Abi vīrieši acis bija samieguši cieši, šauras kā tiklu pirmkursnieču šļurpstenes pirms koju dzīves uzsākšanas. Tūkstots jūdžu skatieni. Bet vispār tovakar saulriets bija indīgi spilgts, teju fluorescējošs.
Klusums ilga vien dažas sekundes, bet šķiet, ka bija pagājusi krietna pusstunda. Tik elektrizējoša spriedze, ka, gaiss zuzēja turpat vai sataustāmi. Pāris sānielas tālāk nočīkstēja rati, kaut kur aizklidzināja kāda krietni apkalta ķēve.
Viens no vīriem ar pirkstiem nervozi knibinājās gar jostu. Abi turpināja viens uz otru blenzt ar caururbjošiem skatiem, it kā pretī stāvētāja tur nebūtu, it kā viņam varētu redzēt cauri.
„Šī Maxima mums diviem ir par šauru,” beidzot nopukstēja Aivars.
„Burtiski,” lauzītā latviešu mēlē piekrita tikpat apaļais indiešu izcelsmes programmētājs.
„Neēdis nav karotājs,” pie sevis domāja Aivars brīdī, kad viņa un indieša punčuki amzierīgi nostrīķējās viens gar otru. Indietim galvā skanēja Maikla Džeksona „Black and White”.
Pēc pāris mirkļu „ufff…” un „velns, hūū…” stīvēšanās abi bija paspraukušies viens otram garām, un Aivara briļļu stiklos atspulgoja zeltainais apsolītās zemes Eldorado mirdzums – koši dzeltens plakāts vēstīja, ka „Visu nedēļu pelmeņiem -30%!”.
Lēti…
Kurbads gadiena nau Nils Saks? Vinjam tak bija taa gramatina par resanjiem kas bungaajas un apeda viens otru
Pēc pelmeņiem Aivars atkal būs “cīņai sveiks” ar balto fajansa zirgu. Tas priecē.
Cīsiņam sveiks!
Black OR White, Karl, ibio!
Pēdējā laikā ir sajūta, ka cehā notiek tāda kā atrakstīšanās – lai tikai kaut kas tiktu iepublicēts, radot šķietamu priekšstatu, ka viss notiek. Varbūt saņemas un uzraksta ko tiešām jaudīgu.
Da nē, šis ir īstais cehs! Tāds kādu to atceros pirms gada, diviem. Domu lidojums uz hektora bāzes par mūžam aktuālo Neko.
Pirmā rindkopa ļoti baudāma
Bļeģ labs!
Vecais labais cehs ir atpakaļ! Žetons! Patika!