Nesen izgāju cauri pēdējās desmitgades nozīmīgākajiem notikumiem. Kā savus kritērijus izvēlējos sabiedrības cienītākos un mīlētākos celmlaužus, cīnītājus vai vienkārši labu cilvēku labos darbus. Atradu trīs.
1) Sociālie mediji
2) Obamas pārvēlēšana amatā
3) Cep kūku uzvara nacionālajā Eirovīzijā
Ja paskatās uz šiem notikumiem plašākā mērogā, skaidri iezīmējas noteikta tendence – pasaule, kādu mēs to pazīstam šobrīd, iet kaut kā liela virzienā. Turpinot šo sarakstu, mūžīga iznīcība un elles mokas šķiet tikai likumsakarīgas. Tas man lika aizdomāties mazliet tālāk. Varbūt pasaules gals nemaz nav tik neiespējams? Varbūt mans cinisms ir bijis tikai aizplīvurots skats un neapšaubāmo un neizbēgamo? Varbūt un tikai varbūt tas Maiju kalendārs vienreiz beigsies un tas būs tikpat neizbēgami kā Iphone 6 un otrdienas paģiras?
Tas mani, protams, noveda pie skarbas atklāsmes – Man ir pupi. Man nevajadzētu tik daudz domāt.
ja tu esi te, tad, kas ellē vaktē plīti!?!
Kad ciešāk sāk skatīties uz ekrānu, ir iespējams pamanīt, ka nedaudz virs Gif’a ir arī kaut kāds raksts.
Khm…nebiju informēts par šādu darbinieci cehā.
Stulbais gifs. Vairs nespēju pastrādāt.
Dators virtuvē? Eleganti, bet autorei to tomēr nevajadzētu izmantot vairāk, kā lai apmeklētu receptes.lv un mammam.lv.
Es kā konservatīvi labējs gejs protestēju pret sieviešu ģenitāliju necenzētu plivināšanu virzienā no ekrāna uz āru.
Beigās sanāk tādas kā troņu spēles – pilnīga huiņa, bet nācijas vidējais IQ tiek nosists ar nepārtrauktu testosterona slodzi. Un atkal – neviena LTBG pārstāvja.
A par ko teksts bija? Kautkāda sieviešu vaimanāšana par menstruācijām un tamponiem?
Apokalipse ir nepieciešama.
Esi sveicināta!
Interesanti, vai noturēsies ilgāk par viena raksta Bisektrisi!?
Troņu spēles jau ir pārbāztas ar pidariem, kuru grāmatās nav.