– Draudziņ, – vecais sūdumaiss šļupstēja, – vai gribi zināt, kā ik rokā vari noturēt pa ozolam?
Siltajā jūlija vakarā mierīgi sēdēju kafejnīcas āra terasē un vēroju garāmejošos cilvēkus, kad pēkšņi man piepisās šis izkaltušais lūznis. Cauri viņa šķidro, sirmo matu ērkulim spīdēja kraupains pauris, bet pārējais ķermenis sāļi nesa pēc vecas marles un slapjas maizes. Varu derēt, ka viņam bija vismaz 120.
– Koa? – vienaldzīgi attraucu.
– Redz, vai zini, ka katrā rokā pa ozolam vari noturēt? I labajā, i kreisajā, katrā pa vienam?
Tieši tobrīd tērētais opaps man aizsedza skatu uz divām resnām cūkām legingos, kuras savās domās jau biju nokristījis par “speķa pīzdām”. Viņas gāja Laimas pulksteņa virzienā un pēkšņi iespurdzos, iedomājoties, ka tas viņām varētu noderēt par vibriķi. Pats savas asprātības uzjautrināts, uzsmaidīju sūnvecajam plānprātiņam un nolēmu visžēlīgi veltīt viņam pāris minūtes sava laika.
– Nu, nezinu… Kā tas iespējams? – garlaikoti apvaicājos.
Senilais krupis manāmi glaimots par sev izrādīto uzmanību, pasmaidīja bezzobainu smaidu, atsedzot dzeltenu putu burbulīšus lūpu kaktiņos.
– Rau, tak katra zīle ir mazs ozoliņš!
Trūdošais relikts pastiepa manā virzienā abas plaukstas un katrā gulēja pa izkaltušai zīlei. Ieskatījos viņa acīs. Tajās bija nolasāms bērnišķīgs prieks, bet aiz prieka – vecuma demences izgrauzts tukšums. Paņēmu vienu zīli, atvēzējos no visa spēka un aizsviedu to tuvējā parka krūmos. Vecūksnis vaimanādams aizsteberēja tai pakaļ. Beidzot atkal varēju brīvi vērot garāmejošo publiku. Ha, un taisni tai brīdī garām gāja reti tizla kuce leopardraksta biksēs! Haha, bezgaumīgā sučka, haha…
Vecīt, imho tu tikko pārtrauci Nahdari viņa mācības vidū. Būtu pagaidījis ar tā sūda mešanu krūmos, dabūtu kādu svētlaimīgu un nahrenizējošu morāli ķipa spērienu pa pautiem ķipa “nahuj tev pauti, ja tev zīle rokā”. Jogapenti ārpus džima būtu jāsoda kā publiska atkailināšanās (kas, savukārt nebūtu jāsoda vispār), bet leopardaraksts būtu jāaizliedz ar likumu. Sods – noslīcināšana leoparda menstruāciju izdalījumos. Bet tā vāvere ir hipnotizējoša. Tikko 5min nolūrēju tai acīts.
Benis is back? Wiiiii
Man pohuj, man ir garākās kājas pasaulē.
moralpain nāk, rāpo atpakaļ ..
neatceros kursh to rakstiija, bet vinjam bija taisniiba – nevajag satikt savus beerniibas elkus, paljubomu piedziivosi vilshanos
Ai laik zis šit verī mač!
Gluži kā Šlesers un Kalvītis arī Benis ir atgriezies!!
Beidzot kaut kas vienkārši lieliski debīls
Autors laikam ir fantastisks hipsters.
ta jau arī katra rokā pa armijai var noturēt- beidz kreisajā dūrītē, pēc tam labajā un uzspēlē kariņu starp savējiem
@dauni- da visi šeit nahuj hipsteri, bļe.
Šis raksts ir tapis saistībā ar Starptautisko Senioru dienu, ja? Tāds kā apsveikums?