MEŽA BRUOĻI
Piektais cēliens
Tumša skatuve. Uz skatuves stāv galds, tam virsū galda lampa un tukša kandžas pudele, galdu izgaismo prožektors. Pie galda sēž trīs cilvēki Bundesvēra kamuflāžas jakās. Zem kamuflāžas jakām rēgojas zili strīpainas maikas. Aiz galda, pie sienas – Latgales karogs.
Iepriekš tika publicēts pirmais cēliens, otrais cēliens, trešais cēliens un ceturtais cēliens.
Lomās:
Broņislavs – vecākais
Staņislavs – gudrākais
Jezups – pastarītis
Broņislavs: Tai, bruoļi, vai jius zynat kas tuvojās?
Staņislavs un Jezups saskatās, bet klusē.
Broņislavs: A meždu pročim, svātki tuvojās.
Jezups: Penseja?
Staņislavs: Pobolsts?
Broņislavs: Zīmassvātki, jobtvaju.
Jezups: O! Dzaram!
Staņislavs: I ādam!
Broņislavs paceļ tukšo pudeli un pavirpina rokās. Aplūko tukšo galdu.
Broņislavs: Varam āst toļki pipsi bez suoļs.
Jezups norij siekalas, Staņislavs aplaiza sakaltušās lūpas.
Staņislavs: Juoīt pi sābra pēc polša.
Jezups: I pēc kampetu. Maņ garšoj krīvu “Medunok”.
Staņislavs: A maņ garšoj “Zeļonaja marka”.
Jezups: I peipis zacepi pi raizis.
Broņislavs: Vasaly. Loba dīna. Starp citu, ite tuvumā pluosās karš i krīvu kampetys, i krīvu šņabs ir zam sankcejom. Sābris iz Krīveji vairs nbarauc i siež sātā.
Jezups: Jam že beja Pasāts, i jis bīži braukuoja iz Krīveji pēc saļarkas.
Staņislavs: I pēc šņaba.
Jezups: I pēc kampetu.
Staņislavs: I pēc peipom.
Broņislavs: A tānam siež sātā. Vyspirms, pravda, pasiedieja cītumā, bet nu jau pusgodu siež sātā.
Staņislavs: A Pasāts?
Jezups: Tože siež?
Broņislavs: A Pasāts braukoj. Tikai ne Latvijā, bet pa Ukrainu. Konfisciets.
Staņislavs: A jis pats?
Broņislavs: Siež.
Jezups: A Pasāts?
Broņislavs: Brauc.
Staņislavs: A nahujam jis nabrauc iz Krīveji?
Broņislavs: Hau dū jū dū? Alez gut? Iz Krīveji ņivīns nabrauc, jo tur ir karš.
Jezups: Bet fūras braukoj.
Staņislavs: I autobusi.
Jezups: I viļcīņi braukoj.
Staņislavs: Tikai nahujam jī braukoj, ka navar atvest ņi šnaba, ņi peipu, ņi kampetu?
Broņislavs: Starp cytu, Reigas čiuļi sacieja, ka vāga nūjaukt dzelzceļa sļīdis iz Krīveji.
Staņislavs: Pareizi, nūjaukt iz Krīveji, i salikt iz Igauņeji i Ļītuvu. Reil Baltika!
Jezups: Varēs braukt iz Drus… iz Ķiņiņ.. Durusukiņi… Karoče, iz kūrortu.
Staņislavs: Varēs braukt iz Poļšu piec kampetu, šņaba i peipu.
Jezups: Lai jauc nūst iz Krīveji.
Broņislavs: Maņ sdajoca, ka huju jī nūjauks, i huju jī saliks.
Jazups: Ja viņ… (kasa zodu)
Staņislavs: Ja viņ… (kasa kuli) Ja viņ bītu cylvāku apvīņeba, kas varātu jobņāt spruodzīņi iz sļīžom.
Broņislavs atplaukst smaidā.
Broņislavs: Starp cytu. As zynu, ka ja sajaukt benzinu ar saldātym gūvs siudim, var sajīt napalms.
Jezups: Kur tu tuo dzierdieji?
Broņislavs: Ir vīns klubs par kuru maņ tai kai navādzātu stuosteit. Karoč, nav svareigi.
Staņislavs: Myusim klāvā ir vīna kaņistra ar benzinu. Tas nu tai.
Broņislavs: O! Aizīšu apsavārt.
Staņislavs: Pag! Tī tymss. Pajam spičkas.
Broņislavs: Paļdis.
Broņislavs pieceļas, paņem sērkociņus un aiziet. Aizcērtas ārdurvis.
Staņislavs un Jezups saskatās.
Jezups: Mda.
Staņislavs: Kas?
Jezups: Nē, nē, nekas.
Staņislavs izstaipās, tad atgāžas krēslā.
Jezups pārlaiž skatienu pār skatuvi, skatās griestos.
Staņislavs: Kaņistra tī pošā vydā, nav gryuši atrast.
Jezups: I jam vēļ spičkas ir, gaismeņai.
Staņislavs skatās pulkstenī.
Jezups nervozi knibina pirkstus.
Staņislavs: Dūmoj jebaņot?
Jezups: Da nazynu. Ņi dolžens.
Iestājas draudīgs klusums. Dzirdama vēja šalkoņa aiz sienas.
Staņislavs joprojām skatās pulkstenī.
Ar blīkšķi atveras ārdurvis un uz skatuves uznāk Broņislavs ar smagu degvielas kannu rokās.
Broņislavs: Vot! Bīs bomba!
Staņislavs: Tī točna benzins? Tu pārbaudieji?
Broņislavs: Nā, klāvā beja tymss i solts. Kas gan cyts te var byut?
Jezups: Nu kai tu tai saki, tad gan.
Visi piecieļas kājās, sastājas ap degvielas kannu. Broņislavs izstiepj roku.
Broņislavs: Vīns par vysim.
Pārējie saliek savas plaukstas uz Broņislava plaukstas:
Visi kopā: I vysi par vīnu.
Nolaižas priekškars.
BEIGAS.

Jezupa balss aiz priekškara: Bruoļi, pag’. Vāga tūmār apsavārt kas tī īškā.
Nošvirkst sērkociņš. Atskan blīkšķis.

Lūdzu tulkojumu šim: “I pēc peipom.”
Dāls, es dzierdieju tovu rauduošonu. Tovi klīdzīni tyka da munu ausim. Ap tevi apsatyn eļnis pūdi. Nuovis pūdi jūs jau nūžņaug. Iznycynuošonys straumis jūs nūbaida. Nasabeist, dāls. Dreiž. Vysam ir sovs laiks.