto reizi, rokas viegli drebēja. Ko tādu viņš nebija redzējis kopš Vjetnamas. Smaka atgādināja napalma elles ugunīs sakausētas miesas, rīsu, piedeguša karija un tvaikojošas vircas smārdu.
Atgriežoties notikuma vietā, viņš redzēja inspektoru ar pirkstu spaidām izlietnes caurumā gulaša šļuras kunkuļus. Dzelzs iekšas tomēr bija padevušās. „Izskatās, ka būs kūlies pretī ar visiem spēkiem, pamatīga ķēpa… Labi, pasauc ekspertus, tad ejam ievākt liecības. Visi darbinieki jau savākti konferenču telpā. Nu, izņemot biroja administratori,” norūca inspektors, kamēr puspaciņa Orbit viņa mutē diezgan bezcerīgi cīnījās ar asā gulaša un kuņģa sulas apvienoto buķeti. Tieši biroja administratores, kura ar histērijas lēkmi tika nogādāta slimnīcā, dēļ policija uzzināja par notikušo.
—
„Vai tiešām neviens… NE-VIENS divu gadu laikā nekad neko nav manījis? Nevienu pašu reizi? Nevienu. Mazmazītiņu. Reizīti?” uz konferenču telpā sasēdinātajiem darbiniekiem auroja direktora vietnieks. Dažas sievietes zālē klusu šņukstēja. Pār plecu uzmetis īsu skatienu direktoram un saņēmis iedrošinošu, tik tikko nojaušamu mājienu ar galvu, vietnieks turpināja: „Tagad ir iejaukta policija. Pasarg’ dies’, ja šo uzodīs mediji. „Starptautisks uzņēmums gadiem netiek galā ar biroja dirsli”. Vai „Terors darbavietā: Nenotveramais kāla Banksijs” – kā jums tīk šādi virsraksti? Cik gan grūti ir paņemt poda birsti un aiz sevis notīrīt sūdu strīpu?”
Direktors pats labprāt būtu izmantojis iespēju, lai izbļautos uz padotajiem, taču šoreiz prātīgāk šķita palikt sēžam krēslā zāles kaktā un vērot tirādi no malas. Pat iekārtošanās ērtāk uz ķebļa, sasveroties uz sāniem, jau bija riskanta, kur nu vēl piecelšanās kājās. Direktors šoreiz bija pārrēķinājies – savi trīs vēzieni ar papīru par īsu. Viņam neganti smirdēja dirsa.
:-D
No kuras filmas tas klips?
Meistardarbs!
Āāāā, šis ir skaisti. Šedevrs!
Pieņemu, ka sižets ir balstīts uz reāla notikuma šokoldes ceha redakcijā
Vai pie jaroslava..
Nē, cipariņ, tas ir balstīts pēc tavas pēcpuses nostāstiem katru vakaru pirms Panorāmas.
Kurbadam bravo !! Māju ar brūni notrieptu papīra gabaliņu.
Ciparam laikam sāp, ka ir atmaskots viņa uzņēmums, un tagad pastāv draudi zaudēt direktora vietu.
Lieliski, it sevišķi beigas! Autors ģēnijs!