Nekustamo īpašumu cenu burbuļa augstākajā posmā es veiksmīgi pārdevu no vecmāmiņas mantoto dzīvokli un lauku māju. Jau vairākus gadus strādāju normāli atalgotu darbu lielajā, pienīgajā valsts pārvaldes aparātā. Tas sedz manas ikdienas vajadzības, apģērbu, pārtiku, komunālos maksājumus. Lielākā daļa darījumā iegūtās naudas joprojām glabājas bankā. Braucu ar 2009. gada Audi A6. Apģērbā noteikta stila nav. Meklēju draudzeni. Nepārprotiet, ne jau tagad kādai vajadzētu pieteikties, man viss kārtībā, man ir vairākas. Es vienkārši stāstu, ko es daru ilgstošās tagadnes formā. Es meklēju draudzeni.
Esmu aizrautīgs draugiem.lv lietotājs. Daži varbūt teiks, ka Facebook drīz pārņems arī Latvijas interneta draudzēšanās tirgu, bet es zvejoju tur, kur ķerās – labi iebarotās vietās. Visvairāk oranžajā portālā man patīk grūti pamanāmā funkcija “Pievienot Favorītiem”. Lai noķertu drošu variantu, nevar pa taisno bliezt meklētājā “Liene” un sūtīt vēstuli pirmajai, kas iepatīkas. Pārāk tieši un uzbāzīgi, tāpēc potenciālā draudzene, pat ja viņa nāk no pilnīgas miskastes, var nobīties un noslēgties. Tāpēc sākumā pievienoju favorītiem visas sievietes, kurām profila bildē fonā redzamas atplīsušas tapetes, pabalējis tepiķis, okupācijas laika sekcija, brūni krāsota un daļēji atlobījusies kājlīste, utml. Pievēršu uzmanību arī apģērbam – tam jābūt acīmredzamam “tirgus variantam”, vēlams ar spīguļiem, vēlams ar strīpām gar sāniem. Pirmo nedēļu katru dienu apskatu izvēlēto meiteņu profilus, lai tiktu pamanīts statistikā. Pēc tam kādām piecām izsūtu standarta iepazīšanās frāzes un parasti ar divām tālāk izveidojas garāka sarakste un viena vai vairākas tikšanās reizes.
Īpaši viegli un ātri viss notiek ar tām, kuras vienas audzina atvasīti. To ir pavisam vienkārši noteikt pēc tā, ka starp visām 20+ “Mēs parciņā” galerijām, nekur nav redzams papus. Vientuļās mātes visforšāk ķert ir arī tāpēc, ka viņām parasti finanšu situācija ir vēl spiedīgāka, bet tai pat laikā ir savs dzīvoklītis, kurā mani uzņemt. Pie sevis nekad neaicinu. Paši labākie randiņi man ir bijuši tie, kur mēs vispirms ēdam rosolu no puķainiem šķīvjiem un mazais man uzdāvina nemākulīgu zīmējumu. Gandrīz vai kamols sakāpj kaklā no aizkustinājuma, kad vēlāk raušos virsū viņa mammai.
Visas draudzenes pametu vidēji pēc 2-3, ja varētu tā izteikties, tuvības reizēm. Tas ir labākais brīdis, jo esmu parādījis savu auto, dažus dārgo zīmolu apģērbu komplektus, un izsmēlis iepriekš atstrādātās tēmas, kurās esmu “zinošs”. Protams, katra šķiršanās ir sāpes, jo viņa saprot, ka ir palaidusi garām retu izdevību tikt laukā no nabadzības un bezcerības purva, viņa vaino sevi, ka ir pieļāvusi kādu kļūdu, ka savas vainas dēļ pazudinājusi iespēju uz normālu dzīvi. Pēc katras šķiršanās atpakaļceļā piestāju šosejas malā, izslēdzu gaismas un masturbēju, domājot par vainas un smeldzes kokteili, kas plosa nu-jau-bijušās draudzenes prātu. Tieši tāpēc nekad neizvēlos meitenes no lauku mazpilsētām, jo tur draugu saites ir daudz ciešākas, un tādejādi es riskētu dabūt pa muti no viņas draugiem, kas rūdījušies smagā fiziskā darbā un neskaitāmās zaļumballēs. Rīgas guļamrajoni ir daudz drošāki ūdeņi.
Esmu dzimis astoņdesmitajos, uzaudzis Rīgā, varbūt pat gājis vienā skolā ar tevi. Bet es esmu slikts cilvēks. Varbūt pat kretīns. Mani uzbudina sociālā netaisnība.
bieži auto salons jātīra :D
Es to uztveru kā pašsaprotamu sociālo modeli.
Nekas īpašs, lauris reiniks ar darbojās pēc šādas shēmas, tikai meklē nevis vientuļās māmiņas vai kkādas šmaras, bet nesaprastos, par sevi nepārliecinātos gejus
Tu mani sadzēli ar savu tiešumu.
Sapņi un kokteiļi ir māmiņu klubs. Rekomendēju ar sirdi.
posts hujņa. čista hujņa. totāli bezjēdzīgs sviests.
p.s. Uz šo nebiju, bet ceru, ka uz Lieldienām būs kārtīga šūpošanās http://www.suk.lv/?p=3032
Tas tač Benis! Lai dzīvo nemirst.
katram savs vaļasprieks
Eu, moš toč Benis?:)
Jūtama Čaka Palanjuka ietekme.
Tas taču Pauls Bankovskis! Simts ripas miega zāļu un pudele viskija, tas ir viņš!
No ēbenkoka griezta tava dvēsle…
Tas taču Edavārdi! Izcils teksts, cepuri nost.
A man pohuj, man ir visgarākās kājas pasaulē.
Raksta autors ir Benis.
šādi slikti cilvēki ir daudz – bieži stopēju un aptuveni katram ceturtajam vedējām ir puspavērta bikšpriekša un lipīga stūre.
jā.
Šis raksts izklausījās pēc tipiska Edija Majora viņa bloga “ziedu laiciņos”. Mēģini vēlreiz.
eniivejz piesakos!
Hē! Es savu sīko piekabīti esmu iedresējusi stiept šitādiem random onkulīšiem zīmējumus, lai šie neiedomājas, ka te būs baigi ērtā mēnešiem pasēdēšana ar rosoliem. Būs arī sīkais jāaudzina, ja grib savu banānu manā pudiņā mērcēt biežāk. 80% notinas uzreiz, daži brīnumainā kārtā nāk atkal, bet tad es piegriežu paiku un ierosinu uz viņa rēķina pasūtīt picu. Finito. Jo patiesībā lielākā daļa no šitiem ir plikadīdas. Un liekam jaunu bildi iekšā. Prieks, ka sprotamies.
hehz… kads laikam shausmiigi sapnjo par to kaa gribeetos buut sliktajam.. 95% ir sapnji, 5% ir profilu skatiishana draugos..
Oujē! Sākot ar “okupācijas laika” un beidzot “raušos virsū viņa mammai”.
Bet Tev ieteiktu pamēģināt kādu svingeru klubu. Jānis jau lieto.
Viens šāds raksts reabilitē Bisektrises un visus Trenera rakstus kopā. Izcili!
Spēcīgi iztirzāts katra padsmitā datoratkarībnieka slimais prātiņš!
+
Un tagad man ir skumji…
Nu ļoti zināma situācija!
Bet nu varbūt raksta autoram vienkārši patīk ar nazi hujārīt gaļu!
Mjā, Kaspar, tāpēc viņš arī strādā tieši mūsu Kebabu restorānā.
50Ls maksā ievietot calis.lv pirmajā lapā uz nedēļu, Domāju būtu vērts samesties un kopīgi papētīt cāļa auditorijas komentārus.
Bet klau, vai tik viņš gadījumā bišķi nekopē Medoksu?
Nē, taču noteikti patīk darināt jaunus vārdus. Piemēram, Ananās-Bananās
Es dievinu okupācijas laika sekcijas, jo tas ir lakoniskas, saprotamas, brūnas, atveras uz visām pusēm, piepildāmas ar okuppācijas enciklopēdijām, aizņem 2/3 istabas, lieiski piestāv tepiķim,…