Šonakt briesmīgi murgoju. Biju Plēpis. Plkst.21:45. Viss šņabis izdzerts, naudas nav. Piepīpēta virtuve ar apdzeltējušām sienām. Jūtu, kā promiles krīt. Proporcionāli pieaug depresija. Tumsa lien iekšā pa visām malām. Nav ar ko parunāt. Te pēkšņi zvans. Zvana Cehs. Spožs cerību stars pāršķeļ tumsu. “Cehs! Cehs nepieviļ. NEKAD!”
“Klau, Rūdi? Mēs te tā izdomājām – varētu nobrist gar “Celli” uz kādu alu, pag, vispār nē! Ko saki, ja mēs fiksi ieskrienam veicī pēc šmigas un aizlaižam pie tevis?”
“J-j-jā! JĀ!” Rūdis sajuta vēlmi atkal dzīvot. Un būs kāds, kurš palīdz Janku aiznest līdz taksim, izskatās, ka šodien tāpat vairs necelsies, guļ kā beigts. Labi paņēmis būs.
Pēc sarokošanās un apkampieniem Rūdis sarūmē viesus ap mazo galdiņu, kur uzklāta zakusene no apkaltušas doktordesas maizēm un “Kok” gurķiem. Lodziņš velk ārā uz galda aliņus, atkorķē pirmo un dod namatēvam. Rūdis, atmetis domu noslēpt izmisumu un iedzert alu pēc minūtes divām, uzreiz paķer pudeli un neskatoties iekampj lielu malku. Tad aizmet pudeli pret sienu un sāk nevaldāmi raudāt.
Raud arī Ceha biedri. No smiekliem. “Rūdi? Mēs te “KasJauns” izlasījām, ka tevi jāglābj. Bet, nu… kā ar cirvi noraut nevar. Kaut kādai pārejai jābūt.”
Zemē stiklu un lipīgas suslas peļķē guļ palielāks stikla gabals, ko kopā satur etiķete “Baltika No 0. Bezalkoholiskais alus”.
Priekā!
Wow, viens no labākajiem rakstiem! 9/10
sehr gut! 9/11
Kamēr jums nav normāla raksta par ceha draudziņu melbiksi, tikmēr jūs esat mīkstie. Nu kas ir, par KangXra draugu neesat gatsvi iesmiet? Mīkstie!
ceru, ka jankam viss beidzās labi.
p.s. vajag pielikt kaut kādu trigger-warningu, jo tas pēdējais teikums var kādam alkānam piebiedēt infarktu.
Pirmais, bļe.
Eee. A kas ar kseniju noticis? Vegaani apeeda?
Ksenija ir aizgājusi PīāRā. Kad naudiņas vajag, tad… nu tad, saproti pats!
Runā, ka Jēzum pirmais mēģinājums pārvērst ūdeni vīnā beidzās ar bezalkoholisko alu. Brieduma gados, tad gan, viņa sekotāji regulāri baudīja stiprinātos vīnus un citus brīnumus.
Es no sākuma domāju, ka tas žurnāla vāks ir fotošops.
Un tad es viņu pamanīju kafejnīcā… vāks… kauns paliek…