Ziniet kā? Ejiet dirst. Man nevajag jūsu atjaunīgo enerģiju vai gāzes termināļus. Man nevajag jaunus vilcienus vai nesadrupušus tiltus. Man nevajag koncertzāli, man nevajag Jauno Rīgas teātri Lāčplēša ielā.
Man nevajag festivālus un terases Rīgā, man nevajag elektroskūterus. Man nevajag, lai Porziņģis spēlē Pasaules kausā, man nevajag, lai hokejs atkal notiktu Rīgā. Man nevajag no Glorijām brīvu Saeimu, man nevajag žogu uz robežas. Man nevajag neatkarīgus medijus, man nevajag pilsonisko aktivitāti. Man nevajag veloceliņus un man nevajag AirBaltic. Man nevajag ne 3, ne 4, ne 5G, man nevajag vakcīnas. Man nevajag, lai strādā E-veselība, man nevajag, lai strādā Eiropas parlamentārieši.
Man vajag, lai tu vari sēdēt tukšā peļķē. Man vajag, lai tu vari ar mietu bakstīt dubļos, notašķītajai sejai mijoties ar siekalu burbulīšiem, kas notek līdz zodam kā nelielas šļūdoņa tērcītes. Man vajag, lai tu vari nesakarīgi bubināt: “vismas i’ mies un klusms.”
Man vajag, lai tu jūties laimīgs.
Es esmu vegāns!
Sarežģīta dzīve priekšā,
Šis tas sūdā – šis tas dirsā.
Mana laimes atslēga?
Sen jau sūdos padirsta.
Nu i’ pareiz’!