Neņem mutē svešu

Nupat izvirda kārtējais vulkāniņš “Pasažieru vilciens VS Valsts valodas centrs”. Ja kāds nezina par ko ir runa, tad Valsts valodas centrs (VVC) aizliedz tulkot sekojošos vārdus vilciena stacijās Jūrmalā: Atiešana (Departure), Maršruts (Route), Ceļš (Platform), Vilciena numurs (Number), Pienākšana (arrival).

Varētu saprast, ja šai nostājai būtu likumisks pamatojums, bet nē: “VVC, komentējot savu nostāju, norāda, ka nav runa par vārdu skaitu, bet par principu. Likuma paredz, ka ir jāpalielina valsts valodas lietojums un integrācijas loma. “Tas nav iespējams, ka tagad visās mazās dzelzceļa stacijā, lidostās, autoostās, tajā skaitā ar Daugavpilī, būs šiet attiecīgi vārdi krievu un angļu valodā, un sazin’ kāpēc, ne, piemēram, vācu,” skaidro VVC Valodas Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis.“

Nu bet protams, protams, runa ir par principu. Par “iedosim mazo pirkstiņu, paņems visu roku” principu, jeb, vispirms vilciena stacijās būs informācija svešā mēlē, beigās jau vilciena maršruts vedīs Rīga – Sibīrija. Kārtējo reizi tiek žonglēts ar irracionāliem principiem un nepamatotiem izteikumiem. Un, ja jau runa ir par principiālu pieeju valsts valodas lietojuma palielināšanai un integrācijas lomai, tad man arī ir ne viens vien ieteikums:

Pirmkārt, atšķiram Valsts valodas likumu un 5. pants vēsta: “Ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu.” Tātad, latgaliešu valoda joprojām ir tikai paveids, valsts valoda ir tikai latviešu un lībiešu, krievu valoda ir mazākum-valoda, par angļu valodas lietojumu nevar būt ne runa, jo krievu tūristu iespaidā, tā būs klasificējama kā intensīva rusifikācija, viss loģiski, viss skaidrs.

Otrkārt, lai veicinātu valsts valodas lietojumu, to jāpadara par valsts programmu, attiecīgi jānovirza finansējums un jāveido sociālās akcijas. Es atļāvos uzņemties iniciatīvu un, balstoties uz zināšanām par līdzīgām akcijām, izdomāju akcijas nosaukumu, kam jākļūst par katra latvieša moto:

Neņem mutē svešu!

  1. Ir nepieņemami, ka programmēšanas valodas (HTML, C++, Python, uc.) nav valsts valodā, tās nepieciešams tulkot, vai izstrādāt valsts programmēšanas valodas, piemēram Latviešu++;
  2. Lai ieceļotu Latvijā, tūristiem nav jānokārto vīza, bet latviešu valodas eksāmens;
  3. Katra Latvijas pilsoņa uzvārdam ir jābūt latviešu, vai lībiešu valodas vārdam, nepieciešamajā locījumā (piem.: Kalniņš, Zariņš, Roze, Auziņa, utt.);
  4. Jāpieliek gals arī privāto uzņēmumu patvaļai, atskaņojot mūziku ar vārdiem svešvalodā. Izņēmums, ja tiek nodrošināts tulkojums latviešu, vai lībiešu valodās;
  5. Nepieciešams veikt skaitļu un matemātisko pierakstu prakses revīziju, jo ir nepieņemams, ka tiek izmantoti arābu cipari. Piedāvāju arī aizvietot “+” zīmi ar ugunskrustu;
  6. “@” simbols latviskojams kā “pie”;
  7. Ārvalstu automašīnu markas ir pārdēvējamas latviešu un lībiešu īpašvārdos, piemēram: Mercedes – Daugava, Audi – Turaida, BMW – Kālezers;
  8. Lai izvairītos no fakta, ka Latvijas ceļazīmes ir saprotamas gan krievam, gan amerikānim, tās jāaizstāj ar Latvju rakstu zīmēm;
  9. Latvijas valsts teritorijā kategoriski jāaizliedz to valodu lietojums, kuru alfabēts satur simbolu “w”, kas ir ačgārnā Jumja zīme, saukta arī par “velna Jumi”;

27 Replies to “Neņem mutē svešu”

  1. iesākumam izklausās lāga, tik es laikam gan ierosinātu arī pašiem latviešiem, saņemot pasi 16 gados nokārtot latvju mēles eksāmenu, savādāk mūsu tā valodiņa, sevišķi tīņu starpā brīžiem ir pavisam nesaprotama.

  2. 10. Aizliegt jebkādu drukātu materiālu, kas nav latviešu valodā, ievešanu, publicēšanu vai izplatīšanu, tai skaitā izkārtņu, ēdienkaršu vai firmas zīmju, valsts teritorijā, konfiscējot tās uz robežas un iznīcinot, organizējot publisku dedzināšanas rituālu.

  3. Ja jau princips, tad lūdzu – sakrāmējam visas oficiālās ES valodas tai virsrakstā. Esam taču ES sastāvā vai ne?

    Anyway šitas viss izklausās kā stāsts par “no viena grāvja otrā”.

  4. Labs raksts un par tēmu!

    Padomājiet par to no šāda skatu punkta – veikali padara klientiem vidi ērtāku, lai tie būtu priecīgāki iepirkties attiecīgajā vietā.

    Tāpat arī šeit – varam valsti padarīt ērtāku tūristiem (nerunāju par galējībām) un pielāgot pāris lietas, kas tūristiem (lasīt – klientiem) uzlabos apstākļus.

  5. Latvija_rullē (valoda):
    kamēr valoda nav tukša :
    ja valoda nav “Angļu” vai “Krievu”:
    skribelēt “Viss rullē”
    citādāk:
    skribelēt “Ir ķibele”

  6. Tā nu ir, PSRS laikos galējība bija visur izmantot Krievu vārdus, atvērtajiem veikaliem/bāriem/kafejnīcām likt no krievu valodas ņemtus vārdus u.tml, bet tagad esam nonākuši otrajā galējībā, kad tādā pat veidā tiek visur spiesta angļu valoda..
    Bet tūrisma uzlabojuma ietvaros gan vajadzētu šos tulkojums, kas, protams, nekāptu pāri robežām. Te citādāk krievi sāks to uztvert kā diskrimināciju, un vēl ar laiku varbūt uzstādīs kādus ultimātus..

  7. Tad jau labāk lai taisa programmēšanas valodu Pitōns (precedenti jau ir, piemēram ķiniešu valodā savs Python jau ir)

    Un visiem iebraucējiem un tūristiem jāizsniedz vīzas ar viņu latviskajiem vārdiem un uzvārdiem!

  8. Skumji ir tas, ka izglītoti cilvēki no VVC Valodas Kontroles daļas neredz atšķirību – kur nepieciešams tulkojums un uzraksti vairākās valodās (lai tūristi varētu pārvietoties)un kur tā ir izdabāšana citu valstu varām…

  9. Tikai pēdējais lumpens, kas pārdevies par tramvaja biļeti ((C)Hermanis) neredz vāji slēptu SC vēlmi atjaunot uzrakstus visur 2 valodās ar sekojošu valsts valodas statusa pieprasīšanu krievu valodai.
    Un kamēr tādiem lumpeniem lodziņiem būs vēlēšanu tiesības, tikmēr šai valstī izaugsmi neredzēt!

  10. Autors gribēja patēlot idiotu, bet nav vajadzības tēlot, jo dabiskais tēls jau atbilst.

    Konkrēti – par “latgaliešu valodu”. LOHdziņam paskaidroju lēni – “latgaliešu” valoda IR TĀ PATI LATVIEŠU VALODA, tikai cita literārā forma (vai tradīcija, kā to vēl sauc). Tādēļ likumā NAV NEKĀDAS VAJADZĪBAS vienu un to pašu valodu minēt divas reizes. Principā, arī jebkurš iesniegums visā valsts teritorijā latgaliskajā latviešu valodas rakstībā būtu jāpieņem līdzvērtīgi kā t.s. “literārajā” latviešu valodā. Prakse , protams, ir cita, bet tas nemaina lietas būtību.

    1. Andrejs ->
      Prieks, ka Latvijā joprojām ir cilvēki, kuri uzskata, ka smadzeņu atpalicība ir kā rota, ko nēsāt lepni izplestu krūti.

  11. Robežu, kur beidzas tūristu atbalstīšana un sākas divvalodība, juridiski nebūtu nemaz tik viegli novilkt. Ja VVC atļautu šo, kas no tūrisma viedokļa, protams, ir foršiņi, kāds sagribētu tekstiņus arī krieviski, jo ir tak Jaunais Vilnis, daudz krievu tūristu un tā.. un tad no mūsu puses būtu “krievi nāk” stila pretargumenti, un tur mēs tūrisma profitu vairs nesaredzētu. Bet, ja atkāpes ir pieļautas jau vienreiz, kā likumiski nostiprināti lemt, kad var un kad nevar?

  12. Tas, ka latgaliešu valoda ir paveids, nozīmē ka tā pieder pie Latviešu valodas, tikai tā nav Latviešu valodas literārā forma, kura izmantojama visā Latvijas teritorijā officiālos rakstos.

    Par ārzemju valodas lietojumu stacijās – pilnīgi piekrītu, ka pietiek ar Latviešu un angļu – starptautiska valdoda, kura tiek lietota eiropas savienībā. Vēl var paraugu ņemt no citām ES valstīm un skatīties kā tur tiek tulkots citās, izņemot valsts valodās.
    Nav neviena iemesla starp ārzemju valodām izcelt krievu. To var darīt privātā kārtā, bet ne sabiedriskās un valsts iestāžu apsaimniekotās vietās.

  13. Interesants būtu gadījums, ja kās UK pilsonis iesūdzētu ECT par viņa cilvēktiesību aizskārumu Latvijas valstī un radušos materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies ES pilsonim izkāpjot nepareizā pieturā, jo VVC amatpersona bija aizliegusi LDZ izlikt uzrakstus vienā no oficiālajām ES valodām.
    Ceru, ka abreviatūra bija saprotama.

  14. Latgaliešu valoda ir Latviešu valodas paveids, kas ir ieguvis valodas statusu, jo tam ir visi aspekti, kas ir nepieciešami valodas statusa apstiprināšanai (atšķirībā no zemgaļu un kurzemnieku dialektiem un etc. tami ir arī sava rakstība), bet latgaļu valoda visnotaļ nav ar valsts valodas statusu, un to nevar izmantot kā literāro valodu :p

  15. Es esmu PAR jaunu programēšanas valodu. Bet arī esošās (daudzmaz) ir ok kopš uztur latviešu valodu. piemēram:
    var bērzaTāss=function(){return {iešņāpt:function(dainas){return console.log(dainas);}}}()
    var šņabis = ‘labprāt’;
    bērzaTāss.iešņāpt(‘šņabis: ‘+šņabis);

Atbildēt uz Tontoons Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *