Visas sievietes vēlas apmeklēt Parīzi. Tā ir kā slimība, stils un rokraksts vienlaikus. Knapi sasniegušas pupu augšanas vecumu, kuces vēl nezina par ko viņas vēlētos kļūt un ko sasniegt savā dzīvē, kad kļūs pieaugušas. Bet viņas zina pavisam skaidri, ka vēlas apmeklēt Parīzi.
Kāpēc? Šis jautājums mani ir tirdījis gadiem, bet beidzot esmu nācis pie sensacionāla atklājuma. Kas tad īsti ir Parīze, kas ir tās kultūrpieminekļi, vēsture un lepnums? Eifeiļa tornis, kalni, franču bagetes un vīns. Tas viss simbolizē vīriešu dzimumu, jeb fallismu. Sievietes tiecās pēc falla, vēlas pie tā pieturēties, ar to nofotografēties. Francūži, steretipiski vīrieši strīpainos kreklos kā jūrnieki, kuri pēc gada iziešanas jūrā ir pārgribējušies tā, ka būtu gatavi iebāzt locekli jebkurā spraugā, kurā spriegums ir mazāks par 360 voltiem.
Patiesība ir skarba. Katru reizi, kad sieviete tev atzīstās, ka vēlas apmeklēt Parīzi, patiesība viņa vēlas “Champagne Perrier-Jouet” pudeles izmēra cienīgu diņķi sev starp kājam, lai nākamajā rītā viegli neveiklā gaitā dotos uz darbu, kur kā sekretāre varētu smaidīgi veikt savus tiešos pienākumus līdz nākamajam “Parīzes apmeklējumam”.
Tieši tā, viena no kultūras un vēstures bagātakajām galvaspilsētām Eiropā visiem asociējas ar pimpi. Tieši vai netieši.
JERS! ^_^
Izcili
Jup.
Vai tik kaut kas dikti līdzīgs nav “Spānijas apmeklējums” vai “Turcijas apmeklējums”?
Tur taču arī vietējie trin savus diņķus, ieraugot trauslo latviešu daiļavu.
Word!
Vienam Eifeļtornis, otram Pizas tornis, trešajam tēva dēlam Pēterbaznīcas torņa gailis…
Un kāpēc tas ir slikti?
Kurš teica, ka tas ir slikti?
ĀMEN!
īsti nevaru saprast, man tagad priecāties, ka nekad neesmu alkusi pēc Parīzes vai meklēt sevī problēmu- kāpēc zemapziņā, es netiecos pēc šampanieša pudeles izmēra locekli sev starp kājām.
paradokss ir tāds, ka vajag to “dēku” tieši ārzemēs. Un tā ir ne tikai latviešu meitu psiholoģija. Atgriežoties no vieglprātigā pisaka ārzemēs tu vari stāstit kā elizejas laukos ēdi krevetes, sierus un dzēri sarkanvīnu. Protams, arī iepazinies ar izcili šarmantu un romantisku francūzi (jo džeki Latvijā tak ir tādi lohi). Tāpat arī krievuškas (no Pēterburgas un Maskavas) pēc Rigas apmeklējuma stāsta par “Ziemeļu Parīzi” (džeks jau nu toč Rīgu nav nosaucis par Ziemeļu Parīzi), lai gan istenibā tresī Pienā un pēc tam dara sev neslavu kautkur netālā dzīvoklī. . Tas pats arī ar lauciniecēm Rīgā vai nedod dievs Tallinā. Bet kopumā, tas jau labi mums, jo tas nozīmē, ka sev neslavu vinas šeit negrib celt, jo acīmredzot savu bērnu meklē tieši latvieša vareni apaļajās olās
It makes sense. Man ar draudzeni bija paredzēts šajā vasarā doties uz Parīzi. Viss jau bija izplānots, līdz viņa dabūja sev 20 gadus vecāku veci un savu dalību atcēla. Acīmrezot, vairs nebija vajadzības.
Tad Nilam ar steigu jaraksta, lai ari apkart musu televizijas tornim iekarto skaistus un majigus kruminus, kur slavu iebraucejas, nogribejusas pec kartiga ziemelu paradizes metama, varetu nokopoties kartigu vikendu. Tas sauktos – Sauc mani varda, sauc mani televizija!
Ja Eifeļa torņa vietā būtu bedre, es arī to neapzināti asociētu ar vulvu
Pēkšņi top skaidrs, kāpēc es gribu redzēt lielo kanjonu…
Vienmēr esmu vēlējies nolaisties Marianas dziļvagā…
Reāli, ar pimpi Eifeļa tornis asociējas pārsvarā vīriešiem. Sievietes nav tik nekulturālas un neķītras.
Priekš kam Parīze?
Desmitais tramvajs, mazgadīgi zēni un Uzvaras parks!
Vēl var ar sunīšiem…
Hmm, reāli raksts ož pēc autora ar mazu p. un mazu rocību. jūtās jūtās tā sāpe
Tuhlač!