“Klau, davaj, aprīkosim tabureti ar diviem riteņiem un virtuves kombaina motoru!” bija tā ģeniālā ideja, kas mums atnesa veselu idiotu paaudzi.
Daba vienmēr parūpējas, lai ar domāšanu neapdāvinātās personas būtu identificētas – par to aizdomājos, kad pie vietējā lielveikala redzēju sapulcējušos veselu baru ar nepilngadīgiem baikeriem, kuri, metuši izaicinājumu dabiskajai atlasei, mērījās ar skaļāko “zīīīīī” (jo tā ir skaņa, ko izdod motorolleris).
Līdzīgi domājošajiem indivīdiem vienmēr patīk veidot kopienas. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka pastarpināti viņi arī apmainās ar informāciju par un ap aktuālo “Talantu fabrikā”. Šo sanāksmi pagodināja, šķiet, arī idiotu paaudzes neformālais līderis, kura spēkrats bija papildināts ar pazemojošām krāsainām lampiņām, plus, nekvalitatīvu skaņas sitēmu, kas publiskam muzikālajam baudījumam bija nodevis neko citu kā Bermudu Divstūri. Tam vajadzētu būt līdzīgi kā ar cērmēm, rižiem matiem, Studentu paradīzes aproci vai herpēm – parasti tādas lietas cenšas savā nodabā atrisināt, nevis izlikt sabiedriskai apspriešanai. Pretēji iepriekš minētajiem, motorolleris ir kas vairāk par sevis degradēšanu. Tas liek uzmanīties arī apkārtējiem.
Kaut arī aparāts pēc jaudas ir vājāks kā tā īpašnieka somā guļošais vēl siltais vibrators (kas pēc skata arī ir vīrišķīgāks), atrodoties uz vienas brauktuves ar īstiem transporta līdzekļiem, apdraudēti ir visi. Gan autovadītāji, gan velosipēdisti, gan gājēji, gan sabiedrības kopējais tēls.
Lielākajai daļai motorolleru turētāju izpratne par transporta plūsmu ir “es māku paraut ratā” līmenī, kas varētu būt saistīts ar faktu, ka tā vadīšanai vienīgās nepieciešamās kvalitātes ir piecdesmit lati un rokas. Tas, apvienojumā ar cieto pārliecību, ka ripojošs virtuves kombains viņus padara par īstiem zaķu magnētiem, ir visa darvina fonda cienīgs izaicinājums nenotikt kaut kam traģiski stulbam, un vecākajai paaudzei būtu jāuzņemas atbildība par to, ka ir ļāvusi attīstīties šādai situācijai, turklāt steidzami jāmeklē risinājumi vēl pirms slimība ir izplatījusies plašākā mērogā.
Tas būtu tikai loģiski, ja vadīšanai būtiski tiktu pacelts vecuma ierobežojums. Nobriedušākas personas spētu apzināties, ka motorollera pamata funkcija ir picu piegāde, nevis balss lūzuma neskarto baikeru bandu dibināšana.
Vienreiz dzīvē izdrāzīsi rižu (ja mācēsi ar viņu nebeigt 2minūtēs), nekad vairs huiņu par recesīvo gēnu nerakstīsi.
Lūdzu saki, ka lampiņas mirgoja mūzikas ritmā
Lai brauktu ar rolleri, pēc jaunā gada būs jābūt tiesībām, tā kā viss būs hokay.
Andrjuha, piedod, nepamanīju, ka Bermudu Divstūris ir mūzika.
Cik skumji ka redzi tikai tos sīkos perdeļus. Es netaisos tev celt sliktu slavu, bet tikai teikt vienu. Man pašam arī bija rolleris, atzīšos, braukāju ar to sākot ar 14 gadu vecumu, bet es netašījos, neradīju avārijas situācijas un visādi citādi neapdraudēju visu sabiedrības slāni. Ja tev nepatīk kāds indivīds, ej un izsaki savas replikas viņam, pārējiem kas brauc normāli un ievēro satiksmes noteikumus tavs murgs nav jāklausās.
Burtus var klausīties? o_O
Neizprotama un čīkstoša sāpe rakstā.
Izlasot rakstu “Latvieša sapnis”, kas šeit pat, nav skaidrs ar ko šī raksta autors ir labāks par to mūžīgi čīkstošo un neapmierināto latvieti.
..varētu domāt, ka tā vecākā paaudze, kas “pieskata” esošo, savulaik arī nerāva ratā visādus neejošus mopēdus un nelasījās baros lai palielītos ar paveikto. Tik bija citi laiki un citas iespējas.
Acīmredzot autoram liekas, ka labāk ir kasīt kājstarpi un sēdēt pie šķidro kristālu ekrāna un radīt šāda tipa rakstiņus.
Man brīžiem liekas, ka Cehs.lv autoriem ir tiešā sasaiste ar manām smadzenēm, tikai bonusā klāt vēl apskaužama prasme asprātīgi ironizēt un gaumīgi ieņirgt :D
Ja ir kaut kas, kas man nepatīk vēl vairāk par motorolleriem, tad tie ir šī raksta negatīvo komentāru paudēji.
Tas ir tik aizkustinoši un pūkaini, ka daļai cilvēku Ceha apmeklējuma virsmērķis acīmredzami ir atnāktu un apvainoties.
Atsevišķu nievu ir pelnījuši “Vespa” braucēji. Viņus atšķir pārmilzīgais ego un lepni piepūstie vaigi, kurus neierobežo pat kaskas siksniņa. Var padomāt, ka tiem zem pakaļas ir nevis pļerdaks, bet Maibahs, lol.
Raksta beigās gaidīju stāstu, ka esi bērnībā dabūjis pa viepli no motorjaunatnes :(
Vēl viens fantastisks infantīlisma līmenis ir chopperi un “baiki” ar 50cm2 motoru. Ieraugot tādu pie neliela pierīgas veikaliņa gribas atrast tuvāko apgaismes stabu un ritmiski dauzīt galvu pret to mantras pavadībā:kā-pēc, kā-pēc, kā-pēc….
Tik daudz komentāru, interesanti palasīt.
Šī raksta subjektīvums liek mazliet nobālēt tā skaistumam. Es dziļi iesaku rakstus veidot skatoties no vairākiem viedokļiem un dažādiem rakursiem. Kopumā solīdi.
Autors vēlējās būt smieklīgs, šķiet arī sarkastisks un ironisks, bet neizdevās.
Nu tufta konkrētākā. Varbūt čaļi, kuriem starp kājām nekā nav, domā, ka ar moci var ko kompensēt? Cilvēki bez kompleksiem, brauc ar to transportlīdzekli, kurš viņiem šķiet ērts. Es braucu ar Vespu. 7 gados 26000km. Bez avārijām. Pa Rīgu. Jo tā ir ātrāk par moci un lētāk arī. Raksta autors-luzers!
Raksta autors totāls tizlenis, kuram vecāki laikam lika sēdēt mājās un zubrīties pie rakstāmgalda, ja paskatīsies laukā pa logu, tad dabūsi pa dirsu un stūrī sēdēsi.
Drīzāk pats kopensē kautko nevis tie jaunieši kas braukā ar motorolleriem un reali kaut ko dara, nevis staigā apkārt un žultojas takā veca tante internetā parādot to ka viņam kautkas traucē ar kuru tam vispār nav nekādas daļas.. un jautājums.
Patīk ar sabiedrisko vizināties?
Nebija domāts uz Janu, drīzāk raksta autoru.
Kur ir rakstīts par to kā tevi bērnībā notrieca fūre un atrāvies pa visiem zobiem no rolleristiem… ā pag, pacieties, tas notiks drīz. -.- sist un mērcēt šitādus!